Īss atskats uz aizvadīto gadu

2024. gadā ECB turpināja virzīties uz priekšu monetārās politikas ciklā. Šo ciklu veidoja trīs atšķirīgi posmi. Pirmais bija stingrākas monetārās politikas posms, kas ilga no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim, kad bija vērojams rekordaugsts procentu likmju kāpums par 450 bāzes punktiem. Otrais bija nemainīgu procentu likmju posms, kad procentu likmes saglabājās stabilas. Un trešajā posmā – procentu likmju samazināšanas posmā, kas sākās 2024. gada jūnijā, – monetārā politika pakāpeniski kļuvusi mazāk ierobežojoša.

Šajā pārskatā aplūkotais periods aptver šā politikas cikla pēdējos divus posmus. 2024. gada sākumā ECB joprojām atradās nemainīgu procentu likmju posmā, un tās noguldījumu iespējas procentu likme bija 4 %. Tobrīd inflācija bija samazinājusies aptuveni par trim ceturtdaļām (līdz 2.9 %) salīdzinājumā ar augstāko līmeni. Speciālistu iespēju aplēses liecināja, ka inflācija 2025. gadā atgriezīsies mūsu vidējā termiņa 2 % mērķrādītāja līmenī. Taču bija nenoteiktība attiecībā uz inflācijas noturību.

Iekšzemes inflācijas rādītāji bija augsti un neelastīgi. Agrākais inflācijas kāpums joprojām pakāpeniski ietekmēja darba samaksu. Turklāt speciālistu iespēju aplēšu pamatā bija pieņēmums, ka uzņēmumi absorbēs šo darba samaksas kāpumu uz peļņas rēķina, nevis palielinot cenas, kā arī darba ražīguma kāpuma rezultātā, kas samazinātu vienības darbaspēka izmaksas. Abus šos faktorus bija iespējams apstiprināt tikai laika gaitā.

Lai šajā kontekstā īstenotu stabilu politiku, ECB kopš 2023. gada marta lēmumus par procentu likmēm balstīja uz trim būtiskiem kritērijiem – inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Lai gan inflācijas perspektīva uzlabojās un monetārā politika nepārprotami mazināja pieprasījumu, pamatinflācijas kritērijs lika ievērot piesardzību.

Tomēr mūsu ierobežojošā politikas nostāja 2024. gadā nodrošināja to, ka inflācija turpināja samazināties, tuvojoties mūsu noteiktajam mērķrādītājam. Līdz jūnijam ne vien bija saglabājusies stabila inflācijas perspektīva, konsekventi demonstrējot, ka inflācija 2025. gadā sasniegs 2 % līmeni, bet arī bija sarucis vairākums pamatinflācijas rādītāju. Šī savstarpējā pārbaude vairoja ECB pārliecību, ka inflācija stabili atgriežas mērķrādītāja līmenī.

Tādējādi pēc deviņu mēnešu ilga stabilu procentu likmju posma mēs sākām mazināt monetārās politikas stingrības līmeni. Jūnijā mēs samazinājām procentu likmes par 25 bāzes punktiem, joprojām pamatojoties uz datiem un iepriekš neapņemoties virzīt procentu likmes konkrētā virzienā. Tā kā saņemtie dati apstiprināja labvēlīgo inflācijas perspektīvu, mēs pakāpeniski turpinājām samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni.

Septembrī, oktobrī un decembrī mēs vēl par 75 bāzes punktiem samazinājām galveno monetārās politikas procentu likmi. Gada beigās mēs arvien vairāk pārliecinājāmies, ka dezinflācijas process norit sekmīgi.

Arī mūsu bilance 2024. gadā turpināja normalizēties, sarūkot par 0.5 trilj. euro. Decembra beigās tika sasniegti divi atskaites punkti – tika veikta banku trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma ietvaros aizņemto līdzekļu pilna atmaksa un tika pārtraukta pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšanas termiņu sasniegušo pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana.

Pakāpeniskas likviditātes samazināšanās apstākļos, ko noteica bilances normalizēšanās, ECB nāca klajā ar monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņām. Konkrētāk, ECB paziņoja, ka turpinās virzīt monetārās politikas nostāju, koriģējot noguldījumu iespējas procentu likmi, vienlaikus sašaurinot arī tās un galvenās refinansēšanas operāciju procentu likmes starpību. Turpmāk ECB nodrošinās finanšu sistēmas likviditāti, izmantojot plašu instrumentu klāstu. Un, pamatojoties uz gūto pieredzi, Padome 2026. gadā pārskatīs darbības principu galvenos parametrus.

Šajā gadā daudz notikumu bija arī maksājumu jomā. Augot TARGET ātro maksājumu norēķinu (TIPS) sistēmas (pakalpojums, ko Eurosistēma izstrādājusi, lai nodrošinātu ātros maksājumus visā Eiropā) dalībnieku skaitam, euro ātro maksājumu dienas vidējais skaits gada laikā pieauga par 72 %.

2024. gadā Eurosistēma pārgāja uz divu gadu sagatavošanas posmu digitālā euro ieviešanai. Pirmais digitālā euro progresa ziņojums tika publicēts jūnijā, bet otrais – decembrī. ECB arī turpināja izstrādāt digitālā euro shēmas noteikumu kopumu, kas standartizēs digitālā euro izmantošanu un pārvaldību eurozonā. Paātrinājās arī sagatavošanās jaunā euro banknošu izlaiduma izstrādei. Padome izvēlējusies tēmu "Eiropas kultūra" un "Upes un putni" motīvus un izveidojusi žūriju dizaina konkursam, kas sāksies vēlāk 2025. gadā.

Pasaulei kļūstot arvien digitalizētākai, ECB sper izšķirošus soļus mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrēšanai savā darbā. ECB darbinieki tagad darbā var izmantot četrus lielos valodu modeļus, tādējādi nodrošinot priekšrocības vairāk nekā 4500 lietotāju, un tiek īstenoti vairāki eksperimentāli projekti, t. sk. automatizētas komunikācijas un datu vizualizācijas jomā.

2024. gadā ECB arī paplašināja darbu klimata pārmaiņu jomā, uzsākot klimata un dabas aizsardzības plānu 2024.–2025. gadam. Šī iniciatīva vērsta uz trim galvenajām jomām – ietekmi un riskiem, ko rada pāreja uz zaļo ekonomiku, klimata pārmaiņu pieaugošo fizisko ietekmi un ekonomisko ietekmi, ko rada pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī dabas iznīcināšanas un degradācijas riskiem un to mijiedarbību ar klimata pārmaiņu riskiem.

2024. gadā pirmo gadadienu svinēja Euro nams, kas atrodas Briselē un pulcina ECB un septiņas nacionālās centrālās bankas. Euro nams, kas izveidots, lai veicinātu sadarbību starp Eurosistēmas centrālajām bankām un vairotu to pamanāmību pilsētā, kurā atrodas daudzas Eiropas institūcijas, kļuvis par dinamisku centru sadarbībai, dialogam un debatēm starp centrālajām bankām un galvenajām ieinteresētajām pusēm.

Pasaulē, kurā turpina pieaugt nenoteiktība, arvien vairāk eiropiešu atzīst vienotības nozīmīgumu. 2024. gadā iedzīvotāju atbalsts euro sasniedza rekordaugstu līmeni, atspoguļojot plašāku atzinību vienotajai valūtai kā projektam, kas veicina mieru un labklājību Eiropā. Šāds arvien lielāks atbalsts akcentē arī ECB darbinieku un citu darbinieku apņēmību strādāt Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada aprīlī

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Prezidente

Gads skaitļos

1. Turpmāka pamatinflācijas spiediena samazināšanās, ko veicina ECB ierobežojošā monetārā politika

Pasaules ekonomiskā aktivitāte 2024. gadā joprojām bija noturīga, un tā turpināja attīstīties mērenā tempā. Taču, pastāvot paaugstinātai ģeopolitiskajai spriedzei un ar ekonomisko politiku saistītiem jautājumiem, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām, nenoteiktība gada gaitā pieauga un sasniedza paaugstinātu līmeni. Pasaules tirdzniecība atguvās no 2023. gada lejupslīdes, jo ģeopolitiskās un tirdzniecības politikas nenoteiktības apstākļos tika veikta importa preču priekšpiegāde. Globālā inflācija turpināja pazemināties, lai gan noturīga pakalpojumu cenu inflācija attīstītajās valstīs palēnināja dezinflācijas procesu. Euro kurss saruka attiecībā pret ASV dolāru, kā arī – mazākā mērā – nominālajā efektīvajā izteiksmē. Eurozonas tautsaimniecība 2024. gadā nostiprinājās. To lielā mērā noteica pozitīvs globālās izaugsmes temps un noturīgs pakalpojumu sektors, samazinoties kopējai inflācijai. Vienlaikus rūpniecība joprojām bija vāja, jo to ietekmēja ierobežojošie finansēšanas nosacījumi, augstās enerģijas un citas resursu izmaksas, strukturālie trūkumi un paaugstinātā nenoteiktība. Lai gan iepriekšējo gadu stingrākā ECB monetārā politika turpināja spēcīgi atspoguļoties ekonomiskajā aktivitātē, 2024. gada gaitā veicinot ilgstošu inflācijas sarukumu, darba tirgus joprojām bija samērā noturīgs. Eurozonas valstu valdības turpināja mazināt atbalsta pasākumus, kas tika ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas, enerģijas cenu un inflācijas šokiem, tādējādi daļēji kompensējot iepriekšējo fiskālās stingrības mazināšanos. Eurozonas kopējā inflācija 2024. gadā turpināja sarukt, bet lēnāk nekā iepriekšējā gadā, jo enerģijas cenu inflācijas lejupslīdes impulss bija kļuvis vājāks. Pamatinflācijas spiediens kļuva mērenāks, jo mazinājās agrāko piedāvājuma šoku ietekme un pieprasījums kļuva vājāks stingro monetāro un finansēšanas nosacījumu un fiskālās politikas ietekmē, tomēr to joprojām ietekmēja arī spēcīgs darba samaksas kāpums.

1.1. Pasaules ekonomiskā aktivitāte bija noturīga, bet kopējā inflācija turpināja samazināties

Pasaules tautsaimniecība 2024. gadā saglabājās noturīga, bet, palielinoties atšķirībām starp nozarēm un valstīm, izaugsmi apdraudošie riski joprojām bija lejupvērsti. Ekonomiskā aktivitāte stabili, tomēr mēreni, palielinājās (par 3.4 %) gandrīz tāpat kā iepriekšējā gadā, bet bija zemāka par tās vēsturisko vidējo rādītāju (1.1. att. a) panelis). Aktivitāte valstu grupās bija nevienmērīga, jo jaunietekmes valstu tautsaimniecība paplašinājās par 4.1 %, savukārt attīstīto valstu izaugsmes temps bija lēnāks (1.9 %; 1.1. att. a) panelis). Pieauguma tempu atšķirības atbilda vēsturiskajām tendencēm, ilgtermiņa vidējam pieaugumam jaunietekmes valstīs 1999.–2023. gadā pārsniedzot attīstīto valstu pieaugumu par 3.1 procentpunktu. Pasaules ekonomiskās aktivitātes norises dažādās nozarēs arī bija nevienmērīgas, un globālo izaugsmi īpaši veicināja spēcīgs pakalpojumu sektors pretstatā vājākai apstrādes rūpniecības aktivitātei. Globālā nenoteiktība joprojām bija paaugstināta, un īstermiņa izaugsmi kavējoši faktori gada laikā pastiprinājās, atspoguļojot paaugstināto ģeopolitisko spriedzi un ekonomiskās politikas nenoteiktību, īpaši tirdzniecības un fiskālajā jomā pēc ASV prezidenta vēlēšanām.

ASV spēcīga ekonomiskā aktivitāte saglabājās visu 2024. gadu, galvenokārt atspoguļojot stabilu iekšzemes pieprasījumu, īpaši mājsaimniecību tēriņus. ASV ierobežotais darbaspēka piedāvājums 2024. gadā mazinājās, un bezdarba līmenis gada beigās pieauga līdz 4.1 % (gada sākumā – 3.7 %). Ķīnas tautsaimniecības izaugsme 2024. gadā palēninājās, lai gan tikai nedaudz. Vājš iekšzemes pieprasījums ierobežotas patērētāju konfidences un ilgstošā nekustamā īpašuma nozares vājuma apstākļos turpināja negatīvi ietekmēt izaugsmi, bet neto eksporta un fiskālo un monetāro stimulu pieaugums gada beigās veicināja izaugsmes tempu.

1.1. attēls

Globālā aktivitāte un tirdzniecības norises (neietverot eurozonu)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā būtiski atveseļojās, importa pieaugumam palielinoties līdz 4.4 % (iepriekšējā gadā – 1.2 %), lai gan saglabājoties nedaudz zem ilgtermiņa vidējā rādītāja līmeņa (1.1. att. b) panelis). Pasaules tirdzniecības izaugsmi veicināja spēcīgs importēto preču pieprasījums sakarā ar bažām par kravu pārvadājumu maršrutu pārrāvumiem Sarkanajā jūrā un iespējamiem kavējumiem pirms gada beigu brīvdienu sezonas. Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar ASV austrumu krasta ostu streikiem un tirdzniecības politiku, importa preču priekšpiegāde tika veikta arī ASV. Tika gaidīts, ka preču importa normalizēšanās, ko papildina joprojām vājš apstrādes rūpniecības cikls un mazāk labvēlīgs globālā pieprasījuma sastāvs, noteiks tirdzniecības pieauguma tempa palēnināšanos gada beigās.

Globālā gada kopējā patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija 2024. gadā turpināja samazināties (1.2. att.). 2024. gada oktobrī tā sasniedza 3.0 % (2023. gada beigās – 3.4 %). Kopējās inflācijas kritumu noteica pārtikas un enerģijas cenu inflācija, kā arī preču pamatinflācija (t. i., neietverot pārtiku un enerģiju). Attīstītajās valstīs saglabājās noturīgs pakalpojumu cenu spiediens.

1.2. attēls

Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

Galvenie pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas riski 2024. gada beigās ietvēra pasaules tautsaimniecības sadrumstalotības un tirdzniecības protekcionisma palielināšanos, īpaši ASV, ģeopolitiskās spriedzes saasināšanos Tuvajos Austrumos un Krievijas karā pret Ukrainu, biežākus un spēcīgākus nelabvēlīgus laikapstākļus un turpmāku lejupslīdi Ķīnā.

Gada beigu dati liecināja, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu enerģijas cenas 2024. gadā kopumā pieauga, jo Eiropas gāzes cenu pieaugums kompensēja naftas cenu kritumu. Brent naftas cenas saruka par 5 %, un to galvenokārt noteica pieprasījuma puses faktori, t. sk. mazā apstrādes rūpniecības izlaide Eiropā un Ķīnas ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās. Piedāvājuma pusē konflikts Tuvajos Austrumos un ilgstošā ražošanas apjoma samazināšana OPEC+ valstīs neļāva naftas cenām turpināt kristies, taču tas izrādījās nepietiekami, lai veicinātu cenu kāpumu. Saskaņā ar gada beigu datiem Eiropas gāzes cenas palielinājās par 52 %, lai gan tās joprojām bija krietni zemākas par 2022. gada rekordaugsto līmeni. Gāzes cenas sākotnēji samazinājās ilgstoši zemā Eiropas patēriņa dēļ, īpaši rūpniecības nozarē. Tomēr ar 2. ceturksni cenas stabili pieauga, balstoties uz piedāvājuma puses spiedienu, t. sk. neplānotiem Norvēģijas gāzes piegādes pārtraukumiem, Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas epizodēm un bažām par Krievijas un Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām. Līdz gada beigām Eiropas gāzes krājumu līmenis bija samazinājies zem 2022. un 2023. gada līmeņa, kā arī bija zemāks par to gada beigu vidējo līmeni pirms enerģētikas krīzes, uzsverot Eiropas problēmas ilgtermiņā uzturēt pietiekamu piesardzības rezervi.

Pēc gada svārstībām euro nominālais efektīvais kurss 2024. gada beigās bija nedaudz zemāks (–1.1 %) nekā 2023. gada beigās. To noteica daļēji kompensējošās divpusējās valūtas kursu norises. No vienas puses, euro kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās (–6.0 %). Šīs pārmaiņas veicināja pārsteidzoši pozitīvi ASV tautsaimniecības dati, līdzekļu pārvirzīšana uz drošākiem aktīviem globālās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un gada turpmākajos mēnešos gaidāmās jaunās ASV administrācijas politikas pārmaiņas. Pēc tam, 2024. gada 4. ceturksnī vājinoties arī eurozonas tautsaimniecības datiem, procentu likmju tirgi prognozēja straujāku turpmāko monetārās politikas procentu likmju samazinājumu tendenci eurozonā un optimistiskāku tendenci ASV. Tas vēl negatīvāk ietekmēja euro kursu attiecībā pret ASV dolāru. Līdzīgi arī ilgstoši ierobežojošas monetārās politikas gaidas Apvienotajā Karalistē stiprināja Lielbritānijas sterliņu mārciņu gan kopumā, gan attiecībā pret euro. Euro kurss 2024. gadā pavājinājās arī attiecībā pret Ķīnas renminbi, lai gan mazākā mērā (–3.4 %), jo renminbi spēku mazināja Ķīnā vērojamā augošā tautsaimniecību kavējošo faktoru ietekme. No otras puses, euro kurss pieauga attiecībā pret lielākās daļas pārējo galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām. Gandrīz visu 2024. gadu Japānas jenu ietekmēja lejupvērsts spiediens, jo ilgstoši zemās procentu likmes Japānā saskaņā ar pieejamo informāciju palielināja tirdzniecības darījumu, kuru pamatā ir dažādu valūtu procentu likmju starpība, plūsmu no Japānas jenas uz augstāka ienesīguma valūtām.

1.2. Eurozonas ekonomiskā aktivitāte sāka pakāpeniski atjaunoties

Eurozonas reālais IKP 2024. gadā palielinājās par 0.9 % (2023. gadā – par 0.4 %; 1.3. att.). Ceturkšņa pieauguma temps kļuva pozitīvs 2024. gada sākumā pēc piecus secīgus ceturkšņus ilgušas stagnācijas, bet gada beigās atkal palēninājās. Izaugsmes nostiprināšanos galvenokārt noteica pakalpojumu nozare, ko turpināja pozitīvi ietekmēt strukturālās pārmaiņas pēc pandēmijas, t. sk. straujāka pāreja uz tautsaimniecību, kas vairāk balstīta uz zināšanām, zaļā pārkārtošanās un patērētāju tēriņu paradumu maiņa. Arī reālo ienākumu atjaunošanās, globālā tirdzniecība un "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programma veicināja tautsaimniecības izaugsmi. Vienlaikus rūpniecības nozare joprojām bija vāja gan strukturālo, gan ciklisko faktoru dēļ. Iepriekšējā monetārās politikas stingrības palielināšanas cikla joprojām ierobežojošie nosacījumi un augstās resursu izmaksas rūpniecības nozari skāra vairāk nekā pakalpojumus. Lai gan vairākums modeļu rāda, ka stingrāku nosacījumu izvirzīšanas ietekme uz ekonomisko aktivitāti augstāko punktu sasniedza 2023. gada beigās un 2024. gada sākumā, monetārās politikas stingrības mazināšanas cikls, kas sākās 2024. gada vidū, vēl nebija ietekmējis tautsaimniecību. Rūpniecības nozari ietekmēja arī eurozonas eksporta tirgus daļas zaudēšana, kā arī regulējuma problēmas un paaugstināta nenoteiktība gan saistībā ar politiskiem, gan ģeopolitiskiem notikumiem. Kopumā izaugsme 2024. gadā atspoguļoja privātā un sabiedriskā patēriņa, kā arī neto tirdzniecības pozitīvo devumu, savukārt ieguldījumi un krājumu pārmaiņas mazināja ekonomisko aktivitāti.

1.3. attēls

Eurozonas reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

Privātais patēriņš 2024. gadā pieauga par 1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Neraugoties uz stabilo pakalpojumu patēriņu, kopējais privātais patēriņš 1. pusgadā palielinājās vien nedaudz, saglabājoties vājam preču pieprasījumam (1.4. att.). Gada 3. ceturksnī tas strauji pieauga. To veicināja īslaicīgi faktori, piemēram, 2024. gada Parīzes Olimpiskās un Paraolimpiskās spēles. Savukārt 4. ceturksnī kopējais privātais patēriņš samazinājās. Reālo rīcībā esošo ienākumu kāpums 2024. gadā veicināja mājsaimniecību tēriņus, jo nominālās darba samaksas pieaugums palielinājās, inflācija palēninājās un nodarbinātības kāpums joprojām bija noturīgs. Tomēr vēl arvien stingrie finansēšanas nosacījumi mājsaimniecību tēriņus joprojām ietekmēja nelabvēlīgi, kopumā saglabājoties augstam uzkrājumu līmenim.

1.4. attēls

Eurozonas patēriņš, ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi un mājokļos veiktie ieguldījumi

(indeksi: 2019. g. 4. cet. = 100)

a) Privātais patēriņš

b) Ieguldījumi

Joprojām ierobežojošo finansēšanas nosacījumu un vājā pieprasījuma apstākļos ieguldījumi mājokļos 2024. gadā būtiski saruka. Salīdzinājumā ar 2023. gadu tie samazinājās par 4.0 %. Tas bija vislielākais gada sarukums kopš 2009. gada globālās finanšu krīzes. Šo kritumu galvenokārt izraisīja tādas stingrākas monetārās politikas novēlotā ietekme, kuru noteica augstākās hipotekāro kredītu procentu likmes un stingrāki banku kreditēšanas standarti. Lai gan reālie ienākumi atjaunojās un mājokļu cenu pieaugums saglabājās mērens, stingrie finansēšanas nosacījumi ierobežoja mājokļu iegādes iespējas un samazināja mājokļu nekustamā īpašuma pieprasījumu. Tomēr, ņemot vērā pēc pandēmijas vērojamo mājokļos veikto ieguldījumu spēcīgo atgūšanos, ko daļēji veicināja dāsnie fiskālie stimuli Itālijā (vairs netiek piemēroti), ieguldījumi mājokļos 2024. gada beigās joprojām bija par 1.3 % augstāki nekā pirms pandēmijas. Tomēr tie bija zemāki par privāto patēriņu (3.1 %) un ieguldījumiem, kas nav saistīti ar būvniecību (5.2 %, neietverot Īrijas nemateriālos ieguldījumus).

Ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi (tuvākais nacionālo kontu rādītājs ieguldījumiem uzņēmējdarbībā) 2024. gadā atkal saruka vāja iekšzemes un ārējā pieprasījuma, stingru finansēšanas nosacījumu un lielas nenoteiktības apstākļos dažādās jomās. Kopumā ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās par 2.3 %, lai gan gada laikā bija vērojams būtisks ceturkšņu svārstīgums (sk. 1.4. att.). Neietverot svārstīgos Īrijas daudznacionālos nemateriālos ieguldījumus, tie 2024. gadā saruka par 0.5 %.^[1] Rezultāts atspoguļo gan mehānismos un iekārtās veikto ieguldījumu turpmāku vājumu, gan nemateriālo ieguldījumu pieauguma tempa samazināšanos pēdējos gados. Zema iekšzemes pieprasījuma un vājākas eksporta nozares apstākļos ilgāka termiņa ražošanas gaidas, kas parasti ir būtisks ieguldījumu noteicējfaktors, visu gadu joprojām bija mērenas, mazinot uzņēmumu stimulus ieguldīt. Bažas par konkurētspējas zudumu, pelnītspējas samazināšanos un lielo un plašo nenoteiktību, ko noteica ģeopolitiskās norises, arvien lielākās bailes par augošo tirdzniecības sadrumstalotību un paaugstinātā politikas nenoteiktība, arī 2024. gadā vēl negatīvāk ietekmēja ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Eurozonas eksporta dinamika 2024. gadā nedaudz uzlabojās, tomēr joprojām bija samērā vāja. Neraugoties uz ārējā pieprasījuma uzlabošanos, to, ka eksporta kāpums bija neliels, veicināja vairāki elementi. Agrākā euro kursa pieauguma novēlotajai ietekmei bija negatīvas sekas. Enerģijas izmaksas joprojām radīja nopietnas bažas, samērā augstajām gāzes cenām palielinot eurozonas eksportētāju ražošanas izdevumus, tādējādi samazinot peļņas maržas un konkurētspēju. Eurozonā problēmas radīja arī vājais Ķīnas pieprasījums, īpaši pēc kapitālprecēm, un lielāka Ķīnas ražotāju konkurence. Vāja iekšzemes pieprasījuma un ieguldījumu ietekmē importa kāpums bija vājš. Kopumā neto tirdzniecībai bija neliela pozitīva ietekme uz izaugsmi. Eurozonas tirdzniecības bilance 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu turpināja uzlaboties.

Darba tirgus

Eurozonas darba tirgus 2024. gadā kopumā saglabājās noturīgs, lai gan nodarbinātības kāpums salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem un apsekojumu rādītāji liecināja par darba tirgus aktivitātes kritumu gada gaitā. Bezdarba līmenis samazinājās no 6.5 % janvārī līdz 6.2 % decembrī – vienam no zemākajiem reģistrētajiem rādītājiem kopš euro ieviešanas un par 1.3 procentpunktiem zemāk nekā pirms pandēmijas 2020. gada janvārī. Arī 2024. gada pēdējā ceturksnī bezdarba līmenis vidēji bija 6.2 % (1.5. att.). Kopējā nodarbinātība un kopējais nostrādāto stundu skaits pamatā atbilda tautsaimniecības izaugsmei. 2024. gadā abi rādītāji palielinājās par 1 %. Šo norišu rezultātā darba ražīguma attīstība kopumā bija neliela. Vājais darba ražīguma pieaugums galvenokārt bija ciklisks, un to noteica vājš pieprasījums, savukārt uzņēmumi uzkrāja darbaspēku, t. i., nodarbināja vairāk darbinieku, nekā nepieciešams zemas tautsaimniecības izaugsmes periodā. Tomēr sava nozīme, iespējams, bijusi arī strukturālajiem faktoriem. Vidējais nostrādāto stundu skaits 2024. gadā saruka par 0.1 % un gada pēdējā ceturksnī joprojām bija par 0.9 % mazāks nekā pirms pandēmijas. Vidējā nostrādāto stundu skaita tendence turpināja atspoguļot tādus faktorus kā darbaspēka uzkrāšana no 2023. gada 2. pusgada un joprojām paaugstināts slimības atvaļinājumu līmenis. Darbaspēka līdzdalības līmenis 15–74 gadu vecumgrupā 2024. gada 4. ceturksnī palielinājās līdz 66 % un bija par 1.2 procentpunktiem augstāks nekā pirms pandēmijas. Šo darbaspēka pieaugumu visvairāk veicinājušas sievietes, gados vecāki darbinieki, personas ar augstāko izglītību un ārvalstu darbinieki. Darbaspēka pieprasījums 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājās, brīvo darbvietu īpatsvaram vēl vairāk krītoties no augstākā līmeņa 2022. gada 2. ceturksnī līdz 2.5 % pagājušā gada 4. ceturksnī, t. i., joprojām augstāk par līmeni pirms pandēmijas 2019. gada pēdējā ceturksnī (2.3 %).^[2] Nominālās darba samaksas pieauguma tempa izlīdzināšanās ar inflāciju labvēlīgi ietekmēja nodarbinātības un izlaides dinamikas korekciju, kā arī vairāk saskaņoja reālo darba samaksu un darba ražīguma atjaunošanos. Tāpēc, izmantojot uz vidēju termiņu orientētu pieeju un neierobežojot cenu stabilitātes saglabāšanu, ECB monetārā politika palīdzēja atbalstīt nodarbinātību un darba ražīgumu. Tas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kuru sasniegšanu ECB var veicināt.

1.5. attēls

Darba tirgus

(kreisā ass: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; labā ass: %)

1.3. Eurozonas fiskālā nostāja kļuva stingrāka

Gaidāms, ka eurozonas valstu valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs turpinājis samazināties, nedaudz pārsniedzot robežvērtību 3 % no IKP (1.6. att.; 2023. gadā – 3.6 %). Tas galvenokārt atspoguļo fiskālās nostājas stingrības paaugstināšanu 2024. gadā sakarā ar to, ka pakāpeniski tika atcelti 2022.–2023. gadā ieviestie valdības pasākumi, kuru mērķis bija mājsaimniecībām un uzņēmumiem kompensēt augstās enerģijas cenas un inflāciju.^[3] Vienlaikus lielāki procentu izdevumi par valdības parādu, īpaši valstīs ar augstu parāda līmeni, visticamāk, negatīvi ietekmēja fiskālo bilanci.^[4]

Gaidāms, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP 2024. gadā salīdzinājumā ar jau tā augsto 2023. gada līmeni (87.4 %) būs nedaudz pieaugusi, sasniedzot teju 88 % un tādējādi joprojām būtiski pārsniedzot 2019. gada pirmskrīzes līmeni (83.6 %; 1.6. att.). Šo kāpumu, visticamāk, noteica sākotnējais deficīts un pozitīva deficīta-parāda korekcija.

1.6. attēls

Eurozonas budžeta bilance un valdības parāds

(procentpunktos no IKP; fiskālā nostāja: procentpunktos no potenciālā IKP)

2024. gada beigās tika prognozēts, ka fiskālā nostāja 2025. gadā kļūs vēl stingrāka, lai gan lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados. Tomēr tika uzskatīts, ka šī fiskālā perspektīva saistīta ar augstu nenoteiktību. Politiskos riskus radīja lielo eurozonas valstu fiskālie plāni, kā arī jaunās ASV administrācijas lēmumi un Eiropas atbildes pasākumi nākotnē. Šie riski papildināja ar sabiedrības novecošanu saistīto ilgtermiņa fiskālo spiedienu. Turklāt arvien vairāk gaidāms, ka fiskālā politika nodrošinās stratēģiskas nozīmes sabiedriskā sektora preces, lai stiprinātu Eiropas tautsaimniecības noturību, panākot progresu zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā un palielinot ekonomisko drošību un aizsardzību. Zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā būtisku ieguldījumu līdz tās termiņa beigām 2026. gada izskaņā sniegs NPES programma (sk. 1. ielikumu).

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Sistēma ir vērsta uz parāda atmaksājamību, un tās mērķis ir nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas valsts finanses, vienlaikus stimulējot strukturālās reformas un ieguldījumus.^[5] Jaunās sistēmas centrālais elements ir valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu publiskošana. Šajos plānos izklāstīta neto izdevumu pieauguma tendence, kā arī pamatā esošie makroekonomiskie pieņēmumi un – valstīm, kuru mērķis ir pagarināt korekcijas periodu no četriem līdz septiņiem gadiem, – plānotie fiskālie un strukturālie pasākumi, kas ļautu tām vidējā termiņā ticami samazināt parāda rādītājus.

Publicējot savu rudens paketi 26. novembrī un 18. decembrī, Eiropas Komisija uzsāka jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas pirmo īstenošanas ciklu. Paketē ietverti valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu novērtējumi un budžeta plānu projekti 2025. gadam. Eiropas Komisija konstatēja, ka 15 no 16 eurozonas valstu iesniegtajiem vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem atbilda jaunās sistēmas prasībām. Četrām eurozonas valstīm (Spānijai, Francijai, Itālijai un Somijai) pēc to lūguma no četriem līdz septiņiem gadiem tika pagarināts ieteiktais fiskālās korekcijas periods. Pagarinājuma pamatā jābūt ieguldījumu un reformu saistību kopumam, kas izstrādāts, lai citstarp veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību fiskālās ilgtspējas atbalstam.^[6]

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumu ECOFIN padome 2024. gada jūlijā nolēma uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piecām eurozonas valstīm (Beļģijai, Francijai, Itālijai, Maltai un Slovākijai). Lai novērstu pārmērīgo deficītu, Komisija ieteica daudzgadu neto izdevumu virzību saskaņā ar pieejamiem vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem. Daudzgadu neto izdevumu virzība ir kļuvusi par galveno uzraudzības rādītāju saskaņā ar jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu.

Pārskatītās ekonomikas pārvaldības sistēmas pilnīga ieviešana pārredzami un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus.

1.4. Kopējā inflācija turpināja samazināties, tuvojoties mērķrādītājam

Eurozonas kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2024. gadā turpināja samazināties. 2024. gada decembrī tā bija 2.4 %, t. i., par 0.5 procentpunktiem zemāka nekā pirms gada (1.7. att.). Lai gan dezinflācijas procesu 2023. gadā galvenokārt noteica agrāko piedāvājuma šoku mazināšanās, 2024. gadā tas arvien vairāk atspoguļoja ierobežojošas monetārās politikas transmisiju. Tādu valsts atbalsta pasākumu pakāpeniskā pārtraukšana, kuri tika ieviesti, reaģējot uz pandēmiju un enerģijas cenu šokiem, veicināja dezinflāciju, samazinot kopējo pieprasījumu. Tomēr tā arī kavēja dezinflācijas procesu, jo šie pasākumi bija izstrādāti inflācijas ierobežošanai. Šajā kontekstā lielāko daļu SPCI inflācijas svārstību gada gaitā noteica enerģijas cenu inflācija, t. sk. kāpums gada beigās. Neenerģijas preču cenu norises bija galvenais faktors, kas veicināja turpmāku dezinflāciju. 2024. gada decembrī SPCI pārtikas un neenerģijas rūpniecības preču (NEIG) komponenta inflācijas līmenis bija zemāks nekā 2023. gada decembrī (attiecīgi par 3.5 un 2.0 procentpunktiem). NEIG gadījumā inflācija sasniedza līmeni, kas bija tuvs ilgāka termiņa vidējam līmenim pirms pandēmijas (no 1999. gada līdz 2019. gadam), proti, 0.6 %. Šo divu komponentu sarukums atspoguļoja iepriekšējo izmaksu šoku izraisītās cenu spiediena pārneses izzušanu un kopumā labvēlīgāku starptautisko cenu noteikšanas vidi. Turpretī SPCI pakalpojumu komponents bija samērā noturīgs un visu gadu svārstījās ap 4.0 %. Šī noturība atspoguļoja samērā spēcīgo darba samaksas spiediena ietekmi uz daudziem pakalpojumu posteņiem un tādu vēlāk reaģējošo posteņu (late movers), piemēram, apdrošināšanas, mājokļu īres utt., ietekmi, kuru cenas ar novēlošanos reaģējušas uz agrākiem ārkārtējiem inflācijas šokiem.

1.7. attēls

Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

Enerģijas cenu inflācija 2024. gadā vidēji bija nedaudz zemāka nekā 2023. gadā un gandrīz visu gadu saglabājās negatīva. Enerģijas cenu negatīvo gada inflāciju gada sākumā galvenokārt noteica gāzes un elektroenerģijas cenu dinamika, savukārt ar augustu – transporta degvielas cenas. Enerģijas vairumtirdzniecības tirgu svārstīgums, kas saistīts ar tādiem notikumiem kā Krievijas karš pret Ukrainu un iepriekšējā gada norišu bāzes efektiem, palielināja enerģijas cenu inflācijas nevienmērīgo tendenci 2024. gadā. Pārtikas cenu inflācija būtiski veicināja dezinflāciju, īpaši sakarā ar kraso sarukumu gada pirmajos mēnešos, kad samazinājās gan apstrādātās, gan it īpaši neapstrādātās pārtikas cenu gada pieauguma temps. Tas bija saistīts ar agrākā enerģijas un pārtikas preču cenu krasā kāpuma radītās cenu spiediena pārneses izzušanu.^[7] Pēc tam pārtikas cenu inflācija nedaudz svārstījās, lielākoties atspoguļojot neapstrādātās pārtikas, īpaši dārzeņu, cenu svārstības, kas, iespējams, bija saistītas ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Pamatinflācijas rādītāju mērķis ir atspoguļot PCCI (Persistent and Common Component of Inflation), norādot, kur gaidāms, ka kopējā inflācija vidējā termiņā stabilizēsies pēc īslaicīgu faktoru izzušanas. Tomēr, tā kā šie rādītāji paši bija paaugstinājušies iepriekšējo lielo piedāvājuma šoku ietekmē, bija gaidāms, ka kopējā dezinflācijas procesā tie mazināsies.^[8] Pamatinflācija, ko nosaka SPCI inflācija (neietverot svārstīgos enerģijas un pārtikas komponentus), saruka no 3.4 % 2023. gada decembrī līdz 2.7 % 2024. gada aprīlī un pēc tam kopumā bija horizontāla. Arī 2024. gada decembrī tā bija 2.7 %. Pamatinflācijas samazināšanās 2024. gada sākumā atspoguļo NEIG cenu inflācijas kritumu, savukārt pakalpojumu cenu inflācija visu gadu kopumā nemainījās un svārstījās ap 4.0 %. Pakalpojumu cenu inflācijai salīdzinājumā ar citiem inflācijas komponentiem parasti vajadzīgs ilgāks laiks, lai samazinātos, jo daudzi pakalpojumu posteņi (piemēram, mājokļu īre, apdrošināšana, veselības un izglītības pakalpojumi) ar novēlošanos reaģē uz vispārējiem inflācijas šokiem. Pakalpojumu cenu inflācijas noturība 2024. gadā ir saistīta arī ar lielu darba samaksas pieaugumu, kas pakalpojumu nozarē veido lielāku izmaksu daļu nekā apstrādes rūpniecībā. Lai gan bija vērojams zināms svārstīgums, gada gaitā, īpaši 1. pusgadā, saruka arī citi pamatinflācijas rādītāji. Kopumā šis kritums atspoguļo agrāko piedāvājuma šoku ietekmes izzušanu, kā arī vājāku pieprasījumu joprojām stingrās monetārās politikas apstākļos. Stingrā monetārā politika arī palīdz izskaidrot to, ka preču dezinflācija ir skaidrāka nekā pakalpojumu cenu dezinflācija, jo tādu posteņu svars, kuri, kā tiek lēsts, ir jutīgāki pret monetāro politiku, preču kategorijā ir lielāks nekā pakalpojumu kategorijā.^[9]

Iekšzemes izmaksu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2024. gadā saruka līdz 2.9 % (2023. gadā – 5.9 %). Tas atspoguļoja mazāku vienības darbaspēka izmaksu un vienības peļņas devumu (1.8. att.). Vienības peļņas devums samazinājās, jo peļņa arvien vairāk amortizēja joprojām augsto vienības darbaspēka izmaksu augšupvērsto spiedienu.^[10] Vienlaikus šis spiediens saruka, samazinoties darba samaksas pieaugumam viena nodarbinātā atlīdzības izteiksmē un nedaudz pastiprinoties darba ražīguma kāpumam. Viena nodarbinātā atlīdzības gada pieaugums 2024. gadā samazinājās līdz 4.5 % (2023. gadā – 5.3 %), bet vēl arvien būtiski pārsniedza vidējo līmeni, kāds bija pirms pandēmijas (2.2 %), atspoguļojot joprojām ierobežoto darbaspēka piedāvājumu un nepārtraukto spiedienu uz inflācijas kompensāciju. Mērenāks viena nodarbinātā atlīdzības kāpums atspoguļoja krasāku algu novirzes rādītāja reakciju salīdzinājumā ar vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugumu.^[11] Tas atspoguļoja arī varbūtību, ka inflācijas kompensēšanas korekcijas vairs nav daļa no algu novirzes rādītāja, bet gan no vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas. Eurozonas reālā darba samaksa 2024. gada beigās kopumā bija atgriezusies līmenī, kāds bija pirms inflācijas kāpuma.

1.8. attēls

IKP deflators un tā komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

ECB Survey of Professional Forecasters ilgāka termiņa inflācijas gaidas samazinājās no 2.1 % 2023. gada beigās līdz 2.0 % 2024. gada 1. ceturksnī publicētajā apsekojumā un šā apsekojuma turpmākajās gada kārtās saglabājās stabilā līmenī (1.9. att.). Papildu dati no tādiem apsekojumiem kā, piemēram, ECB Survey of Monetary Analysts un Consensus Economics, arī liecināja, ka ilgāka termiņa inflācijas gaidas atbilda ECB 2 % mērķrādītājam. Ierobežojošā monetārā politika veicināja dezinflāciju, ne vien mazinot pieprasījumu, bet arī nodrošinot noturīgu ilgāka termiņa inflācijas gaidu stabilizāciju, tādējādi ierobežojot sekundārās ietekmes risku. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītāji (piemēram, piecu gadu nākotnes inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme (ILS) pēc pieciem gadiem) gada gaitā bija nedaudz svārstīgāki, taču gada beigās virzījās uz līmeni, kas ir tuvu 2 %. Gada laikā novērotais svārstīgums, visticamāk, skaidrojams ar inflācijas riska prēmiju pārmaiņām, un aplēstās reālās inflācijas gaidas bija samērā stabilas (aptuveni 2 %). Patērētāju mediānās inflācijas gaidas nākamajiem trim gadiem samazinājās no 2024. gada 2. ceturkšņa līdz oktobrim, kad tās sasniedza 2.1 % – zemāko līmeni kopš 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tomēr augstākas inflācijas un paaugstinātas nenoteiktības dēļ gaidas pēc tam gada atlikušajā daļā pārsniedza šo līmeni, lai gan tās joprojām bija zemākas nekā gada sākumā.^[12]

1.9. attēls

Uz apsekojumiem un tirgus instrumentiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.5. Finansēšanas nosacījumi pakāpeniski kļuva labvēlīgāki, bet saglabājās stingri

Inflācijas spiedienam 2024. gadā pakāpeniski sarūkot (sk. 1.4. iedaļu), ECB mazināja monetārās politikas ierobežojumu līmeni, ar jūniju samazinot galvenās procentu likmes (sk. 2.1. iedaļu). 2024. gada 1. pusgadā bezriska uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) 10 gadu procentu likme pakāpeniski pieauga aptuveni par 50 bāzes punktiem, vasarā sasniedzot gada augstāko līmeni. Pēc tam finanšu tirgus procentu likmju gaidu krituma un zemāku termiņprēmiju ietekmē OIS 10 gadu procentu likme pakāpeniski saruka, 2024. gada decembrī sasniedzot vidēji 2.2 % (1.10. att.), t. i., aptuveni par 20 bāzes punktiem mazāk nekā vidēji 2023. gada decembrī. Valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmes 2024. gada beigās kopumā bija augstākas nekā gada sākumā. Ņemot vērā paaugstināto nenoteiktību attiecībā uz valsts fiskālo perspektīvu un politikas norisēm, Francijas valdības obligāciju ienesīguma likmes bija būtiski augstākas nekā pirms gada. Valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmju un atbilstošo bezriska procentu likmju starpība 2024. gada pēdējā ceturksnī kopumā palielinājās. Tas saistīts ar nodrošinājuma nepietiekamības sarukumu lielākas (gaidāmās) valdības parāda vērtspapīru emisijas un Eurosistēmas bilances samazināšanās apstākļos. Itālijā likmju starpības sarukumu pozitīvi ietekmēja labvēlīgāka reitinga perspektīva, un tas veicināja ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmju samazināšanos 2024. gadā. Eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālo ienesīguma likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2024. gada decembrī vidēji saglabājās tāds pats kā pirms gada – 2.7 %.

1.10. attēls

Ilgtermiņa procentu likmes un aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei

(gadā; %)

2024. gadā akciju cenas palielinājās gan nefinanšu sektorā, gan – lielākā mērā – finanšu nozarē. Akciju cenas finanšu nozarē noteica banku sektors, ko labvēlīgi ietekmēja augstais pelnītspējas līmenis. Eurozonas nefinanšu sabiedrību un banku kapitāla vērtspapīru cenu plašie indeksi 2024. gada beigās bija aptuveni par 3 % un 21 % augstāki nekā 2023. gada beigās. Kapitāla vērtspapīru cenas veicināja kapitāla vērtspapīru riska prēmiju sarukums, labākas īstermiņa peļņas gaidas, lielākas sadalītās dividendes un zemākas ilgtermiņa bezriska procentu likmes. Gan investīciju kategorijas, gan augsta ienesīguma uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmes saruka un 2024. gada decembra beigās bija zemākas nekā pirms gada. To noteica zemākas bezriska procentu likmes un starpību samazināšanās.

Sarūkot monetārās politikas ierobežojumu līmenim, 2024. gada beigās banku noguldījumi vairs nesamazinājās un sāka atjaunoties un plašā nauda (M3) palielinājās. M3 gada pārmaiņu temps decembrī bija 3.4 % (2023. gada decembrī – nulle; 1.11. att.). Atveseļošanos noteica neto ārvalstu ieplūdes, kas atspoguļoja lielo tekošā konta pārpalikumu, ko radīja vājš imports un ārvalstu interese par eurozonas obligācijām pievilcīgu ienesīguma likmju apstākļos. Šīs ieplūdes pamatā kompensēja likviditātes sarukumu, ko izraisīja Eurosistēmas bilances samazināšanās. Atmaksājot trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma ietvaros aizņemtos līdzekļus (pilnībā līdz gada beigām) un samazinoties Eurosistēmas aktīvu portfeļiem, bankas turpināja izmantot dārgākus tirgus finansējuma avotus. Tomēr to finansējuma izmaksas salīdzinājumā ar 2023. gada rekordaugsto līmeni pakāpeniski saruka, lai gan mazāk nekā monetārās politikas procentu likmes. Banku bilances kopumā saglabājās stabilas.

Eurozonas finansēšanas nosacījumi 2024. gadā joprojām bija ierobežojoši, lai gan galveno ECB procentu likmju pazemināšana nedaudz samazināja monetārās politikas stingrības pakāpi. Uzņēmumu un mājsaimniecību nominālās aizņemšanās izmaksas 2023. gadā sasniedza gandrīz 15 gadu augstāko līmeni, bet pēc tam nedaudz saruka. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto banku aizdevumu kopējā procentu likme decembrī bija 4.4 % (aptuveni par 90 bāzes punktiem zemāka nekā 2023. gada beigās), savukārt atbilstošā mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu procentu likme samazinājās aptuveni par 60 bāzes punktiem (līdz 3.4 %; 1.10. att.). Tādējādi monetārās politikas stingrības palielināšanas posmā vērotā būtiskā uzņēmumu un mājsaimniecību procentu likmju starpība samazinājās vien nedaudz. Aizdevumu procentu likmju atšķirības dažādās valstīs joprojām bija ierobežotas. Tas liecina, ka ECB monetārās politikas transmisija kopumā notika raiti visā eurozonā.

Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu dinamika saglabājās vāja, ņemot vērā joprojām saspringtos kreditēšanas nosacījumus un vājo kopējo pieprasījumu (1.11. att.), bet 2024. gada 2. pusgadā bija vērojamas atveseļošanās pazīmes. Kā norādīts eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, banku kreditēšanas standarti (t. i., iekšējās pamatnostādnes vai aizdevumu apstiprināšanas kritēriji) uzņēmumiem 2024. gada 4. ceturksnī kļuva stingrāki, lai gan iepriekšējos ceturkšņos tie kopumā bija stabilizējušies. Saskaņā ar apsekojumu par finansējuma pieejamību uzņēmumiem banku aizdevumu pieejamība uzlabojās vien īslaicīgi un 4. ceturksnī pasliktinājās. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu gada pieauguma temps decembrī bija 1.7 %. Neraugoties uz kotēto akciju emisijas un novērtējuma kāpumu, kopumā uzņēmumu parāda finansējums joprojām bija vājš un ārējā finansējuma neto plūsmas uzņēmumiem bija daudz mazākas par to ilgāka termiņa dinamiku (1.12. att.). Mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu gada pieauguma tempa pakāpenisko atjaunošanos līdz 1.1 % decembrī galvenokārt noteica hipotekārie kredīti. Tas atbilda 2024. gada 2. pusgada banku veiktās kreditēšanas apsekojumā ziņotajai vispārējai kreditēšanas standartu atvieglošanai gada laikā un spēcīgam aizdevumu pieprasījuma kāpumam, kā arī gada gaitā veiktajā Apsekojumā par patērētāju gaidām ziņotajiem stabilajiem mājokļa iegādes nodomiem. Vienlaikus to mājsaimniecību īpatsvars, kuras šajā apsekojumā norādīja uz kredītu pieejamības pasliktināšanos, līdz gada beigām joprojām pārsniedza to mājsaimniecību īpatsvaru, kuras ziņoja par situācijas uzlabošanos, jo patēriņa kredītus galvenokārt pastāvīgi izmantoja mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem. Turklāt bankas joprojām ziņoja par stingrāku patēriņa kredīta standartu ieviešanu 2024. gada gaitā.

1.11. attēls

M3 pieaugums un uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.12. attēls

Uzņēmumu ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

1. ielikums
Covid-19 pandēmijas un strukturālo tendenču ilgstošā ietekme uz darba ražīguma kāpumu

Eurozonā notiek pārkārtošanās, kuru raksturo ekonomiskie šoki un pamatīgas strukturālās pārmaiņas, kas ietekmē darba ražīguma pieaugumu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēdējos gados tā piedzīvojusi unikālu traucējumu un pastāvīgu strukturālo pārmaiņu apvienojumu, kas sarežģītā un nenoteiktā veidā ietekmē darba ražīguma kāpumu. Covid-19 pandēmija, straujā digitālā pārkārtošanās un zaļā un demogrāfiskā pārkārtošanās ir izšķiroši faktori, kas ietekmē vidēja termiņa un ilgtermiņa darba ražīguma perspektīvu. Katrs no šiem elementiem ievieš atšķirīgus mehānismus, ar kuru palīdzību tie ietekmē darba ražīgumu, un to mijiedarbība vēl vairāk sarežģī tautsaimniecības vidi. Šajā ielikumā aplūkota šī dinamika un tās ietekme uz darba ražīguma pieaugumu. Tā pamatā ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) ekspertu grupas nesen veiktais darbs darba ražīguma jomā.^[13]

Pandēmijas ilgstošā ietekme uz darba ražīguma kāpumu

Pandēmija izraisīja plašus traucējumus dažādās valstīs, nozarēs un uzņēmumos, atšķirīgi ietekmējot darba ražīguma pieaugumu. Krīzes plašais tvērums kopā ar tādiem pasākumiem kā pārvietošanās ierobežojumi, darba un patēriņa modeļu maiņa, kā arī uzņēmumiem un mājsaimniecībām sniegtais plašais politikas atbalsts iezīmēja atkāpšanos no iepriekšējās tautsaimniecības lejupslīdes.

Politikas reakcija novērsa plašus bankrotus, taču vājināja darba ražīgumu veicinošu resursu pārdali. Pieejamie dati liecina, ka krīzes dēļ uzņēmumos ar zemu darba ražīgumu darbības apjoms saruka daudz vairāk nekā uzņēmumos, kuru darba ražīgums bija augstāks, vai uzņēmumi ar zemu darba ražīgumu tirgu pameta biežāk nekā uzņēmumi ar augstu darba ražīgumu. Tas palīdzēja pārdalīt resursus īstermiņā (A att.). Tomēr šī ietekme nebija tik spēcīga kā iepriekšējās krīzēs, un to noteica visaptverošs politikas atbalsts, kas novērsa uzņēmumu aiziešanu no tirgus un darbības apjoma samazināšanos. ECBS ekspertu grupas veiktā analīze liecina, ka subsīdiju piešķiršana uzņēmumiem laika gaitā kļuva kropļojošāka, lai gan atbilstības kritēriji nemainījās.

Pandēmija paātrināja digitalizācijas procesu, mainīja patērētāju uzvedību un ietekmēja slimības atvaļinājuma modeļus un iegūtās izglītības līmeni, radot potenciālas ilgtermiņa sekas. Digitālās ekonomikas padziļināšana, t. sk. biežāks attālinātais darbs, ko atbalsta tādas iniciatīvas kā NPES programma, sniedz daudzsološu perspektīvu. Vienlaikus pandēmijai bija ilgstoša ietekme uz darbaspēku, un tās radīto ilgtermiņa ietekmi uz darba ražīguma kāpumu vēl nav iespējams pilnībā kvantitatīvi noteikt.

A attēls

No nozares aizgājušo uzņēmumu darba ražīguma sadalījums salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri 2020. gadā spēja turpināt darbību tajā pašā nozarē

(blīvums)

Digitālā pārkārtošanās un darba ražīguma pieaugums

Digitālās tehnoloģijas var palielināt darbinieku efektivitāti, papildinot uzdevumus un dodot iespēju izmantot ārpakalpojumus ar pamatdarbību nesaistītajām darbībām. Turklāt digitalizācija palielina tirgus konkurētspēju, pieļauj uzņēmējdarbības īstenošanu konkrētā tirgū bez uzņēmuma fiziskas klātbūtnes tajā (scale without mass) un paplašina piekļuvi tirgum, izmantojot e-komerciju. Uzņēmumu līmeņa dati no tādām valstīm kā Francija un Austrija liecina, ka ieguldījumi digitālajās tehnoloģijās var izraisīt noturīgu darba ražīguma pieaugumu, lai gan tikai pēc sākotnēja korekciju perioda un vidēji samērā nelielu.

Digitalizācijas radītais darba ražīguma kāpums dažādās nozarēs un uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs. Lai gan digitālo ieguldījumu vidējā ietekme ir neliela, nozares, kas var gūt labumu no digitalizācijas, uzskata, ka ietekme 17 reižu pārsniedz vidējo rādītāju. Turklāt tikai aptuveni 30 % uzņēmumu (parasti uzņēmumi ar augstāko darba ražīgumu) spēj izmantot jaunas digitālās tehnoloģijas inovatīvos un radikālos veidos, lai palielinātu savu darba ražīgumu, jo tiem ir vajadzīgās prasmes un papildu nemateriālie aktīvi (B att.). Runājot par kopējo ietekmi, ar digitalizāciju saistītais efektivitātes pieaugums būtiski veicinājis darba ražīguma kāpumu. Par to liecina simulācijas, kas rāda, ka bez šāda pieauguma darba ražīguma kāpums tādās valstīs kā Vācija un Francija būtu bijis daudz zemāks.

Zaļās pārkārtošanās ietekme uz darba ražīguma pieaugumu

Steidzamā vajadzība samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir izraisījusi tādas politikas īstenošanu, kuras mērķis ir veicināt mazoglekļa risinājumu pieņemšanu. Tas varētu ietekmēt kopējo darba ražīguma kāpumu. Divi galvenie kanāli, pa kuriem zaļā pārkārtošanās ietekmē darba ražīgumu, ir ieguldījumi zaļajās inovācijās un resursu pārdale. Nepieciešamība samazināt SEG emisijas mudina uzņēmumus ieviest jauninājumus un savā darbībā integrēt efektīvāku un ilgtspējīgāku praksi. Vienlaikus tautsaimniecība pārorientējas uz zaļākām nozarēm, novirzot darbaspēku un kapitālu no piesārņojošām nozarēm un uzņēmumiem. Šī pārdale var palielināt vispārējo darba ražīgumu, ja resursi tiek izlietoti efektīvāk.

B attēls

Digitalizācijas aplēstā ietekme uz KFP pieaugumu uzņēmumos ar atšķirīgu sākotnējo KFP līmeni

(procentpunktos)

Empīriskie dati liecina, ka stingra vides politika ilgtermiņā var veicināt zaļās inovācijas, bet īstermiņā var kaitēt kopējās faktoru produktivitātes (KFP) pieaugumam. Ekspertu grupas analīze liecina, ka pārejai uz mazoglekļa tautsaimniecību ir vajadzīgs politikas pasākumu kopums, kurā apvienoti oglekļa nodokļi, noteikumi un atbalsts zaļajām tehnoloģijām. Taču īstermiņā, uzņēmumiem pielāgojoties, pāreja izmaksās dārgi, negatīvi ietekmējot KFP pieaugumu, īpaši maziem piesārņojošiem uzņēmumiem sakarā ar ierobežoto finansējuma pieejamību. Tomēr vides politika stimulē zaļo inovāciju. Par to liecina piesārņojošu uzņēmumu iesniegto zaļo tehnoloģiju patentu skaita būtiskais pieaugums. Šis zaļo inovāciju kāpums, visticamāk, ilgtermiņā nodrošinās lielāku darba ražīgumu.

Pārejas politikas radītās resursu pārdales ietekme uz darba ražīgumu dažādās nozarēs ir atšķirīga. Attiecīgajā nozaru darba ražīguma līmenī pārdale starp nozarēm mehāniski pazeminātu darba ražīgumu, ņemot vērā, ka nozarēs ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni darba ražīgums vidēji ir lielāks. Tomēr šauri definētās nozarēs uzņēmumu līmeņa oglekļa dioksīda emisiju intensitāte un darba ražīgums ne vienmēr ir savstarpēji saistīti. Tāpēc resursu pārdale no uzņēmumiem ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni uz uzņēmumiem ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ne vienmēr veicina darba ražīguma kāpumu. Uzņēmumu līmeņa informācija no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas liecina, ka lielākajā daļā nozaru uzņēmumi ar vislielāko oglekļefektivitāti ir arī visražīgākie. Tas nozīmē, ka pašreizējā uzņēmumu darba ražīguma līmenī resursu pārdale par labu zaļākiem uzņēmumiem izraisīs darba ražīguma kāpumu šajās nozarēs, visiem pārējiem faktoriem esot vienādiem. Tomēr citās nozarēs, piemēram, celulozes, papīra un melno metālu nozarē, situācija ir pretēja, un pārdale darba ražīgumu samazinās.

Noslēguma piezīmes

Neseno šoku un pašreizējo strukturālo tendenču mijiedarbība rada sarežģītu vidi darba ražīguma pieaugumam vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pandēmija, digitālā pārkārtošanās un zaļā pārkārtošanās ir radījušas unikālas problēmas un iespējas. Kā norādīts nesenajā Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojumā, politikas veidotājiem ir rūpīgi jāorientējas šajā dinamikā, lai veicinātu ilgtspējīgu darba ražīguma kāpumu veicinošu vidi, izmantojot digitālās un zaļās tehnoloģijas, vienlaikus mazinot politikas pasākumu iespējamo kropļojošo ietekmi.^[14] Pasaules tautsaimniecībai attīstoties, eurozonas politikas veidotājiem šī mijiedarbība obligāti jāņem vērā, lai efektīvi veidotu un atbalstītu turpmāko darba ražīguma pieauguma virzību.

2. Monetārās politikas stingrība ir sākusi mazināties, tomēr tā joprojām ir ierobežojoša

Ņemot vērā pazīmes, ka inflācija ilgtspējīgi atgriežas 2 % mērķrādītāja līmenī un gausu eurozonas tautsaimniecības izaugsmi, Padome 2024. gadā samazināja monetārās politikas ierobežojumu līmeni (sk. 2.1. iedaļu). Procentu likmes saglabājās nemainīgas gandrīz visu 1. pusgadu. Pēc tam – jūnijā un septembrī – Padome pazemināja noguldījumu iespējas procentu likmi par 25 bāzes punktiem, iezīmējot pāreju uz mazāk ierobežojošu monetāro politiku. Padome joprojām bija apņēmusies noteikt ierobežojumu līmeni un ilgumu, balstoties datos un pieņemot lēmumu katrā sanāksmē atsevišķi. Tautsaimniecības aktivitāti 3. ceturksnī joprojām raksturoja mērena izaugsme un atsevišķas stabilizācijas pazīmes, ko veicināja patēriņa un globālā pieprasījuma palielināšanās. Padomes pārliecība par inflācijas pakāpenisku samazināšanos nostiprinājās, tāpēc tā oktobrī un decembrī pazemināja noguldījumu iespējas procentu likmi vēl par 25 bāzes punktiem.

Līdz ar monetārās politikas normalizēšanos, kas sākās 2022. gadā, Eurosistēmas bilance 2024. gadā saruka par 0.5 trilj. euro (līdz 6.4 trilj. euro gada beigās; sk. 2.2. iedaļu). Sarukumu noteica trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) ietvaros aizņemto līdzekļu pirmstermiņa atmaksa un ITRMO III operāciju dzēšanas termiņa iestāšanās, kā arī aktīvu iegādes programmas (AIP) portfeļa samazināšanās. Zināmā mērā samazinājies arī pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) portfelis, kurā ar jūliju atkārtota ieguldīšana tiek veikta tikai daļēji. Padome 2024. gada martā apstiprināja monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas (sk. 2. ielikumu) un 2024. gada beigās pārtrauca PĀAIP ietvaros veiktās atkārtotās iegādes.

Eurosistēma 2024. gadā pilnveidoja tās risku pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu risku ziņā efektīvas politikas īstenošanu. Augstu monetārās politikas procentu likmju dēļ ECB neto procentu ienākumi bija negatīvi. Tādējādi ECB cieta zaudējumus, kuri tiks norakstīti no turpmākās peļņas (sk. 2.3. iedaļu un ECB 2024. gada finanšu pārskatus). Gaidāms, ka Eurosistēmas neto procentu ienākumi nākamajos gados atkal palielināsies, stiprinot tās finanšu noturību.

2.1. Monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšana

Saskaņā ar Padomes 2024. gada janvāra vērtējumu tautsaimniecības izaugsme pēc 2023. gada stagnācijas joprojām bija vāja. Eurozonas tautsaimniecības izaugsmes īstermiņa perspektīvu noteica pasaules ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un tirdzniecības apjoma sarukums, kā arī stingri finansēšanas nosacījumi, un to apdraudēja pastiprināta ģeopolitiskā spriedze saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos un Krievijas karu pret Ukrainu. Tomēr daži uz nākotni vērstie apsekojumu rādītāji norādīja uz straujāku izaugsmi tālākā nākotnē. Lai gan tautsaimniecības izaugsme bija gausa, darba tirgus pēc kopumā noturīgas bezdarba līmeņa pazemināšanās kopš 2020. gada septembra saglabājās stabils. Inflācija 2023. gada decembrī palielinājās enerģijas cenu bāzes efekta dēļ un saglabājās augstā līmenī (2.9 %). Turklāt, mazinoties agrāko piegādes šoku ietekmei un stingras monetārās politikas apstākļos sarūkot pieprasījumam, vairākums pamatinflācijas rādītāju turpināja pazemināties. Padome apstiprināja novērtējumu, ka galvenās ECB procentu likmes atradās līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinātu inflācijas savlaicīgu atgriešanos 2 % mērķrādītāja līmenī. Tāpēc janvāra sanāksmē tā nolēma saglabāt monetārās politikas procentu likmes nemainīgas līmenī, kāds bija 2023. gada septembrī, atkārtoti uzsverot, ka tās tiks saglabātas pietiekami ierobežojošas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

ECB speciālistu marta makroekonomiskās iespēju aplēses ietvēra lejupvērstu inflācijas korekciju, īpaši 2024. gadam, atspoguļojot mazāku enerģijas cenu devumu. Tās liecināja par pakāpenisku inflācijas samazināšanos, tuvinoties ECB mērķrādītāja līmenim. Kopējā inflācija februārī saruka, bet iekšzemes cenu spiediens saglabājās augsts. To daļēji noteica spēcīgs darba samaksas pieaugums un darba ražīguma samazināšanās. Eurozonas tautsaimniecības aktivitāte joprojām bija vāja. Saskaņā ar vērtējumu patērētāju tēriņi bija ierobežoti, ieguldījumu apjoma pieauguma temps bija palēninājies un eksporta apjoms bija sarucis ārējā pieprasījuma un eurozonas uzņēmumu konkurētspējas vājināšanās dēļ. ECB speciālisti pazemināja īstermiņa izaugsmes prognozes. Tomēr joprojām bija gaidāms, ka tautsaimniecība laika gaitā atveseļosies un tās izaugsme turpināsies. Sākotnēji to veicinās patēriņš un vēlāk – arī ieguldījumi. Konkrētāk, bija gaidāms, ka, sarūkot inflācijai un palielinoties darba samaksai, reālie ienākumi pieaugs. Lai gan finansēšanas nosacījumi joprojām bija ierobežojoši, bija gaidāms, ka iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas negatīvā ietekme uz pieprasījumu pakāpeniski samazināsies un eksporta apjoms palielināsies. Pamatojoties uz Padomes joprojām īstenoto datos balstīto pieeju un tās vērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, Padome martā nolēma saglabāt trīs galvenās ECB procentu likmes nemainīgas.

Padome arī uzsvēra kapitāla tirgu savienības izveides nozīmīgumu, lai stabilizētu izaugsmi brīžos, kad valstis saskaras ar vietējiem šokiem, kuru ietekmi nevar mazināt ar monetārās politikas palīdzību. Integrētāka un diversificētāka finanšu sistēma citstarp uzlabotu privātā sektora riska dalīšanu starp valstīm, palīdzētu samazināt finanšu fragmentāciju un nodrošinātu efektīvu monetārās politikas transmisiju visos eurozonas reģionos.

Padome martā arī apstiprināja monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas. Par darbības principu pārskatīšanu bija paziņots 2022. gada decembrī, un tās ietvaros tika noteikti galvenie principi un parametri attiecībā uz monetārās politikas īstenošanu un likviditātes nodrošināšanu centrālajām bankām, ņemot vērā pakāpeniski sarūkošo likviditātes pārpalikumu banku sistēmā (sk. 2. ielikumu). Konkrētāk, Padome nolēma turpināt virzīt monetārās politikas nostāju, koriģējot noguldījumu iespējas procentu likmi, kā arī elastīgi nodrošināt likviditāti, pamatojoties uz banku vajadzībām un izmantojot plašu instrumentu klāstu, t. sk. – vēlāk – strukturētas ilgtermiņa kredītoperācijas un strukturētu vērtspapīru portfeli. Tā arī apstiprināja galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpības samazināšanu no 50 līdz 15 bāzes punktiem (spēkā ar 2024. gada 18. septembri).

Tā kā vairākums pamatinflācijas rādītāju pazeminājās, inflācija martā turpināja sarukt (līdz 2.4 %), apliecinot, ka cenu spiediens pakāpeniski samazinās. Tomēr iekšzemes cenu kāpuma dēļ pakalpojumu cenu inflācija saglabājās augstā līmenī (4.0 %). Darba samaksa 2023. gada pēdējā ceturksnī turpināja palielināties, lai gan lēnākā tempā, nekā gaidīts. Darbaspēka izmaksu kāpumu daļēji absorbēja uzņēmumu peļņa. Līdz ar to samazinājās šo izmaksu ietekme uz patēriņa cenām. Turklāt vāja darba ražīguma pieauguma dēļ vienības darbaspēka izmaksas turpināja strauji palielināties, lai gan lēnāk nekā iepriekš.

Gada laikā arvien skaidrāk atklājās, ka Padomes ierobežojošā monetārā politika būtiski ietekmē tautsaimniecību un tādējādi arī inflāciju. Ņemot vērā augstas aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā arī stingrākus kreditēšanas standartus, 2024. gada 1. ceturksnī samazinājās ieguldījumu plānu un mājokļu iegādes darījumu skaits, kā arī saruka kredītu pieprasījums. Lai gan tēriņi par pakalpojumiem saglabājās stabili, rūpniecības uzņēmumi saskārās ar vāju pieprasījumu. Ražošanas apjoms, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, joprojām bija ierobežots. Tomēr bija gaidāms, ka eurozonas eksporta apjoms palielināsies saistībā ar spēcīgāku pasaules tautsaimniecības izaugsmi un lielāku pieprasījumu pēc tirgojamām precēm.

Padome aprīlī paziņoja, ka tā saglabās trīs galvenās ECB procentu likmes nemainīgas un ierobežojošas. Tā uzsvēra apņemšanos pieņemt lēmumus, pamatojoties uz datiem un katrā sanāksmē atsevišķi, nevis virzīt procentu likmes iepriekš noteiktā virzienā. Padome pirmo reizi paziņoja, ka būtu lietderīgi samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni, ja tās novērtējums par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku stiprinātu pārliecību par to, ka inflācija noturīgi virzās uz noteikto mērķrādītāja līmeni.

Pēc deviņu mēnešu perioda, kura laikā procentu likmes netika mainītas, Padome jūnijā nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Kopš 2023. gada septembra sanāksmes, kad Padome pēdējo reizi paaugstināja procentu likmes, inflācija bija samazinājusies par 2.6 procentpunktiem un inflācijas perspektīva bija būtiski uzlabojusies. Arī pamatinflācijas rādītāji bija pazeminājušies, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens bija pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas bija pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi saglabājās ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana bija devusi būtisku artavu inflācijas samazināšanā.

Neraugoties uz šīm pozitīvajām norisēm, iekšzemes cenu spiediens saglabājās spēcīgs un darba samaksa turpināja strauji palielināties, kompensējot agrāko inflācijas kāpumu. Tika uzskatīts, ka inflācija nākamajā gadā vēl ilgi saglabāsies virs mērķrādītāja līmeņa. Eurosistēmas speciālisti nedaudz paaugstināja inflācijas prognozi 2024. un 2025. gadam salīdzinājumā ar marta prognozi, paredzot inflācijas svārstības atlikušajā 2024. gada daļā citstarp ar enerģiju saistīto bāzes efektu dēļ. Bija gaidāms, ka pēc tam, 2025. gada 2. pusgadā, inflācija samazināsies, tuvinoties mērķrādītājam. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.

Inflācija maijā palielinājās līdz 2.6 %, savukārt pārtikas un preču cenu inflācija samazinājās. Pēc tam, kad enerģijas cenu inflācija jau gadu bija saglabājusies negatīva, tā nedaudz pieauga, un pakalpojumu cenu inflācija aprīlī palielinājās no 3.7 % līdz 4.1 %.

Eurozonas tautsaimniecība pēc piecu ceturkšņu ilgas stagnācijas 2024. gada 1. ceturksnī pieauga par 0.3 %. Pakalpojumu sektorā notika izaugsme, savukārt apstrādes rūpniecība stabilizējās zemā līmenī. Tā kā kopš 2023. gada decembra bija izveidots 500 000 jaunu darbvietu, nodarbinātības līmenis 1. ceturksnī palielinājās par 0.3 %. Bija gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsme tuvākajā laikā saglabāsies mērena, un pēc tam atjaunosies. To veicinās augstāka darba samaksa, tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās un reālo ienākumu palielināšanās. Agrāk īstenotās monetārās politikas procentu likmju palielināšanas dēļ finansēšanas izmaksas stabilizējās ierobežojošā līmenī, un kredītu kāpuma temps joprojām bija vājš. Turklāt bankas 2024. gada jūnijā atmaksāja lielu ITRMO III ietvaros aizņemto līdzekļu summu (apjomīga atmaksa tika veikta arī martā), un tā rezultātā likviditātes pārpalikums būtiski samazinājās.

Padome jūnijā arī apstiprināja, ka 2. pusgadā tā samazinās Eurosistēmas vērtspapīru turējumus PĀAIP ietvaros vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī. Tas lielā mērā atspoguļotu AIP ietvaros īstenoto pieeju.

Atbilstoši gaidītajam Padomes jūlija sanāksmes laikā vairākums jūnija inflācijas rādītāju bija saglabājušies stabili vai pazeminājušies, lai gan iekšzemes cenu spiediens un pakalpojumu inflācija joprojām bija augstā līmenī. Darba samaksa turpināja strauji palielināties, tomēr tās ietekmi uz inflāciju joprojām zināmā mērā ierobežoja peļņas maržas. Tā kā saņemtā informācija kopumā apstiprināja iepriekšējo vidēja termiņa inflācijas perspektīvas novērtējumu, Padome jūlija sanāksmē nolēma nemainīt monetārās politikas procentu likmes. Tā vēlreiz apstiprināja nolūku saglabāt monetārās politikas procentu likmes ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Inflācija augustā samazinājās līdz 2.2 % (jūlijā – 2.6 %). Tomēr iekšzemes cenu spiediens joprojām bija spēcīgs un pakalpojumu inflācija – augsta, un to lielākoties noteica darba samaksas kāpums. Darbaspēka izmaksu spiediens turpināja samazināties, tomēr tas joprojām bija spēcīgs. ECB speciālistu septembra iespēju aplēses apliecināja iepriekšējo inflācijas perspektīvu, apstiprinot uzskatu, ka inflācija pakāpeniski un ilgtspējīgi atgriežas 2 % mērķrādītāja līmenī. Bija gaidāms, ka inflācija gada beigās palielināsies, bet 2025. gada 2. pusgadā samazināsies, tuvinoties mērķrādītāja līmenim. Tā kā pakalpojumu cenu inflācija bija augstāka, nekā gaidīts, pamatinflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) prognozes 2024. un 2025. gadam tika nedaudz paaugstinātas, tomēr tās joprojām liecināja par strauju lejupvērstu tendenci.

Padomes septembra sanāksmes laikā finansēšanas nosacījumi saglabājās ierobežojoši un kreditēšanas pieaugums vāja pieprasījuma apstākļos bija lēns. Vienlaikus arī ekonomiskā aktivitāte bija mērena. Tautsaimniecības izaugsme 2024. gada 2. ceturksnī bija 0.2 % – lēnāka nekā 1. ceturksnī un lēnāka, nekā gaidīts. Izaugsmi galvenokārt noteica neto eksports un valdības izdevumi. Lai gan bija gaidāms, ka privātais patēriņš un ieguldījumi virzīs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, attiecīgie rādītāji joprojām bija vāji, iespējams, augstu ģeopolitisko risku dēļ. Tāpēc ECB speciālisti pazemināja izaugsmes prognozi salīdzinājumā ar jūnija prognozi, atspoguļojot vājāku iekšzemes pieprasījuma devumu nākamajos ceturkšņos. Bija gaidāms, ka tautsaimniecība laika gaitā nostiprināsies un tās izaugsme 2024. gadā būs 0.8 %, 2025. gadā – 1.3 % un 2026. gadā – 1.5 %. Atveseļošanos balstītu patēriņa kāpums, ierobežojošas monetārās politikas pakāpeniski izzūdošā ietekme, kā arī globālā pieprasījuma un eksporta apjoma pieaugums.

Tā kā jauna informācija stiprināja pārliecību par pakāpenisku inflācijas samazināšanos un tuvināšanos ECB noteiktajam mērķrādītāja līmenim, Padome septembrī nolēma pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – to likmi, ar kuras palīdzību ECB padome virza monetārās politikas nostāju, – par 25 bāzes punktiem, iezīmējot vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu. Kā jau paziņots 2024. gada 13. martā, dažas monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas stājās spēkā 18. septembrī (sk. 2. ielikumu). Jāatzīmē, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība tika koriģēta (līdz 15 bāzes punktiem), savukārt aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes un galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes starpība saglabājās nemainīga (25 bāzes punktu apmērā). Eurozonas likviditātes pārpalikums septembrī pazeminājās zem 3 trilj. euro lielākoties tāpēc, ka bankas veica ITRMO III operāciju ietvaros aizņemto līdzekļu atmaksu. Šo sarukumu arvien vairāk pastiprināja tas, ka pakāpeniski tika pārtraukta dzēšanas termiņu sasniegušo obligāciju līdzekļu atkārtota ieguldīšana Eurosistēmas monetārās politikas portfeļos.

Inflācija septembrī saruka līdz 1.7 % (zemākais līmenis kopš 2021. gada aprīļa). Tas nostiprināja pārliecību, ka dezinflācijas process virzās atbilstoši gaidītajam. Vairākums pamatinflācijas rādītāju septembrī samazinājās vai nemainījās. Enerģijas cenas būtiski saruka (par 6.1 % gadā), un vairākums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju svārstījās aptuveni 2 % robežās. Inflācijas perspektīvu ietekmēja vājāka, nekā gaidīts, ekonomiskā aktivitāte. Saskaņā ar īstermiņa rādītājiem apstrādes rūpniecības izlaide turpināja samazināties. Lai gan vasaras sezona, šķiet, labvēlīgi ietekmēja pakalpojumu nozares aktivitāti, īstermiņa rādītāji liecināja par aktivitātes samazināšanos 2024. gada 3. ceturksnī. Uzņēmumu ieguldījumu apjoms pamazām palielinājās, savukārt eksporta apjoms saruka. Lai gan ienākumi palielinājās, mājsaimniecības 2024. gada 2. ceturksnī (pēdējais ceturksnis, par kuru bija pieejami dati) izvēlējās samazināt patēriņu par labu uzkrājumiem. Reaģējot uz šīm norisēm un to ietekmi uz inflāciju, Padome oktobrī nolēma vēl vairāk samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni un pazemināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Rezultātā noguldījumu iespējas procentu likme tika pazemināta līdz 3.25 %.

Gada noslēgumā ātrā aplēse liecināja, ka inflācija novembrī bija nedaudz palielinājusies (līdz 2.3 %; oktobrī – 2.0 %). Šis pieaugums bija gaidāms, un to noteica agrākais enerģijas cenu kritums, kas netika ietverts gada inflācijas aprēķinā. Lai gan pārtikas un pakalpojumu cenas samazinājās, iekšzemes inflācija saglabājās augstā līmenī. To noteica darba samaksas spiediens, kā arī tas, ka dažas pakalpojumu nozares joprojām ar kavēšanos pielāgojās agrākajam inflācijas kāpumam. Savukārt pamatinflācija kopumā attīstījās atbilstoši virzībai uz ilgtspējīgu atgriešanos mērķrādītāja līmenī. Decembra iespēju aplēsēs Eurosistēmas speciālisti paredzēja, ka kopējā inflācija 2024. gadā būs vidēji 2.4 %, 2025. gadā – 2.1 %, 2026. gadā – 1.9 % un 2027. gadā, kad darbību sāks paplašinātā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, – 2.1 %.

Eurozonas tautsaimniecības izaugsme 2024. gada 3. ceturksnī bija 0.4 % – straujāka, nekā gaidīts. To galvenokārt noteica patēriņa kāpums un uzņēmumu veiktā krājumu apjoma palielināšana. Tomēr lielas nenoteiktības dēļ ieguldījumu apjoms joprojām bija zemā līmenī. Īstermiņa rādītāji par 2024. gada 4. ceturksni liecināja, ka izaugsme palēninās. Saskaņā ar apsekojumu datiem apstrādes rūpniecība turpināja sarukt un pakalpojumu nozares izaugsme – palēnināties. Savukārt darba tirgus joprojām bija noturīgs. Eurozonas bezdarba līmenis 2024. gada oktobrī bija 6.3 % (tāds pats kā septembrī). Tas bija pazeminājies gandrīz nepārtraukti kopš 2020. gada septembra (8.6 %), un novembrī tam būtu jāsasniedz zemākais līmenis (6.2 %) kopš euro ieviešanas. Lai gan finansēšanas nosacījumi joprojām bija ierobežojoši, nesen īstenotā procentu likmju pazemināšana pakāpeniski mazināja aizņemšanās dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Decembra iespēju aplēsēs speciālisti paredzēja, ka tautsaimniecība laika gaitā nostiprināsies, lai gan lēnāk, nekā gaidīts. Bija gaidāms, ka augstāka reālā darba samaksa noteiks mājsaimniecību tēriņu kāpumu, savukārt kredītu dārdzības samazināšanās stimulēs patēriņu un ieguldījumus. Pieaugot globālajam pieprasījumam, eksports, visticamāk, veicinātu atveseļošanos, ja vien nepalielinātos tirdzniecības spriedze.

Ņemot to vērā, Padome decembra sanāksmē nolēma pazemināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem un atkārtoti apstiprināja apņemšanos nodrošināt inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos 2 % vidēja termiņa mērķrādītāja līmenī. Paziņojumos vairs nebija ietverts apgalvojums par to, ka monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Galveno ECB procentu likmju samazināšanas rezultātā noguldījumu iespējas procentu likme sasniedza 3.00 %, un tās kumulatīvais sarukums 2024. gadā bija 100 bāzes punktu (2.1. att.).

2.1. attēls

Galveno ECB procentu likmju pārmaiņas

(procentpunktos)

Decembrī tika pabeigtas PĀAIP un ITRMO III – programmas, kurām zemas inflācijas apstākļos un pandēmijas laikā bija izšķiroša nozīme. Padome pārtrauca atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP ietvaros 2024. gada beigās. Kopš 2025. gada janvāra Eurosistēma vairs atkārtoti neiegulda PĀAIP portfelī turēto dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Turklāt bankas 18. decembrī atmaksāja atlikušās summas, kuras tās bija aizņēmušās ITRMO ietvaros. Līdz ar to šī bilances normalizēšanas procesa daļa tika pabeigta. Monetārās politikas procentu likmes joprojām ir galvenais instruments, ar kura palīdzību tiek nodrošināta ilgtspējīga inflācijas atgriešanās mērķrādītāja līmenī.

2.2. Eurosistēmas bilances normalizēšana

Eurosistēmas bilances normalizēšanās, kas bija sākusies jau 2022. gadā, pakāpeniski turpinājās arī 2024. gadā. Līdz gada beigām tā bija samazinājusies līdz 6.4 trilj. euro (2023. gada beigās – 6.9 trilj. euro). Sarukumu noteica ITRMO III ietvaros aizņemto līdzekļu pirmstermiņa atmaksa un ITRMO III operāciju dzēšanas termiņa iestāšanās, kā arī AIP portfeļa – un zināmā mērā arī PĀAIP portfeļa, kurā ar jūliju atkārtota ieguldīšana tiek veikta tikai daļēji, – apjoma samazināšanās.

Ar monetāro politiku saistīto aktīvu apjoms Eurosistēmas bilancē 2024. gada beigās bija 4.3 trilj. euro (par 0.8 trilj. euro mazāk nekā 2023. gada beigās). Aizdevumi eurozonas kredītiestādēm saruka līdz 1 % no kopējiem aktīviem (2023. gada beigās – 6 %), un monetārās politikas mērķiem iegādāto aktīvu turējumi veidoja 67 % no kopējiem aktīviem (2023. gada beigās – 68 %). Pārējie bilances finanšu aktīvu turējumi, kurus galvenokārt veidoja ārvalstu valūtās denominēti aktīvi, zelts un ar monetāro politiku nesaistīti euro denominēti portfeļi, palielinājās par 0.3 trilj. euro.

Pasīvu pusē kredītiestāžu rezervju turējumu un izmantotā noguldījumu iespējas apjoma kopsumma 2024. gada beigās samazinājās līdz 3.0 trilj. euro (2023. gada beigās – 3.5 trilj. euro), veidojot 47 % no kopējiem pasīviem (2023. gada beigās – 51 %). Apgrozībā esošo banknošu apjoms faktiski nemainījās (1.6 trilj. euro) un veidoja 25 % no kopējām saistībām (pieaugums no 23 %).

2.2. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

AIP un PĀAIP portfeļu pārmaiņas

Ar 2022. gada 1. aprīli Eurosistēma pārtrauca PĀAIP ietvaros veiktās neto aktīvu iegādes un ar 2022. gada 1. jūliju – AIP ietvaros veiktās neto aktīvu iegādes. Sākotnēji tā turpināja pilnībā atkārtoti ieguldīt programmu ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes nosacījumus un atbilstīgu monetārās politikas nostāju. Eurosistēma 2023. gada jūlijā pārtrauca AIP ietvaros veikto atkārtoto ieguldīšanu. PĀAIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumi 2024. gada 1. pusgadā vēl tika pilnībā atkārtoti ieguldīti, bet 2. pusgadā portfelis tika samazināts vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī. PĀAIP ietvaros veiktā atkārtotā ieguldīšana tika pilnībā pārtraukta 2024. gada decembra beigās. Gaidāms, ka AIP un PĀAIP portfelis tiks samazināts mērenā un prognozējamā tempā, jo Eurosistēma vairs atkārtoti neieguldīs dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus.

AIP portfeļa turējumu apjoms samazinājās no 3.0 trilj. euro (amortizētajās izmaksās) 2023. gada beigās līdz 2.7 trilj. euro 2024. gada beigās. Lielāko šo turējumu daļu – 2.1 trilj. euro jeb 79 % no kopējā AIP turējumu atlikuma – gada beigās veidoja valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) turējumi. VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2024. gada beigās bija 6.86 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp jurisdikcijām). Gada beigās turējumu atlikums ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmā (ABSIP) veidoja mazāk nekā 1 % (7 mljrd. euro), trešajā nodrošināto obligāciju iegādes programmā (NOIP3) – 9 % (253 mljrd. euro) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmā (USAIP) – 11 % (288 mljrd. euro) no kopējā AIP turējumu atlikuma.

PĀAIP turējumu atlikums 2024. gada beigās bija 1.6 trilj. euro (amortizētajās izmaksās). Nodrošināto obligāciju turējumi veidoja mazāk nekā 1 % (6 mljrd. euro), uzņēmumu sektora aktīvu turējumi – 3 % (45 mljrd. euro), bet valsts sektora aktīvu turējumi – 97 % (1.6 mljrd. euro) no kopējā turējumu atlikuma.^[15] PĀAIP valsts sektora vērtspapīru turējumu vidējais svērtais termiņš 2024. gada beigās bija 7.14 gadi.

Eurosistēma turpināja novirzīt atlikušās uzņēmumu vērtspapīru iegādes uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā. ECB 2024. gadā publicēja otro ar klimata pārmaiņām saistītās finanšu informācijas pārskatu, kas tika paplašināts, lai ietvertu arī datus par Eurosistēmas monetārās politikas mērķiem turēto valsts sektora vērtspapīru un nodrošināto obligāciju portfeļiem (gan AIP, gan PĀAIP programmas ietvaros) iedaļā par ECB ārējām rezervēm (sk. 11.5. iedaļu). ECB publicēja arī otro ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas pārskatu par portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, – ECB darbinieku pensiju fondu un pašu kapitāla portfeli.

Pakāpeniska atkārtotās ieguldīšanas pārtraukšana tika veiksmīgi īstenota un absorbēta finanšu tirgū.^[16]

Privātā sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms AIP un PĀAIP ietvaros 2024. gadā bija 74 mljrd. euro, savukārt valsts sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms VSAIP un PĀAIP ietvaros veidoja 466 mljrd. euro. PĀAIP ietvaros veiktie atkārtotie ieguldījumi privātā sektora vērtspapīros sasniedza 2.6 mljrd. euro, savukārt valsts sektora vērtspapīros – 157 mljrd. euro. Uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju atkārtotās iegādes PĀAIP ietvaros tika veiktas, pamatojoties uz etalonvērtībām, kas atspoguļo visu kritērijiem atbilstošo apgrozībā esošo uzņēmumu un nodrošināto obligāciju tirgus kapitalizācijas līmeni. Ņemot vērā apjomīgo un nevienmērīgi sadalīto vērtspapīru dzēšanu, valsts sektora vērtspapīros veiktie atkārtotie ieguldījumi dažādās jurisdikcijās un laika gaitā tika izlīdzināti, lai nodrošinātu regulāru un sabalansētu klātbūtni tirgū, pienācīgi ņemot vērā tirgus cenu veidošanās un tirgus darbības apsvērumus. Šis izlīdzināšanas mehānisms izraisīja īslaicīgas PĀAIP turējumu novirzes no sadalījuma saskaņā ar Eurosistēmas kapitāla atslēgu, taču līdz izlīdzināšanas perioda (kalendārā gada, kurā notiek vērtspapīru dzēšana) beigām šī tendence lielākoties tika pavērsta pretējā virzienā.^[17]

VSAIP, USAIP, NOIP3 un PĀAIP ietvaros iegādātie aktīvi joprojām bija pieejami vērtspapīru aizdevumiem, lai veicinātu obligāciju un repo līgumu tirgus likviditāti. Nodrošinājuma pieejamība 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski uzlabojās, un to atspoguļoja mazāks aizdevumu apjoms.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

2024. gada beigās Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums bija 34 mljrd. euro (par 376 mljrd. euro mazāk nekā 2023. gada beigās). Šīs pārmaiņas lielākoties atspoguļoja ITRMO III kopuma pārtraukšanu – brīvprātīgās atmaksas un operāciju dzēšanu 392 mljrd. euro apjomā. Tādējādi Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš samazinājās no 5.2 mēnešiem 2023. gada beigās līdz 1.3 mēnešiem 2024. gada beigās.

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu un mobilizētā nodrošinājuma dinamika

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju nodrošinājuma kritērijiem atbilstošo tirgojamo aktīvu nominālais apjoms 2024. gadā palielinājās par 526 trilj. euro, gada beigās sasniedzot 19.3 trilj. euro (2.3. att.). Centrālās valdības vērtspapīri joprojām bija lielākā aktīvu kategorija (10.4 trilj. euro). Citas lielas aktīvu kategorijas ietvēra nenodrošinātas banku obligācijas (2.2 trilj. euro), uzņēmumu obligācijas (2.0 trilj. euro) un nodrošinātas banku obligācijas (1.9 trilj. euro). Reģionālo valdību emitēti vērtspapīri (644 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (617 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (1.6 trilj. euro) (katra no šīm aktīvu kategorijām) veidoja mazāku daļu kopējos atbilstīgajos aktīvos.

2.3. attēls

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu dinamika

(mljrd. euro)

2024. gadā mobilizētā nodrošinājuma apjoms saruka par 231 mljrd. euro līdz 1.5 trilj. euro (2.4. att.). Tas atbilst 60 % no Eurosistēmas refinansēšanas operāciju kopējā atlikuma neto sarukuma gada laikā. Vairāk nekā puse no mobilizētā nodrošinājuma samazinājuma attiecas uz laiku pēc ITRMO III operācijas dzēšanas termiņa iestāšanās 2024. gada martā un pārsniedza 135 mljrd. euro no demobilizētā nodrošinājuma. Gada atlikušajā daļā mobilizētā nodrošinājuma kopējā vērtība saglabājās samērā stabila. Aktīvu kategoriju dalījumā visvairāk saruka kredītprasības, bet mazāk – ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, nodrošinātās banku obligācijas un uzņēmumu obligācijas.

2.4. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

Papildu kredītprasību un saistīto nodrošinājuma veidu regulējumu pārskatīšana

ECB 2024. gada novembrī paziņoja par Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma pārmaiņām, kuras attiecas uz papildu kredītsaistībām un saistītajiem nodrošinājuma veidiem.^[18] Šo pārmaiņu mērķis ir uzlabot nodrošinājuma regulējuma saskaņotību, elastīgumu un riska efektivitāti, vienlaikus saglabājot tā plašo tvērumu. Saskaņā ar šo mērķi Padome nolēma vispārējā nodrošinājuma regulējumā iekļaut noteiktus pagaidu pasākumus un vienlaikus, ņemot vērā pēdējo ITRMO operāciju dzēšanas termiņa iestāšanos un ar to saistīto kopējo nodrošinājuma vajadzību samazināšanos, pārtraukt pagaidu nodrošinājuma pasākumus, kuri vairs nebija nepieciešami.^[19]

Pagaidu pasākumi, kuri tiks iekļauti vispārējā regulējumā, ietver šādu aktīvu kategoriju pieņemšanu kā nodrošinājumu: 1) ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri ar otru labāko kredītreitingu, kuri atbilst Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 3. kredītkvalitātes pakāpei un Pamatnostādnē par pagaidu nodrošinājuma pasākumiem ("pagaidu regulējums")^[20] noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un 2) ASV dolāros, Lielbritānijas sterliņu mārciņās un Japānas jenās denominētie tirgojamie aktīvi. Jāpiebilst, ka nacionālo centrālo banku iekšējās statistikas kredītnovērtējuma sistēmas tiks pieņemtas kā papildu kredītnovērtējuma avots (sk. 2.3. iedaļu).

Saskaņā ar Padomes 2022. gada 24. marta un 2023. gada 30. novembra lēmumiem ECB turpinās pakāpeniski pārtraukt ar krīzi saistītos nodrošinājuma atvieglošanas pasākumus, kuri vairs nav nepieciešami. Pasākumu pārtraukšana aptver šādu pagaidu regulējuma prasībām atbilstošu aktīvu veidu posteņus: 1) privātpersonas kā atbilstīgi debitori un tādu kredītprasību pūli, kuras nodrošinātas ar nekustamā īpašuma aktīviem, kā papildu kredītprasībām atbilstoši aktīvu veidi; 2) atsevišķas kredītprasības ar kredītkvalitāti, kas zemāka par 3. kredītkvalitātes pakāpi, un 3) ārvalstu valūtās denominēti aizdevumi ASV dolāros, Lielbritānijas sterliņu mārciņās un Japānas jenās. ECB arī pamazām pārtrauks pagaidu pasākumus, ar kuriem tika mazināta noteiktu tehnisko prasību stingrība attiecībā uz papildu kredītprasību atbilstību, piemēram, to kredītprasību atbilstību, uz kurām attiecas Covid-19 valsts sektora garantijas. Turklāt tā arī pārtrauks ar hipotēku nodrošinātu parāda instrumentu un ar atbilstīgām kredītprasībām nodrošinātu netirgojamo parāda instrumentu atbilstību. Iepriekš šie instrumenti tika uzskatīti par atbilstīgiem saskaņā ar Vispārējās dokumentācijas pamatnostādni par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu^[21][22].

Papildus šiem lēmumiem Padome pilnvaroja attiecīgās Eurosistēmas komitejas veikt sagatavošanās darbus saistībā ar nefinanšu sabiedrību kredītprasību pūlu turpmāku iekļaušanu vispārējā regulējumā, kas ietver piemērotu riska kontroles regulējumu un visas nepieciešamās tehniskās prasības.

Šīs pārmaiņas ļaus uzturēt plašu nodrošinājuma regulējumu refinansēšanas operācijām, kuras tiks turpinātas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu. Turklāt tās palīdzēs nodrošināt, ka ECB politikas īstenošana arī turpmāk būs efektīva, stabila, elastīga un iedarbīga saskaņā ar pārskatītajiem monetārās politikas īstenošanas darbības principiem.

2.3. Monetārās politikas instrumentu finanšu risku pārvaldība

Eurosistēma pastāvīgi pārvalda ar monetārās politikas operāciju īstenošanu saistītos finanšu riskus. Tās riska pārvaldības funkcija ir vērsta uz to, lai panāktu riska efektivitāti, t. i., sasniegtu monetārās politikas mērķus, nodrošinot viszemāko riska līmeni.^[23]

ECB 2024. gada 1. pusgadā saglabāja galvenās procentu likmes nemainīgas, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos vidējā termiņa 2 % mērķrādītāja līmenī (sk. 2.1. iedaļu). Tādējādi saistību izmaksas Eurosistēmas centrālo banku bilancēs saglabājās augstas, savukārt AIP un PĀAIP vērtspapīru portfeļu un ITRMO III ietvaros radītie ienākumi joprojām bija zemi. Šīs neatbilstības dēļ lielākajai daļai Eurosistēmas centrālo banku bija negatīvi neto procentu ienākumi. Dažas no šīm centrālajām bankām negatīvos neto procentu ienākumus var kompensēt ar iepriekšējos gados uzkrātajām finanšu rezervēm. Jebkādus zaudējumus, kurus nevar kompensēt, var atspoguļot attiecīgās centrālās bankas bilancē. Šie zaudējumi vēlāk tiks kompensēti no nākotnē gūtās peļņas. Tie neietekmēs Eurosistēmas darbības efektivitāti un spēju izpildīt cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu. Gaidāms, ka, mazinoties procentu likmju neatbilstībām starp aktīviem un saistībām, Eurosistēmas pelnītspēja laika gaitā uzlabosies.^[24] Monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas, par ko Padome paziņoja 2024. gada martā (sk. 2. ielikumu), ļaus ilgtermiņā saglabāt Eurosistēmas bilances finansiālo stabilitāti, balstot centrālo banku neatkarību.

Eurosistēmas riska pārvaldības regulējuma galvenā pārmaiņa 2024. gadā bija turpmāka kredītnovērtējuma sistēmu dažādošana attiecībā uz nodrošinājumu. AIP un PĀAIP riski joprojām tika pārvaldīti saskaņā ar izveidotajiem riska kontroles regulējumiem, savukārt atkārtotie ieguldījumi tika pakāpeniski pārtraukti.

Nodrošinājuma novērtēšanai izmantoto kredītnovērtējuma sistēmu dažādošana

Eurosistēmas kredītnovērtējuma regulējumā (ECAF) 2024. gadā tika iekļauta papildu kredītnovērtējuma sistēma. ECAF ir viens no instrumentiem, ko Eurosistēma izmanto, lai mazinātu monetārās politikas operācijās izmantoto aktīvu kredītrisku. Tajā ir definēta kārtība, noteikumi un metodes, kas ļauj nodrošināt Eurosistēmas prasības izpildi attiecībā uz augstu kredītstandartu piemērošanu visiem atbilstīgajiem aktīviem. ECAF ietver kredītnovērtējuma sistēmas, kuras pieder vienam no trim avotiem: ārējām kredītreitingu aģentūrām (sauktas par ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām jeb ĀKNI), nacionālo centrālo banku iekšējām kredītnovērtējuma sistēmām un darījuma partneru iekšējām uz kredītreitingiem balstītām sistēmām.

Pēc tam, kad Scope Ratings GmbH 2023. gadā tika apstiprināts par piekto ĀKNI, 2024. gadā tika pabeigta tā kredītreitingu integrācija Eurosistēmas IT infrastruktūrā. Eurosistēma ar 2024. gada 16. decembri sāka izmantot Scope Ratings GmbH kredītreitingus, lai veiktu tādu tirgojamo aktīvu kredītkvalitātes novērtējumu, kurus ieķīlā kā nodrošinājumu monetārās politikas operācijās. Šie kredītreitingi tagad tiek izmantoti kopā ar jau agrāk apstiprināto ĀKNI (Morningstar DBRS, Fitch Ratings, Moody's un S&P Global Ratings) kredītreitingiem. Tie ietver ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru kredītreitingus, kuru atbilstību Eurosistēmas prasībām Scope Ratings GmbH veiksmīgi nodrošināja 2024. gadā.

Padome arī nolēma monetārās politikas instrumentu vispārīgajā nodrošinājuma regulējumā ieviest Eurosistēmas NCB statistiskās iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas (S-ICAS). Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Padome 2020. gada aprīlī nolēma paplašināt to kredītnovērtējuma sistēmu loku, kuras varētu izmantot NCB papildu kredītprasību regulējumos, ietverot arī pašu NCB konservatīvās kredītnovērtējuma pieejas. Pēc tam papildus parastajām iekšējām kredītnovērtējuma sistēmām, kurām arī nepieciešams eksperta vērtējums, dažas NCB sāka izmantot S-ICAS, ar kuru palīdzību tiek novērtēta nefinanšu sabiedrību debitoru/garantijas devēju kredītspēja attiecībā uz papildu kredītprasībām saskaņā ar pagaidu nodrošinājuma regulējumu (sk. 2.2.4. iedaļu), izmantojot lielākoties kvantitatīvas metodes. Padome 2024. gada 19. decembrī apstiprināja saskaņotu S-ICAS regulējumu, lai šīs sistēmas varētu apstiprināt kā papildu kredītnovērtējuma avotu vispārējā nodrošinājuma regulējumā.^[25] Jānodrošina visu pašreizējo S-ICAS atbilstība šim saskaņotajam regulējumam. S-ICAS aptver plašu nodrošinājumu klāstu, t. sk. nodrošinājumus, kuru pamatā ir banku aizdevumi uzņēmumu sektoram, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

AIP un PĀAIP ietvaros veikto aktīvu iegāžu risku pārvaldība

Eurosistēma 2024. gadā turpināja PĀAIP ietvaros atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus – vispirms pilnībā un pēc tam daļēji, bet AIP ietvaros dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumi vairs nav atkārtoti ieguldīti kopš 2023. gada vidus (sk. 2.2.1. iedaļu). Abas monetārās politikas mērķiem īstenotās programmas ietver dažādas aktīvu kategorijas, t. i., valsts sektora un uzņēmumu sektora parāda vērtspapīrus, kā arī ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas. Šo programmu finanšu riskus pārvalda, pamatojoties uz konkrētiem finanšu risku kontroles regulējumiem, kuros ir ņemti vērā katras programmas politikas mērķi un dažādu aktīvu kategoriju riska profili. Šie regulējumi ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumus un padziļinātas pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumus, etalonvērtības un limitus. Līdzīgi, kā tas bija neto iegāžu posmā, tie joprojām tiks piemēroti turējumiem tik ilgi, kamēr tie saglabāsies Eurosistēmas bilancē. Šo regulējumu galvenie elementi, kas apkopoti ECB 2022. gada pārskata 2.3. iedaļas 2.1. tabulā, joprojām ir spēkā.

2. ielikums
Darbības principu pārskatīšana 2024. gadā

ECB darbības principi ietver instrumentu un procedūru kopumu, t. sk. tirgus operācijas un pastāvīgās iespējas, ar kuru palīdzību tiek īstenota Padomes monetārās politikas nostāja. Darbības principu mērķis ir virzīt naudas tirgus īstermiņa procentu likmes tuvu Padomes noteiktajām monetārās politikas procentu likmēm, lai nodrošinātu monetārās politikas nostājas īstenošanu.

ECB 2022. gada decembrī paziņoja par darbības principu pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību apstākļos, kad, Eurosistēmas bilancei normalizējoties, likviditāte pakāpeniski sarūk. Pašreizējais monetārās politikas aktīvu apjoms nodrošina banku sistēmai pietiekamu likviditātes pārpalikumu (A att.).

A attēls

Eurosistēmas bilances attīstība

(trilj. euro)

Padome 2024. gada 13. martā vienojās par principu kopumu, kas turpmāk virzīs monetārās politikas īstenošanu. Šo principu kopums attiecas uz darbības principu iedarbīgumu un efektivitāti vēlamās monetārās politikas nostājas īstenošanā, noturīgumu dažādās monetārās politikas konfigurācijās, kā arī dažādos finanšu un likviditātes apstākļos, elastīgumu, lai būtu iespējams pielāgoties plašā un daudzveidīgā eurozonas banku sektora vajadzībām, kā arī to saderību ar raitu un pareizu tirgu darbību (atvērta tirgus ekonomikas princips). Ciktāl dažādas darbības principu konfigurācijas vienlīdz veicina efektīvu monetārās politikas nostājas īstenošanu, darbības principiem jāveicina arī ECB sekundārā mērķa – atbalstīt ES vispārējo ekonomisko politiku, īpaši pāreju uz zaļo ekonomiku, – sasniegšana, neierobežojot ECB primāro mērķi – nodrošināt cenu stabilitāti.

Saskaņā ar šiem principiem Padome vienojās par galvenajiem darbības principu parametriem un pazīmēm.

• Padome turpinās virzīt monetārās politikas nostāju, izmantojot noguldījumu iespējas procentu likmi.
• Eurosistēma nodrošinās likviditāti, izmantojot plašu instrumentu klāstu.
• Galvenās refinansēšanas operācijas joprojām tika veiktas kā fiksētās procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu. Tām ir būtiska nozīme banku likviditātes vajadzību apmierināšanā. Turklāt tas, ka šīs operācijas var izmantot darījuma partneri, ir veiksmīgas monetārās politikas īstenošanas neatņemama daļa.
• Arī triju mēnešu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas joprojām tiks veiktas kā fiksētās procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu.
• Ar 2024. gada 18. septembri galveno refinansēšanas operāciju procentu likme tiks koriģēta tā, lai šīs procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība būtu 15 bāzes punktu. Savukārt aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tiks koriģēta tā, lai šīs procentu likmes un galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes starpība saglabātos nemainīga (25 bāzes punkti).
• Pēc tam, kad Eurosistēmas bilance būs sākusi noturīgi palielināties, ņemot vērā līdzšinējos obligāciju turējumus, tiks ieviestas jaunas strukturētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas un strukturēts vērtspapīru portfelis.
• Banku obligāto rezervju prasību noteikšanai paredzētā rezervju norma saglabājās nemainīga 1 % līmenī. Atlīdzība par obligātajām rezervēm joprojām ir 0 %.
• Refinansēšanas operācijām tiks uzturēts plašs nodrošinājuma regulējums.

Pamatojoties uz gūto pieredzi, Padome 2026. gadā pārskatīs galvenos darbības principu parametrus. Turklāt tā ir gatava nepieciešamības gadījumā koriģēt šo principu struktūru un parametrus agrāk, lai īstenotā monetārā politika būtu saskaņā ar noteiktajiem principiem.

3. Eiropas finanšu nozare: paaugstināta finanšu stabilitātes ievainojamība svārstīgā vidē

Eurozonas finanšu stabilitātes riski un ievainojamība 2024. gadā joprojām bija augsti, jo bažas par aizvien augsto inflāciju nomainījās pret bažām par izaugsmi apdraudošo lejupvērsto risku pieaugumu. Turklāt pieauga ģeopolitiskie riski un ekonomiskās politikas nenoteiktība, palielinot zemas iespējamības notikumu iestāšanās varbūtību. Šajā kontekstā valsts iestādes centās nodrošināt pietiekamu makrouzraudzības politikas telpu, lai novērstu jebkādu risku īstenošanās iespējamību. Paaugstinātā banku pelnītspēja veicināja ar to saistīto atbrīvojamo rezervju veidošanu, palīdzot bankām saglabāt noturību pēc iepriekšējos gados panāktā uzlabojuma un nepārtraukti veiktajiem uzraudzības pasākumiem. Tika panākts ievērojams progress stabila finanšu sektora regulējuma pabeigšanā – īpaši galīgo Bāzele III reformu transponēšana ES banku tiesību aktos, kā arī sagatavošanās darbs nebanku finanšu starpniecības (NBFI) un kapitāla tirgu savienības jomās.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2024. gadā

Finanšu stabilitātes ievainojamība eurozonā 2024. gadā joprojām bija augsta, un galvenos riskus noteica nevis bažas par augstas inflācijas saglabāšanos, bet bažas par izaugsmi. Patēriņa cenu inflācijai mazinoties, eurozonā un vairākās citās lielākajās attīstītajās valstīs mainījās procentu likmju cikls. Zemākas etalonlikmes kopumā palīdzēja samazināt finansējuma izmaksas, lai gan joprojām bija vērojami daži ievainojamības momenti, kas bija saistīti ar dažu aizņēmēju ierobežotām parāda apkalpošanas spējām. Dažās eurozonas valstīs pastiprinājās to ievainojamība apstākļos, kad fiskālās problēmas un bažas par zemu ražīgumu veicināja vāju tautsaimniecības izaugsmi. Vienlaikus pieauga arī ģeopolitiskie riski un ekonomiskās politikas nenoteiktība. Neatkarīgi no tā un no īslaicīga svārstīguma, finanšu tirgi un banku sistēma joprojām bija spēcīga. Tomēr šie svārstīguma periodi norādīja uz finanšu sistēmas ievainojamību nelabvēlīgas dinamikas apstākļos. Tādējādi eurozonas finanšu stabilitātes perspektīva joprojām ir trausla.

Lai gan valstu ievainojamība eurozonā kopumā joprojām bija ierobežota, 2024. gadā tā dažās valstīs pieauga. Sakarā ar ģeopolitisko un politikas nenoteiktību, kā arī dažās valstīs vērojamo augsto valsts parāda un budžeta deficīta līmeni, radās bažas par valsts parāda atmaksājamību lēnas izaugsmes tendences apstākļos. Tas izraisīja valdības obligāciju ienesīguma likmju starpības palielināšanos vairākās valstīs, īpaši Francijā pēc vasarā notikušajām vēlēšanām un politiskās nenoteiktības perioda, sasniedzot kulmināciju gada beigās, kad tika pazemināts kredītreitings. Ņemot vērā bažas par eurozonas izaugsmi un darba ražīgumu vidējā termiņā, augstās aizņemšanās izmaksas un vājie fiskālie pamatrādītāji varētu mazināt valstu fiskālo telpu to tautsaimniecību pasargāšanai no nelabvēlīgiem šokiem nākotnē. Turklāt valdības etalonobligāciju peļņas likmju kāpums varētu ietekmēt plašāku tautsaimniecību.

Kopumā eurozonas uzņēmumu nozare 2024. gadā joprojām bija noturīga. Augstās procentu likmes turpināja negatīvi ietekmēt pelnītspēju. Tā rezultātā dažās nozarēs un valstīs saistību neizpildes gadījumu skaits būtiski palielinājās, lai gan saistību neizpildes rādītāji joprojām bija zemi. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) parāda apkalpošanas spēja bija īpaši neaizsargāta pret ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos un augstām aizņemšanās izmaksām. Vienlaikus gada laikā komerciālo nekustamo īpašumu sektors cieta turpmākus zaudējumus gan ciklisko, gan strukturālo problēmu dēļ. Tomēr šīs nozares samērā pieticīgais lielums mazināja jebkādu sistēmisku ietekmi uz banku sektoru.

Eurozonas mājsaimniecību sektora ievainojamība mazinājās sakarā ar zemāku parāda līmeni, stabiliem darba tirgiem, spēcīgu ienākumu kāpumu un augstiem uzkrājumu veidošanas rādītājiem. Tomēr mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un ar mainīgas procentu likmes hipotēku kredītiem parāda apkalpošanas spēja tika apdraudēta un, palēninoties izaugsmei un pavājinoties darba tirgiem, tā varētu tikt vēl vairāk apdraudēta. Mājokļu nekustamā īpašuma tirgi joprojām bija stabili, bet riski saglabājās tirgos ar augstu hipotekārā parāda līmeni un īpašuma tirgos, kuros bija vērojamas pārmērīgas cenas.

Eurozonas un pasaules finanšu tirgos 2024. gadā bija vērojamas vairākas svārstīguma epizodes, ko noteica paaugstināta makrofinansiālā un ģeopolitiskā nenoteiktība. Lai gan ietekme uz eurozonu bija ierobežota, šīs epizodes liecināja par pamatā esošo finanšu tirgus ievainojamību. Rekordzemas kapitāla vērtspapīru riska prēmijas un nelielās uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības liecina, ka ieguldītāji, iespējams, bija pārāk zemu novērtējuši nelabvēlīgu scenāriju iespējamību. Turklāt akciju tirgus kapitalizācijas lielā koncentrācija dažu ASV tehnoloģiju uzņēmumu rokās radīja bažas par ar MI saistītu aktīvu cenu burbuli un padarīja portfeļus jutīgākus pret pēkšņām cenu korekcijām un pastiprinošu dinamiku (sk. 3. ielikumu). Padziļinoties pasaules kapitāla vērtspapīru tirgu integrācijai, tirgus riska noskaņojums bija ļoti jutīgs pret negatīviem pārsteigumiem, palielinot krasu tirgus korekciju un nelabvēlīgas globālās ietekmes iespējamību.

No 2023. gada sākuma eurozonas banku pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāji bija aptuveni 15 %, nodrošinot tām stabilu pamatu noturības saglabāšanai vairāku nenoteiktības periodu laikā 2023. un 2024. gadā. Lai gan dažās eurozonas valstīs 2024. gadā tika reģistrēti zaudējumi MVU un komerciālā nekustamā īpašuma portfeļos, ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvars saglabājās tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, un banku stabilās kapitāla un likviditātes rezerves ļāva tām bez problēmām absorbēt jebkādus zaudējumus. Arī bankās joprojām bija vērojams spēcīgs pelnītspējas kāpums, ko noteica arī augstās neto procentu likmes un mazāki darbības izdevumi.

NBFI sektors 2024. gadā joprojām bija noturīgs pret tirgus svārstīguma uzplūdiem un turpināja atbalstīt uz tirgus instrumentiem balstītu finansējumu eurozonā visās kredītriska kategorijās. Tomēr ievainojamība, kas saistīta ar koncentrētiem riska darījumiem, likviditātes neatbilstībām un lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru ieguldījumu fondu sektora daļās, joprojām sagādāja bažas. Pastāvēja iespēja, ka pārvērtēšanas šoki izraisīs pēkšņas līdzekļu aizplūdes un papildu nodrošinājuma pieprasījumus, palielinot nelabvēlīgo tirgus dinamiku un ietekmējot citas finanšu sistēmas daļas. Šis risks joprojām bija īpaši aktuāls, jo ģeopolitiskās nenoteiktības un vājākas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nebanku portfeļi bija pakļauti paaugstinātam kredītriskam.

Vairākas strukturālas problēmas, t. sk. ar klimatu saistītie riski un kiberdrošības nepilnības, joprojām negatīvi ietekmēja finanšu stabilitāti, potenciāli pastiprinot esošo ievainojamību. Turklāt ģeopolitiskās sadrumstalotības palielināšanās radīja bažas par līdz šim panāktās pasaules ekonomiskās, tirdzniecības un finanšu integrācijas nelabvēlīgu pavērsienu. Šāda strukturālā ievainojamība liek ievērot piesardzību, jo tā palielina turpmāku svārstību iespējamību, īpaši, ja tās īstenotos cikliskā vājuma laikā un radītu negatīvas atgriezeniskās saiknes.

3.2. Makroprudenciālā politika: nodrošināt noturību kavējošu faktoru un nenoteiktības apstākļos

ECB uzdevums ir novērtēt valsts iestāžu ieteiktos makrouzraudzības kapitāla pasākumus bankām tajās valstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM). Svarīgi, ka ECB ir arī pilnvarota nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus kapitāla pasākumus. ECB veiktās rūpīgās valstu makrouzraudzības politikas nostāju monitorēšanas laikā 2024. gadā netika konstatēts, ka tas būtu nepieciešams, jo vairākas valstis jau bija ieviesušas jaunus makrouzraudzības pasākumus, lai stiprinātu savu banku sistēmu noturību pret jau radušos ievainojamību un lejupvērstiem riskiem.

Joprojām ir būtiski saglabāt finanšu sistēmas noturību

Padome 2024. gada jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja valstu makrouzraudzības iestādes saglabāt pašreizējās kapitāla rezervju prasības nemainīgas. Šis solis ir būtisks, lai nodrošinātu banku sektora noturību un garantētu drošības rezervju pieejamību gadījumā, ja pasliktinātos situācija banku sektorā vai makrofinansiālie apstākļi. Paziņojumā arī norādīts, ka dažās valstīs vēl arvien vēlams turpināt izmantot kapitāla rezervju prasības, lai novērstu ievainojamības momentus un uzlabotu makrouzraudzības telpu, savukārt esošie banku sektora nosacījumi ierobežo procikliskuma riskus. Padome arī aicināja valstu iestādes nemainīt esošos uz kredītņēmēju datiem balstītos pasākumus, lai saglabātu stabilus un ilgtspējīgus kreditēšanas standartus. 2024. gada decembrī ECB pilnveidoja savu sistēmu citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (O-SII) kapitāla rezervju novērtēšanai, lai ņemtu vērā O-SII sistēmisko nozīmi banku savienībā kopumā. Pilnveidotā zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģija pilnībā jāievieš līdz 2028. gada 1. janvārim.^[26]

Ņemot vērā minēto, valstu iestādes 2024. gadā turpināja noteikt stingrāku makrouzraudzības politiku, lai palielinātu banku noturību. Visas banku savienības valstis līdz gada beigām bija ieviesušas kādu no atbrīvojamo rezervju prasībām. To veicināja banku pelnītspēja un kapitāla rezerves, kas vidēji saglabājās augstas. 2024. gadā trīs eurozonas valstis paziņoja par pretcikliskās kapitāla rezerves ieviešanu, savukārt viena valsts paziņoja par sistēmiskā riska rezerves ieviešanu.^[27] Tas atspoguļo daudzu valstu iestāžu pastāvīgos centienus uzlabot makrouzraudzības telpu atbrīvojamu kapitāla rezervju veidā, pat ja cikliskie riska apstākļi attiecīgajās valstīs neliecina par paaugstināta riska vidi.^[28] Turklāt pēc O-SII zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijas pilnīgas ieviešanas 2024. gada 1. janvārī dažas valstis atsevišķām iestādēm koriģēja O-SII rezervju līmeni. Visbeidzot, papildus uz kapitālu balstītiem pasākumiem divas valstis paziņoja, ka īstenos uz aizņēmējiem vērstus pasākumus. Tādējādi to valstu skaits, kurās šādi pasākumi ieviesti, palielinājās līdz 17.^[29]

ECB 2024. gadā publiskoja savu analīzi un viedokļus par makrouzraudzības politikas jautājumiem. Maija un novembra "Finanšu stabilitātes pārskata" makrouzraudzības politikas nodaļās tā uzsvēra stingru atbalstu regulējuma iniciatīvām, kuru mērķis ir radīt makrouzraudzības telpu un uzlabot ES banku makrouzraudzības regulējuma efektivitāti un lietderību.^[30] Tā turpināja analizēt arī juridisko iniciatīvu, ar kurām kredītiestādēm tiek uzlikti ārkārtas nodokļi, ietekmi uz finanšu stabilitāti un trijos atzinumos pauda savas bažas.^[31] Visbeidzot, ECB vēlreiz uzsvēra nebanku makrouzraudzības regulējuma pilnveides nozīmi, lai palīdzētu nodrošināt, ka nebankas finanšu ciklā ir stabils finansējuma avots (sk. 3.4. iedaļu).

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB nodrošina Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sekretariāta darbu un sniedz tam analītisku, statistikas, loģistikas un administratīvu atbalstu.^[32] Papildus šim regulārajam atbalstam ECB 2024. gadā turpināja sniegt būtisku ieguldījumu ESRK darbā. Tas ietvēra ESRK Instrumentu darba grupas (IDG), Analīzes darba grupas (ADG) un Stresa testu speciālās darba grupas kopīgu vadīšanu. ECB analītiskā un modelēšanas kompetence bija īpaši noderīga Stresa testu speciālās darba grupas darbā, tai izstrādājot nelabvēlīgas attīstības scenāriju Eiropas Banku iestādes (EBI) 2025. gada ES mēroga stresa testiem un veicot pirmo likviditātes stresa testu, kas aptver visu ES finanšu sistēmu. Saistībā ar to ECB arī kopīgi vadīja komandu, kas izstrādāja sistēmiskā likviditātes riska uzraudzības sistēmu.

Turklāt ECB kopā ar ESRK sagatavoja ziņojumu par to, kā dalībvalstis arvien vairāk izmanto pretcikliskās kapitāla rezerves, lai palielinātu noturību finanšu cikla sākumā un tādējādi mazinātu kredītresursu trūkuma ietekmi.^[33] Tā arī turpināja sniegt atbalstu ESRK darbā par visdažādākajām tēmām, īpaši par: 1) makrouzraudzības instrumentiem kibernoturības jomā;^[34] 2) ar NBFI saistītās ievainojamības monitoringu;^[35] 3) neaizsargātību nekustamā īpašuma sektorā un turpmāko darbu saistībā ar ESRK 2023. gada ieteikumu par komerciālo nekustamo īpašumu;^[36],[37] 4) procentu likmju pārmaiņu radīto makrouzraudzības ietekmi; 5) paaugstinātas nenoteiktības un jauno risku ietekmi uz makrouzraudzības politiku (īpaši saistībā ar ģeopolitiskajām, klimata un tehnoloģiskajām norisēm). Visbeidzot, ESRK pārskatīšanas augsta līmeņa grupa veica ESRK regulas^[38] otro pārskatīšanu, izvērtējot ESRK darbu un pieredzi pēdējos 10 gados. Šī grupa izteica priekšlikumus ESRK makrouzraudzības spēju uzlabošanai, īpaši veicot visaptverošāku sistēmiskā riska novērtējumu, ņemot vērā savstarpējo saistību, savstarpējo atkarību un blakusietekmi.^[39] Sīkāka informācija pieejama ESRK tīmekļvietnē un tās gada pārskatos.

3.3. Mikrouzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

Eiropas bankas visu 2024. gadu bija noturīgas. ECB tiešā uzraudzībā esošo banku kapitāla un likviditātes stāvoklis bija stabils. 2024. gada 3. ceturksnī kopējais CET1 rādītājs bija 15.72 %, un likviditātes nosacījumi joprojām bija labvēlīgi. INK rādītājs 2024. gada 3. ceturksnī bija aptuveni 2.3 %, tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Banku pelnītspēja joprojām bija spēcīga, un to galvenokārt noteica augstākas procentu likmes.

Tomēr bankas saskārās ar ilgstošu ģeopolitiski saspringtu periodu, ko raksturoja liela nenoteiktība un paaugstināts svārstīgums, kā arī problemātisku risku, t. sk. klimata pārmaiņu un vides risku, situācija. Tādējādi ECB uzraudzības darbs joprojām bija vērsts uz iekšējās kontroles funkciju un pārvaldības pasākumu efektivitāti, kā arī uz pietiekamu kapitāla nodrošināšanu uzraudzītajās bankās, lai tās izturētu ticamus nelabvēlīgus scenārijus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2024. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP) neradīja būtiskas banku rādītāju vai kopējo 2. pīlāra prasību pārmaiņas. Kopējās kapitāla prasības un norādījumi nedaudz palielinājās (līdz 15.6 % no riska svērtajiem aktīviem; 2023. gadā – 15.5 %).^[40]

ECB banku uzraudzība 2024. gadā turpināja pievērst lielu uzmanību kredītriska pārvaldībai, 9. SFPS regulējuma trūkumu novēršanai un mērķtiecīgām nekustamā īpašuma un MVU portfeļu pārbaudēm, lai mazinātu aktīvu kvalitātes pasliktināšanos. Efektīvu lēmumu pieņemšanu kavējoši trūkumi riska datu apkopošanā un pārskatu sniegšanā rosināja palielināt uzraudzības centienus, lai uzlabotu banku informācijas sistēmas un novērstu IT drošības vājās vietas. Joprojām bažas radīja darbības un IKT risks. Tas uzsvēra nepieciešamību paātrināt digitalizācijas procesu un stiprināt kibernoturību. ECB veica kibernoturības stresa testu, kas parādīja, ka bankas ir ieviesušas reaģēšanas un atveseļošanas režīmus, tomēr joprojām ir jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Attiecībā uz klimata pārmaiņu un vides riskiem ECB turpināja monitorēt, lai bankas ievērotu tām 2022. gadā noteiktos termiņus un līdz 2024. gada beigām izpildītu visas uzraudzības prasības. Tāpat kā 2023. gadā, uzraudzības pasākumiem sekoja nepārtraukts dialogs, atgriezeniskās saites vēstules un – nepieciešamības gadījumā – saistoši uzraudzības lēmumi, kuros paredzēta periodisku naudas sodu maksājumu uzkrāšanās.^[41] ECB izmantoja arī uz nākotni vērstus instrumentus, lai novērtētu banku finansējuma atbilstību ES klimata mērķiem.

ECB banku uzraudzība 2024. gadā turpināja izmantot uz riskiem balstītu un dinamisku pieeju. Maijā Uzraudzības valde nolēma uzsākt SREP reformu, lai 1) īpašu uzmanību veltītu riska novērtējumiem, stiprinot daudzgadu pieeju; 2) labāk integrētu uzraudzības darbības; 3) pilnībā izmantotu uzraudzības instrumentu kopumu; 4) pilnveidotu komunikāciju; 5) padarītu metodoloģijas stabilas; 6) labāk izmantotu IT sistēmas un analītiku. Turklāt ECB un EBI izveidoja Apvienoto banku pārskatu sniegšanas komiteju, lai saskaņotu un integrētu banku nozares datu sniegšanu ar mērķi uzlabot efektivitāti un samazināt ar to saistītās izmaksas.

VUM 2024. gada 6. novembrī svinēja 10 gadu jubileju. Atzīmējot šo notikumu, viss gads pagāja "integrācijas gada" zīmē un tika rīkots daudz īpašu pasākumu, t. sk. tika uzsākta pirmā VUM fonda programma. Šī programma ir VUM piedāvāto mācību daļa, un tās mērķis ir veicināt arī saliedētu uzraudzības kultūru Eiropas banku uzraudzības ietvaros.

ECB uzraudzības prioritāšu 2025.–2027. gadam mērķis ir 1) palielināt banku spēju novērtēt makrofinansiālos apdraudējumus, īpaši ģeopolitiskos šokus, un tos pārvarēt; 2) nodrošināt, lai bankas efektīvi un ātri novērstu pastāvīgos uzraudzības pārbaudēs konstatētos trūkumus; 3) nodrošināt bankām līdzekļus, lai tās varētu risināt jaunas problēmas, ko rada digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošana.

Turpinot centienus palielināt caurredzamību, ECB 2024. gadā pienācīgi apsvēra komentārus, kas tika saņemti sabiedriskās apspriešanas laikā saistībā ar pārskatīto Rokasgrāmatu par iekšējiem modeļiem. Pēc tam 2024. gada februārī tika publicēta Rokasgrāmatas par iekšējiem modeļiem galīgā pārskatītā versija. Gada gaitā ECB uzsāka arī Rokasgrāmatas par pārvaldību un riska kultūru projekta, Rokasgrāmatas par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem un pārskatīto politiku attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvību (O&D), kas uzraudzības iestādēm pieejama saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, sabiedrisko apspriešanu. Tā publicēja arī visaptverošu procentu likmju un kredītriska starpības risku novērtēšanas metodoloģiju un aktualizēja SREP metodoloģiju attiecībā uz darbības un IKT risku. Visbeidzot, ECB publicēja labāko praksi attiecībā uz 9. SFPS uzkrājumu ievērojamo apmēru un dienas likviditātes riska pārvaldību.

ECB 2024. gadā noteica sankcijas trim bankām.^[42]

2024. gada 5. jūnijā ECB Padome Uzraudzības valdē iecēla trīs jaunus ECB pārstāvjus: Šeronu Doneriju (Sharon Donnery), Pedru Mašadu (Pedro Machado) un Patriku Montaņjē (Patrick Montagner).

Sīkāka informācija pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē un ECB 2024. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

3.4. ECB devums politikas iniciatīvās Eiropas un globālā līmenī

Būtiski uzlabojumi 2024. gadā notika finanšu nozares tiesiskajā regulējumā. ECB sniedza ieguldījumu galīgo Bāzele III reformu īstenošanā ES un priekšlikuma par ES krīžu pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas stiprināšanu izstrādē. Nozīmīgs progress tika panākts arī kriptoaktīvu jomas regulēšanā, galveno uzmanību pievēršot īstenošanai un digitālā euro projektam. Vienlaikus ECB piedalījās notiekošajās politikas diskusijās un gatavojās turpmākam likumdošanas darbam saistībā ar NBFI un kapitāla tirgu savienību.

Svarīgas norises banku tiesiskajā regulējumā

Pārskatītā Kapitāla prasību regula^[43] un pārskatītā Kapitāla prasību direktīva^[44], ko bieži dēvē par ES banku darbības tiesību aktu pakotni, tika oficiāli pieņemta un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 19. jūnijā. Konkrētāk, šie divi tiesību akti transponēja galīgās Bāzele III reformas ES tiesību aktos, vēl vairāk palielinot ES banku sistēmas noturību pret dažādiem riskiem. Tie paplašināja arī uzraudzības instrumentu kopumu, iekļaujot tajā ar klimatu saistītu un citu ilgtspējas risku novēršanu. ECB piedalījās banku darbības tiesību aktu kopuma izstrādē, sniedzot savas tehniskās zināšanas trialogā starp Eiropas Komisiju, ES Padomi un Eiropas Parlamentu. Tā arī atbalstīja un turpina atbalstīt regulatorus, īpaši EBI, tiem sākot īstenot banku tiesību aktu kopuma elementus, piemēram, apspriežoties par saistītajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem un regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Ņemot vērā vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas apsvērumus, Eiropas Savienībā tika atlikta Bāzeles tirgus risku noteikumu īstenošana, t. i., līdz 2026. gada janvārim atlikta regulatīvās prasības spēkā stāšanās par pārskatu sniegšanu par tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu.

Pēc Eiropas Komisijas 2023. gada aprīlī iesniegtā tiesību akta priekšlikuma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2024. gada gaitā pieņēma nostāju par banku krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas reformu. Priekšlikuma mērķi ietvēra noregulējuma darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot mazākas un vidējas bankas, un instrumentu nodrošināšanu, lai atvieglotu noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanu krīzes pārvarēšanā. Trīspusējo sarunu rezultātam vajadzētu nodrošināt šo mērķu sasniegšanu un turpināt stiprināt ES banku krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas sistēmu.

Kriptoaktīvu tiesiskā regulējuma īstenošana

ECB 2024. gadā atbalstīja kriptoaktīvu tiesiskā regulējuma izstrādes pabeigšanu un īstenošanu gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. ES līmenī ECB sniedza ieguldījumu tehnisko standartu un pamatnostādņu izstrādē, ko koordinēja EBI un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde saistībā ar Regulu par kriptoaktīvu tirgiem.^[45] ECB arī sniedza atzinumu par ierosināto regulu un direktīvu saistībā ar maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumiem, kurā tās mērķis bija nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus un prudenciālās prasības attiecībā uz e-naudas žetoniem, un aicināja veikt kriptoaktīvu aizdošanas pakalpojumu ietekmes novērtējumu.^[46] Starptautiskos forumos, piemēram, Finanšu stabilitātes padomē (FSP), galvenā uzmanība tika pievērsta regulatīvās rīcības saistībā ar kriptoaktīviem veicināšanai un monitorēšanai. Šajā sakarā ECB sniedza ieguldījumu pārskata "FSB-IMF status report on the G20 Crypto-asset Policy Implementation Roadmap" sagatavošanā. Tā iesaistījās arī FSP veiktajā tokenizācijas un tās ietekmes uz finanšu stabilitāti analīzē.

Atbalsts virzībai uz kapitāla tirgu savienību un NBFI tiesiskā regulējuma stiprināšana

Gada laikā vairāki augsta līmeņa ziņojumi deva jaunu impulsu kapitāla tirgu savienībai un uzsvēra, cik svarīgi ir mobilizēt kapitāla tirgus, lai padziļinātu vienotā tirgus darbību un nodrošinātu pienācīgu finansējumu inovatīviem un produktīviem uzņēmumiem Eiropā.^[47] ECB piedalījās politikas debatēs, nosakot prioritātes Padomes paziņojumā par kapitāla tirgu savienības attīstīšanu. Dažādos izdevumos un runās tā ietvēra arī trīs galvenos kapitāla tirgu savienības nākotnes mērķus: 1) nodrošināt pieejamus, caurredzamus un cenu ziņā pieņemamus Eiropas uzkrājumu produktus, lai lielāka Eiropā veidotu uzkrājumu daļa nonāktu kapitāla tirgos; 2) veicināt tirdzniecības un pēctirdzniecības vides konsolidāciju; 3) attīstīt novatorisku uzņēmumu, īpaši riska kapitāla uzņēmumu, finansēšanas ekosistēmu, kas Eiropā ir nav pietiekami attīstīta.^[48] ECB sniedza ieguldījumu arī kapitāla tirgu savienības finanšu tirgus infrastruktūras aspektu īstenošanā (sk. 4. iedaļu). Turklāt tā piedalījās Eurogrupas diskusijās par Eiropas kapitāla un finanšu tirgu nākotni un sniedza ieguldījumu Eiropas Komisijas mērķtiecīgajā apspriešanā par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību, kuras rezultātā varētu tikt veikti likumdošanas pasākumi.

Turklāt ECB turpināja uzsvērt, cik būtiski ir novērst NBFI strukturālo ievainojamību un uzlabot attiecīgo politikas regulējumu no makrouzraudzības viedokļa. Tā arī uzsvēra nepieciešamību virzīties uz priekšu, pilnībā un ātri īstenojot starptautiskos ieteikumus, lai novērstu likviditātes risku beztermiņa un naudas tirgus fondos. ECB sniedza ieguldījumu Eurosistēmas atbildes sagatavošanā saistībā ar Eiropas Komisijas rīkoto apspriešanos par NBFI makrouzraudzības politiku.^[49] Tā bija iesaistīta arī FSP politikas izstrādes darbā par tirgus dalībnieku likviditātes gatavību papildu nodrošinājuma un nodrošinājuma pieprasījumiem, kā arī aktīvi piedalījās notiekošajā politikas izstrādes darbā, kas vērsts uz NBFI aizņemto līdzekļu īpatsvara radīto risku novēršanu.^[50]

3. ielikums
Eurozonas kapitāla vērtspapīru fondu koncentrācijas riska attīstība

2024. gadā eurozonas kapitāla vērtspapīru fondos būtiski pieauga koncentrācijas risks

Koncentrācijas risks rodas, ja fondi iegulda būtisku daļu savu līdzekļu tikai dažos lielos uzņēmumos, ģeogrāfiskajos reģionos vai tautsaimniecības nozarēs. Ieguldījumu fondu kapitāla vērtspapīru turējumu analīze liecina, ka 2024. gada beigās 30 % no to kopējā nefinanšu sabiedrību (NFS) kapitāla portfeļa koncentrējās tikai 25 uzņēmumos (A att. a) panelis). Tas atspoguļo būtiski lielākas portfeļa daļas, kas iedalītas lielākajām fondu pozīcijām, un vairāk nekā 3 % no visiem NFS kapitāla vērtspapīru turējumiem ieguldīšanu tikai viena veida akcijās (A att. b) panelis).

A attēls

Kapitāla vērtspapīru turējumu koncentrācija eurozonas ieguldījumu fondos laika gaitā

a) Ieguldījumu fondu NFS kapitāla vērtspapīru turējumu daļa, kas iedalīta 25 lielākajiem emitentiem

(% no NFS kapitāla vērtspapīru turējumiem)

b) 25 lielāko emitentu koncentrācijas pārmaiņas ieguldījumu fondu NFS kapitāla vērtspapīru turējumos

(% no NFS kapitāla vērtspapīru turējumiem)

Portfeļu koncentrācijas kāpums atspoguļoja gan ieguldījumu stratēģiju, gan pārvērtēšanas pārmaiņas

Pasīvo ieguldījumu stratēģiju pieaugošā popularitāte un straujais akciju cenu pieaugums uz tehnoloģijām orientētos ASV uzņēmumos pēdējos gados bijuši galvenie koncentrācijas riska pieauguma virzītāji. Pasīvo ieguldījumu mērķis ir atspoguļot kopējā tirgus darbības rezultātus. Tas nozīmē, ka pasīvi pārvaldīti ieguldījumu fondi parasti replicē akciju indeksus, novirzot to portfeļus uz lielākiem emitentiem, kuri iekļauti svarīgākajos robežlielumos. Tādējādi eurozonas kapitāla vērtspapīru fondu lielāko pozīciju struktūra 2024. gadā arvien vairāk atspoguļoja dažu lielu ASV tehnoloģiju uzņēmumu dominējošo stāvokli pasaules akciju tirgos (B att. a) panelis). Šādu akciju ievērojamais cenu kāpums gada laikā palielināja to relatīvo vērtību portfeļos, vienlaikus piesaistot arī lielākas ieplūdes tehnoloģiju fondos salīdzinājumā ar citiem kapitāla vērtspapīru fondiem (B att. b) panelis).

B attēls

Pāreja uz ASV akcijām un uz tehnoloģijām orientētiem kapitāla vērtspapīru fondiem

a) Eurozonas ieguldījumu fondu lielākie 25 NFS emitenti to atrašanās vietas dalījumā

(%)

b) Eurozonas kapitāla vērtspapīru fondu plūsmu un neto aktīvu vērtības kumulatīvās pārmaiņas 2024. gadā fondu veidu dalījumā

(% no kopējiem aktīviem)

Koncentrēti portfeļi ir neaizsargāti pret pēkšņām cenu korekcijām un pastiprinošu dinamiku

Šoki uzņēmumam vai sektoram, kurā ieguldījumu fondu portfeļi ir stipri koncentrēti, var radīt ievērojamus visa fonda novērtēšanas zaudējumus un mudināt investorus pārdot savas fondu akcijas. Savukārt ieguldījumu fondiem var nākties ātri likvidēt aktīvus, lai segtu izejošās naudas plūsmas. Tādējādi ietekmēto akciju cenas var vēl vairāk pazemināties un pastiprināt lejupvērstu spirāļu veidošanos. Tas arī palielina finanšu problēmu izplatīšanās risku, radot spiedienu uz aktīvu cenām, kuras šis šoks sākotnēji neietekmēja, iespējams, izraisot plašākus tirgus darbības traucējumus. 2024. gadā pieauga pēkšņas akciju cenu korekcijas risks, ko izraisīja augstāks ģeopolitiskais risks, makroekonomiskā nenoteiktība un bažas par nepamatoti augstu cenu novērtējumu dažos kapitāla vērtspapīru tirgos. Šajā kontekstā ieguldījumu fondu nozares noturības stiprināšana pret šādiem šokiem kļūst arvien nozīmīgāka plašākas finanšu stabilitātes saglabāšanā.

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Eurosistēmai ir būtiska nozīme tirgus infrastruktūru un maksājumu attīstībā, darbībā un pārraudzībā. 2024. gadā pieauga maksājumu plūsma visiem Eurosistēmas apkalpotajiem TARGET pakalpojumiem, kuru funkcionalitāte, t. sk. daudzvalūtu norēķinu pakalpojumi, turpināja attīstīties. Lai veicinātu neliela apjoma un liela apjoma maksājumu un vērtspapīru tirgu digitalizāciju, Eurosistēma sagatavoja pamatu digitālā euro iespējamai emisijai un veiksmīgi pabeidza izpētes darbu saistībā ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) izmantošanu liela apjoma darījumiem, kas veikti ar centrālās bankas naudas līdzekļiem. Pakāpeniski pieaugošie kiberdraudi tika novērsti gan no darbības, gan pārraudzības viedokļa. Lai atbalstītu ātrākas, lētākas, pārredzamākas un pieejamākas globālās maksājumu ekosistēmas izveidi, tika uzsākts globālo pārrobežu/starpvalūtu maksājumu uzlabošanas darbs.

4.1. TARGET pakalpojumi

TARGET pakalpojumi ietver trīs norēķinu servisus: T2, kas ir reālā laika bruto norēķinu sistēma tādiem maksājumu darījumiem euro, kuri atbalsta Eurosistēmas monetārās politikas operācijas, banku savstarpējos pārskaitījumus un komercmaksājumus; TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kas ir vienotā Eiropas platforma vērtspapīru norēķiniem, un TARGET zibmaksājumu norēķinus (TIPS), kas ļauj veikt zibmaksājumus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

ECB 2024. gadā panāca būtisku progresu visu TARGET pakalpojumu attīstībā, ar saskaņotiem centieniem stiprinot T2 un T2V spēju atveseļoties liela incidenta (t. sk. kiberuzbrukuma) gadījumā un tālāk pilnveidojot TARGET pakalpojumu funkcionalitāti mainīgo tirgus vajadzību apmierināšanai. Lai pārrobežu maksājumu kontekstā saglabātu maksājumu apstrādes automatizāciju, T2 ziņojumi tika aktualizēti atbilstoši jaunākajām norisēm augstas vērtības maksājumu sistēmu (t. i., HVPS Plus) tirgus standartos. Nozīmīgi T2V sasniegumi ir jauno pārskatu sniegšanas pakalpojumu pilnīga ieviešana, ārpus T2V platformas veikto darījumu ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem funkcionalitātes paplašināšana, skaidrās naudas pārvaldības pakalpojumu tālāka attīstība iesaistītajām bankām un darba turpināšana ar mērķi sagatavoties jaunu galaieguldītāju tirgu gaidāmajai integrācijai. Turklāt T2V vadības struktūrām bija svarīga loma būtiskajās politikas un regulatīvajās iniciatīvās, piemēram, vērtspapīru norēķinu cikla turpmākā saīsināšanā ES (līdz T + 1) un norēķinu disciplīnas režīma pārskatīšanā, liekot uzsvaru uz soda mehānisma pilnveidošanu efektivitātes uzlabošanai. Visu TARGET pakalpojumu attīstībā panāktais progress nodrošinājis būtisku efektivitātes pieaugumu tirgū.

TARGET pakalpojumu daudzvalūtu funkcija ļauj sniegt norēķinu pakalpojumus valūtās, kas nav euro, ja attiecīgās centrālās bankas nolemj to darīt. Līdz 2024. gadam šo iespēju izmantoja tikai T2V vērtspapīru norēķiniem Dānijas kronās. Kopš 2024. gada februāra daudzvalūtu funkcija tiek izmantota arī TIPS zibmaksājumu veikšanai Zviedrijas kronās. Šo funkciju izmantos arī tad, kad 2025. gada aprīlī T2 un TIPS tiks ieviesti maksājumu norēķini Dānijas kronās.

Papildus trim norēķinu servisiem (T2, T2V un TIPS) Eurosistēma izstrādā jaunu TARGET pakalpojumu – Eiropas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS) – to aktīvu pārvaldībai, kurus izmanto kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās visās eurozonas jurisdikcijās. ECMS ieviešana ir pārcelta no 2024. gada novembra uz 2025. gada jūniju, lai lietotājiem dotu vairāk laika pabeigt ECMS funkciju testēšanu stabilā vidē.

2024. gadā pieauga maksājumu plūsma visos TARGET pakalpojumos. T2 vidēji dienā veica 421 875 maksājumus – par 3.2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pieaugumu galvenokārt noteica komercmaksājumi. T2V vidēji dienā veica 791 416 darījumu – par 13.1 % vairāk. Kāpums kopumā aptvēra visus tirgus segmentus un dalībniekus. 2024. gadā TIPS maksājumu skaits būtiski palielinājās, jo TIPS dalībnieku skaits turpināja pieaugt un februārī tika uzsākti norēķini ar pirmo valūtu, kura nebija euro (sk. iepriekš). Euro veikto maksājumu dienas vidējais rādītājs palielinājās no 963 894 maksājumiem 2023. gada decembrī līdz 1 657 421 maksājumam 2024. gada decembrī (+ 72.0 %). Zviedrijas kronās veikto maksājumu skaits no 2024. gada februāra līdz gada beigām bija vidēji 2 686 745 dienā.

4.2. Tirgus infrastruktūras un maksājumu inovācija un integrācija

Padome 2024. gada 18. jūlijā apstiprināja Eurosistēmas politiku attiecībā uz nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju (nebanku MPS) piekļuvi visām eurozonas centrālo banku apkalpotajām maksājumu sistēmām un centrālo banku kontiem.^[51] Šī politika kopumā paredz, ka piekļuve eurozonas centrālo banku apkalpotajām maksājumu sistēmām jānodrošina nebanku MPS, kas atbilst visām riska mazināšanas prasībām. Eurosistēma nepiedāvās nebanku MPS piekļuvi kontiem, lai aizsargātu klientu līdzekļus. Centrālās bankas konta turēšana nozīmē, ka tajā tiek izvietoti līdzekļi, kas nepieciešami norēķinu saistību izpildei. Lai mazinātu ar finanšu stabilitāti un monetāro politiku saistītās centrālo banku bažas, Eurosistēma nebanku MPS turētajiem kontiem noteiks maksimālo turējumu limitu. Politika tiek īstenota saskaņā ar Zibmaksājumu regulu^[52], ar kuru tika grozīta arī Norēķinu galīguma direktīva^[53], lai nebanku MPS varētu piedalīties noteiktās maksājumu sistēmās. Eurosistēma šo politiku īstenoja ar Padomes 2025. gada 27. janvāra lēmumu^[54]. Attiecīgie TARGET pamatnostādnes^[55] atjauninājumi gaidāmi 2025. gada jūnijā.

ECB 2024. gada augustā publicēja saskaņotus noteikumus un pasākumus nodrošinājuma mobilizācijai un pārvaldībai Eurosistēmas kredītoperācijās, iezīmējot soli ceļā uz turpmāku finanšu integrāciju eurozonā un kapitāla tirgu savienībā.

Pastāvīgi atbalstot kapitāla tirgu savienības izveidi, Eurosistēmas konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI-SeCo) turpināja monitorēt valstu tirgu atbilstību T2V saskaņošanas standartiem, kā arī Vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmatas (SCoRE) standartiem un Eiropas korporatīvo pasākumu standartiem. Gan 2024. gada Korporatīvo pasākumu atbilstības ziņojumā, gan SCoREBOARD ziņojumā par 2024. gada 2. pusgadu ir norādīts uz ierobežoto progresu un kavēšanos attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu AMI-SeCo standartiem, lai gan paredzams, ka daudzas esošās nepilnības tiks novērstas līdz 2025. gada jūnijam. Viens atbilstības noteicējfaktors ir vienota ziņojumapmaiņas standarta izmantošana saskaņā ar SCoRE standartiem. Tas ir būtiski korporatīvās darbības automatizācijas un trīspusējās nodrošinājuma pārvaldības apstrādes uzlabošanai. AMI-SeCo ISO 20022 migrācijas stratēģijas darba grupa izstrādā stratēģiju tirgus mēroga pārejai uz ISO 20022 – jaunāko pieejamo ziņojumapmaiņas standartu.

Eurosistēma 2024. gadā veiksmīgi pabeidza izpētes darbu, kura mērķis bija testēt SVT izmantošanu liela apjoma darījumos, kas veikti, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.^[56] Sešu mēnešu laikā tika testēti 58 dažādi lietošanas gadījumi. Kopumā Eurosistēma apstrādāja vairāk nekā 200 darījumu ar kopējo vērtību 1.59 mljrd. euro. Izpētes darbā piedalījās 64 vienības no 9 valstīm, aptverot centrālās bankas, finanšu tirgus dalībniekus un SVT operatorus.

Konstatējumi pašlaik tiek analizēti, lai nodrošinātu informāciju nākamajiem soļiem saistībā ar Eiropas redzējumu par digitālā kapitāla tirgu savienības nākotni.^[57] 2024. gada gaitā Eurosistēma turpināja apmainīties viedokļiem ar tirgu īpašajā kontaktgrupā par jaunajām tehnoloģijām liela apjoma norēķinu veikšanai.

Visbeidzot, 2024. gada janvārī tika uzsākta ES Emisijas servisa (EIS) darbība. Šis serviss, ko Eiropas Komisija izmanto, lai droši, efektīvi un neitrāli veiktu ES parāda vērtspapīru emisiju un norēķinus T2V, tiek intensīvi un veiksmīgi izmantots kopš tā ieviešanas. Izmantojot Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique centrālo vērtspapīru depozitāriju saskaņā ar EIS neitralitātes pieeju, tika emitēti parāda vērtspapīri vairāk nekā 100 mljrd. euro vērtībā.

4.3. Digitālā euro projekts

2023. gada novembrī ECB uzsāka divu gadu digitālā euro projekta sagatavošanas posmu, lai liktu pamatus iespējamai digitālā euro emisijai. Eurosistēma 2024. gadā panāca progresu galveno starpposma mērķu sasniegšanā un regulāri sniedza jaunāko informāciju par panākto progresu. Pirmais digitālā euro progresa ziņojums tika publicēts jūnijā, bet otrais digitālā euro progresa ziņojums – decembrī. Sagatavošanas posmā ECB izstrādā digitālā euro shēmas noteikumu kopumu, kas būs svarīgs, lai standartizētu digitālā euro izmantošanas un pārvaldības veidu eurozonā. 2024. gadā noteikumu kopuma izstrādes grupa pievērsās diviem galvenajiem uzdevumiem: pārskatīt pirmo noteikumu kopuma projektu un turpināt izstrādāt papildu iedaļas ar noteikumu izstrādes grupas septiņu jauno darba virzienu atbalstu.

Digitālā euro izstrādē tiktu izmantotas modernas tehnoloģijas, kas nodrošinātu tā kibernoturību un spēju apmierināt lietotāju vajadzības. Janvārī ECB izsludināja uzaicinājumus iesniegt pieteikumus potenciālajiem digitālā euro komponentu un saistīto pakalpojumu sniedzējiem un spēja panākt progresu atlases procesā.

Lai gūtu ieskatu par lietotāju vēlmēm, 2024. gada septembrī tika sākti turpmāki izmēģinājumi un lietotāju izpētes pasākumi. Tie ietvēra tiešsaistes aptaujas un intervijas ar mērķgrupām, piemēram, maziem tirgotājiem un neaizsargātām patērētāju grupām. Lai testētu "nosacījumu maksājumus" un pētītu citus inovatīvas izmantošanas gadījumus, tika uzsāktas inovācijas partnerības ar privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām.

ECB panāca progresu digitālā euro bezsaistes funkcionalitātes izveidē. Tā ļautu veikt maksājumus bez interneta pieslēguma un ar skaidrajai naudai atbilstošu privātuma līmeni. ECB pētīja, kā izmantot bezsaistes funkcionalitāti galalietotāju ierīcēs, ietverot tehnoloģiskos, drošības un darbības aspektus.

2024. gadā prioritāte joprojām bija sadarbība ar ieinteresētajām personām, un ECB aktīvi sazinājās ar sabiedrību, tirgus dalībniekiem un politikas veidotājiem. Tas ietvēra tehniskas sesijas ar Euro neliela apjoma maksājumu padomi (ERPB), divpusējas sanāksmes ar tirgus dalībniekiem un centienus palielināt sabiedrības informētību par projektu un sekmēt pārredzamību, organizējot seminārus par digitālo euro kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2024. gada gaitā ECB sniedza tehnisku ieguldījumu, lai atbalstītu diskusijas Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē par Eiropas Komisijas 2023. gada jūnijā publicēto Digitālā euro regulas priekšlikumu.

ECB arī regulāri sadarbojās ar likumdevējiem un tirgus ieinteresētajām personām, lai sniegtu jaunāko informāciju par projekta virzību un apkopotu atsauksmes par dažādiem turēšanas ierobežojumu kalibrēšanas metodoloģijas elementiem.^[58] Lai gan digitālā euro turēšanas limits tiks noteikts tuvāk tā ieviešanas datumam, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo tā brīža ekonomiskos apstākļus, ECB 2024. gadā sāka izstrādāt metodoloģiju, kas aptver monetāros un ekonomiskos aspektus, lai līdzsvarotu tiesību akta projektā noteiktos mērķus: padarīt digitālo euro par plaši izmantotu maksāšanas līdzekli un aizsargāt finanšu stabilitāti un monetārās politikas transmisiju. Īpašā darba virzienā, kurā piedalījās ECB eksperti ar nacionālo centrālo banku un nacionālo kompetento iestāžu atbalstu, sāka noteikt galvenos faktorus, kas ietekmē turējumu limita kalibrēšanu, lai palīdzētu izveidot saskaņotu metodoloģiju, kurā šie faktori ņemti vērā.

Padome lems, vai līdz 2025. gada beigām pāriet uz digitālā euro projekta nākamo posmu. Lēmums par digitālā euro emisiju tiks pieņemts tikai pēc Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pieņemšanas.

4.4. Pārraudzība un emisijas centrālās bankas loma

Finanšu tirgus infrastruktūru un maksājumu droša un efektīva darbība eurozonā joprojām ir Eurosistēmas prioritāte pārraudzības jomā. Turklāt Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka piedalās sadarbības pasākumos ar citiem pārraugiem un kompetentajām iestādēm attiecībā uz finanšu tirgu infrastruktūrām, kurām ir būtisks euro denominēto darījumu apjoms.

TARGET pakalpojumu pārraudzības jomā būtiska prioritāte bija veikt pirmo visaptverošo novērtējumu pēc T2 un T2V konsolidācijas 2023. gadā. Novērtējumā, kas tiks pabeigts 2025. gadā, īpaša uzmanība tika pievērsta TARGET pakalpojumu risku pārvaldības funkcijas risku pārvaldības regulējuma un kibernoturības un informācijas drošības regulējuma ieviešanas monitorēšanai. Kopā ar visu TARGET pakalpojumu un visu sistēmiski nozīmīgo maksājumu sistēmu (SNMS) pastāvīgu pārraudzību tika arī veikti novērtējumi par SNMS, kas nav T2, proti, par EURO1, STEP2-T un Mastercard klīringa pārvaldības sistēmu. Arī šie novērtējumi tiks pabeigti 2025. gadā.

Turklāt Eurosistēma pārskatīja ECB Regulu par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzības prasībām (SNMS regula)^[59] un noteica vairākas aktualizējamas jomas. Regula pārstrādāta, ietverot jaunas prasības attiecībā uz pārvaldību, kiberdrošības risku un ārpakalpojumu izmantošanu, kā arī grozījumus SNMS operatora definīcijā, izņēmuma kārtā iekļaujot ārpus eurozonas esošas juridiskās personas eurozonas filiāli. 2024. gada oktobrī tika sākta sabiedriskā apspriešana par plānoto SNMS regulas pārstrādāšanu, un pārstrādātās regulas galīgā redakcija tiks publicēta 2025. gada gaitā.

Eurosistēma turpināja pārraudzīt elektroniskos maksāšanas līdzekļus, maksājumu shēmas un procedūras (MLSP) saskaņā ar MLSP regulējumu. Tā pabeidza jaunuzraudzīto iestāžu iekļaušanu un veica pārraudzīto Eiropas mēroga shēmu un procedūru visaptverošu novērtējumu. 2024. gada 2. pusgadā pārraudzības funkcija turpināja gatavoties tās jauno pienākumu izpildei saskaņā ar Regulu par kriptoaktīvu tirgiem^[60].

Kibernoturības jomā Eurosistēma pārskatīja savu kibernoturības stratēģiju, paplašinot tās tvērumu un iekļaujot tajā iestādes, kas tiek pārraudzītas saskaņā ar MLSP regulējumu. Turklāt Eiropas Centrālo banku sistēma strādāja pie TIBER-EU regulējuma pārskatīšanas, arī lai saskaņotu to ar Digitālās darbības noturības akta (DORA)^[61] regulatīvajiem tehniskajiem standartiem draudu vadītas ielaušanās testēšanas jomā.^[62] TIBER-EU regulējums tika publicēts 2025. gada februārī.

Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka sniedza ieguldījumu ES centrālo darījuma partneru (CDP) uzraudzības un noregulējuma kolēģiju darbā un bija iesaistīta sistēmiski nozīmīgu trešo valstu CDP pastāvīgajā uzraudzībā. Attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem Eurosistēma turpināja regulāri pārskatīt un novērtēt centrālos vērtspapīru depozitārijus (CVD) saskaņā ar CVD Regulu (CSDR)^[63]. Tā arī sāka pildīt savu lomu atļauju piešķiršanas procesā iestādēm, kuras uztur uz SVT balstītas tirgus infrastruktūras saskaņā ar SVT izmēģinājuma režīma regulu^[64].

ECB piedalījās vairākos starptautiskos darba virzienos no pārraudzības viedokļa, t. sk. attiecībā uz CDP papildu nodrošinājumu, klimata risku un vispārējo uzņēmējdarbības risku, kā arī uz savstarpēji savienojošo ātro maksājumu sistēmu pārvaldību un pārraudzību. ES regulatīvajā telpā Eurosistēma sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm piedalījās regulatīvo tehnisko standartu izstrādē, t. sk. saistībā ar pārskatīto Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (EMIR 3)^[65], DORA un CSDR REFIT (CSDR regulējuma turpmāka pielāgošana un precizēšana). EMIR 3 diskusiju kontekstā ECB pastāvīgi uzraudzīja norises ES klīringa vidē un veica kvantitatīvu analīzi par regulatīvajiem pasākumiem, piemēram, EMIR 3 iekļauto prasību par aktīvu kontu. Visbeidzot, ECB un Eiropas Banku iestāde publicēja pirmo kopīgo ziņojumu par krāpšanu maksājumu jomā, uzsverot drošas lietotāju autentifikācijas prasību efektivitāti.

5. Tirgus operācijas un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ir monetārās politikas instrumenti, kurus stresa apstākļos pasaules finanšu tirgos izmanto kā stabilizējošus instrumentus. Euro likviditātes līnijas ar ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām atkal nodrošināja atbalsta mehānismu uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. ECB arī turpināja regulāri piedāvāt operācijas ASV dolāros atbilstošajiem eurozonas darījuma partneriem, un to atbalstīja arī lielāko centrālo banku pastāvīgais mijmaiņas darījumu līniju tīkls, ko veido ECB kopā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku. ECB 2024. gadā neveica intervences valūtas tirgū. ECB joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un turpināja koordinatora pienākumu pildīšanu saistībā ar Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

5.1. Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtu likviditātes līnijas

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ir monetārās politikas instrumenti, kuri starptautiskajos finansējuma tirgos palīdz novērst spriedzi, kas kavē eurozonas monetārās politikas transmisijas efektivitāti. 5.1. tabulā parādītas likviditātes līnijas, kas darbojas kopš 2024. gada 31. decembra.

Saistībā ar ārvalstu valūtu likviditātes līnijām ECB 2024. gadā sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku (mijmaiņas darījumu līniju tīkls) joprojām katru nedēļu nodrošināja likviditāti ASV dolāros ar septiņu dienu termiņu. Eurozonas darījuma partneru aizņēmumi gada laikā joprojām bija ļoti ierobežoti.

Pēc tam, kad 2024. gada 16. janvārī stājās spēkā ECB jaunais regulējums euro likviditātes līniju nodrošināšanai ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām, visas euro likviditātes līnijas, par kurām tika saņemti pagarināšanas pieprasījumi, tika pagarinātas sākotnēji līdz 2025. gada 31. janvārim un pēc tam līdz 2027. gada 31. janvārim.^[66] Euro likviditātes līniju izmantošana 2024. gadā bija ierobežota.

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

ECB 2024. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB valūtas tirgū veikusi divas intervences – 2000. un 2011. gadā. Datus par valūtas intervencēm reizi ceturksnī publicē ECB tīmekļvietnē un ECB datu portālā ar viena ceturkšņa nobīdi. Šie dati apkopoti arī 5.2. tabulā. Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervences nav veiktas, tas ir skaidri norādīts.

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, kuras ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām starptautiskajām iestādēm, kā arī intervences, kuras tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operācijām vidēja termiņa finansiālās palīdzības (VTFP) mehānisma^[67] ietvaros attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[68], Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)^[69], "Nākamās paaudzes ES" (Next Generation EU) (NPES) programmas^[70], Ukrainas mehānisma, t. sk. ārkārtas pagaidu finansējuma,^[71] un īstermiņa makrofinansiālās palīdzības Ēģiptes Arābu Republikai^[72] ietvaros. ECB ir atbildīga arī par noteiktu maksājumu administrēšanu saistībā ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)^[73] un Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM)^[74] operācijām un visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai^[75]. ECB 2024. gadā sniedza maksājumu aģenta pakalpojumus Eiropas Komisijai^[76].

2024. gada 31. decembrī kopējā neatmaksātā nominālā summa VTFP mehānisma ietvaros bija 0.2 mljrd. euro, EFSM ietvaros – 42 mljrd. euro, SURE ietvaros – 98.35 mljrd. euro un aizdevumu iespējas līguma Grieķijai ietvaros – 31.605 mljrd. euro. Visbeidzot, 2024. gadā ECB apstrādāja NPES aizdevumu izmaksas un ar tiem saistītos procentu maksājumus, kā arī dotācijas dažādām dalībvalstīm un no tām, t. sk. arī aizdevumus Ukrainai.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldības pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2024. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Daudzas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar tirgus standartiem šīs sistēmas ietvaros sniedz finanšu pakalpojumus ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB veic vispārējo koordināciju, monitorē pakalpojumu netraucētu darbību, veicina ar sistēmas uzlabošanu saistītās pārmaiņas un sagatavo attiecīgos pārskatus ECB lēmējinstitūcijām.

ERPP sistēmā 2024. gada beigās bija reģistrēti 287 klientu konti (2023. gada beigās – 273 klientu konti). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu kopapjoms (t. sk. skaidrās naudas aktīvi un vērtspapīru turējumi) 2024. gada 4. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni pieauga aptuveni par 8 %.

6. Skaidrā nauda joprojām ir Eiropas iedzīvotāju visplašāk izmantotais maksāšanas līdzeklis

2024. gadā apgrozībā esošo banknošu apjoms nedaudz pieauga un skaidrā nauda joprojām bija visplašāk izmantotais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietā.

Eurosistēma ir apņēmusies nodrošināt, lai skaidrā nauda joprojām būtu pieejama, tiktu pieņemta kā maksāšanas līdzeklis un vienlaikus būtu pēc iespējas ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka. Gatavošanās jauna euro banknošu izlaiduma izstrādei ir iespēja padarīt euro banknotes pieejamākas visiem eiropiešiem.

6.1. Skaidrās naudas laišana apgrozībā un apstrāde

2024. gada beigās apgrozībā bija 30.5 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija aptuveni 1.6 trilj. euro (6.1. att.). Gada laikā apgrozībā esošo banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par 2.4 % un 1.3 %.

6.1. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: trilj. euro; labā ass: mljrd.)

Kredītiestādes 2024. gadā nodeva atpakaļ eurozonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) 25.4 mljrd. banknošu (nedaudz (par 0.9 mljrd.) mazāk nekā 2023. gadā). Vērtības izteiksmē 2024. gadā NCB noguldīto banknošu kopapjoms bija 856 mljrd. euro (2023. gadā – 890 mljrd. euro). Šo kritumu noteica tas, ka kredītiestādes klientu vidū atkārtoti laida apgrozībā lielāku banknošu apjomu, nevis nodeva tās atpakaļ NCB. Pārmaiņas kredītiestāžu veiktajā banknošu apstrādē atspoguļo centienus uzlabot efektivitāti, ko tās sasniegušas, piemēram, uzstādot vairāk bankomātu ar banknošu noguldīšanas un atkārtotas laišanas apgrozībā funkcionalitāti.

Apgrozībā esošo euro monētu skaita (neto emisijas apjoma) pieaugums eurozonā 2024. gadā bija līdzīgs iepriekšējos divos gados vērotajam un sasniedza 3.0 mljrd. monētu ar 953 milj. euro nominālvērtību.

ECB ļoti atzinīgi vērtē nodomu ES tiesību aktos iekļaut juridiski saistošus noteikumus par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. ES regulas pieņemšana sniegtu iedzīvotājiem lielāku juridisko noteiktību, ka viņi var netraucēti veikt klātienes darījumus, izmantojot skaidro naudu. Kredītiestādēm ir sociālā atbildība sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem visaptverošus un efektīvus skaidrās naudas pakalpojumus. ECB un NCB 2024. gadā padziļināja analīzi par iedzīvotāju piekļuvi kredītiestāžu piedāvātajiem skaidrās naudas pakalpojumiem, norādot uz turpmāku šo pakalpojumu pasliktināšanos atsevišķās jomās. Tāpēc īpaši atzinīgi tiek vērtēta arī aizsardzības noteikumu par iedzīvotāju piekļuvi skaidrajai naudai iekļaušana ES tiesību aktos.

6.2. Patērētāju un uzņēmumu veiktie skaidrās naudas darījumi

No 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam ECB veica pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem eurozonā, lai novērtētu patērētāju maksāšanas paradumus un izvēli, kā arī viņu piekļuvi dažādiem maksāšanas līdzekļiem. Pētījums parādīja, ka skaidrā nauda ir tirdzniecības vietā visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis un ka tā tika izmantota 52 % no visiem darījumiem. Tomēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars samazinājās (2022. gadā – 59 %). Vērtības izteiksmē karšu maksājumu īpatsvars bija lielāks (45 %) nekā skaidrās naudas īpatsvars (39 %). Tiešsaistes maksājumu īpatsvars patērētāju ikdienas darījumos veikto maksājumu skaitā pieauga no 17 % līdz 21 %, bet tirdzniecības vietā veikto maksājumu īpatsvars saruka no 80 % līdz 75 %. Pētījums arī atklāja, ka vairākums patērētāju (2024. gadā – 62 %; 2022. gadā – 60 %) uzskatīja, ka ir svarīgi, lai saglabātos iespēja norēķināties ar skaidro naudu. Vienlaikus vairākums eurozonas patērētāju (2024. gadā – 87 %; 2022. gadā – 89 %) norādīja, ka ir diezgan viegli vai ļoti viegli atrast bankomātu vai banku.

ECB 2024. gadā publicēja apsekojuma par skaidrās naudas izmantošanu eurozonas uzņēmumos rezultātus, viešot skaidrību par dažādajiem uzņēmumu pieņemtajiem maksāšanas līdzekļiem un to stratēģisko redzējumu par skaidrās naudas izmantošanu un pieņemšanu. Apsekojums parādīja, ka to uzņēmumu īpatsvars, kuri pieņem skaidro naudu, ir samazinājies no 96 % 2021. gadā līdz 88 % 2024. gadā. Īpaši straujš skaidrās naudas pieņemšanas līmeņa sarukums bija vērojams viesnīcās, restorānos un kafejnīcās. 94 % no uzņēmumiem, kuri pašlaik pieņem skaidro naudu, norādīja, ka plāno to darīt arī turpmāk.

6.3. Viltojumi un euro banknošu izstrāde

2024. gadā no apgrozības izņemto viltoto euro banknošu skaits bija 554 000. Proporcionāli kopējo apgrozībā esošo banknošu skaitam tas ir vēsturiski zems viltoto banknošu līmenis (6.2. att.). Neraugoties uz šo ļoti nelielo īpatsvaru, viltoto banknošu skaits ir lielāks nekā iepriekšējos gados, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē viltojumu skaits bija ārkārtīgi neliels. Kopumā tika konstatēts aptuveni 18 viltotu banknošu uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto banknošu. Tādējādi iespēja saņemt viltotu banknoti ir maza.

Vairākuma viltojumu kvalitāte ir zema, un tiem nav pretviltošanas elementu vai tajos izmantoti tikai ļoti slikti pretviltošanas elementu atdarinājumi. Banknotes ir vienkārši pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, kā aprakstīts ECB tīmekļvietnes sadaļā "Pretviltošanas elementi" un eurozonas NCB tīmekļvietnēs.

6.2. attēls

Viena gadā laikā atklāto viltoto banknošu skaits uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto euro banknošu

Gatavošanās nākotnes euro banknošu ieviešanai

ECB gatavojas jauna euro banknošu izlaiduma izstrādei, lai saglabātu to augsto noturību pret viltošanu un padarītu tās pēc iespējas videi draudzīgākas. Šis process apliecina Eurosistēmas apņemšanos nodrošināt skaidro naudu un ir iespēja padarīt euro banknotes pieejamākas visiem eiropiešiem.

2024. gadā daudznozaru konsultatīvā grupa, kurā piedalījās dažādu attiecīgo jomu eksperti, apkopoja iespējamos motīvus, kas varētu ilustrēt abas izvēlētās tēmas: "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Lai atbalstītu jauno banknošu dizaina konkursa norisi – to plānots izsludināt vēlāk šajā gadā –, Padome 2025. gada 29. janvārī izvēlējās abu tēmu motīvus un izveidoja jauno banknošu dizaina konkursa žūriju, kuras sastāvā ir visu eurozonas valstu eksperti. Paredzams, ka ECB 2026. gadā pieņems lēmumu par galīgo dizainu, kā arī par jauno banknošu izgatavošanas un emisijas laiku. Tad paies vairāki gadi, līdz tiks izgatavotas un izlaistas pirmās banknotes.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko un citu datu klāstu, kas nepieciešams ar ECB monetārās politikas atbalstam un ar finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu un citu Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības caurredzamību.

ECB 2024. gadā paplašināja naudas tirgus statistikas pārskatu sniedzēju loku, padarot attiecīgo datu kopu reprezentatīvāku. ECB publicēja arī jaunu finanšu kontu statistiku, t. i., datus par mājsaimniecību ieguldījumu fondu akciju/daļu turējumiem, un sāka publicēt jaunu informāciju par īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību ceturkšņa ārējo statistiku. ECB klimata un dabas plāna ietvaros tika tālāk izstrādāti arī ar klimata pārmaiņām saistītie statistiskie rādītāji. Pamatojoties uz Vienotās ziņošanas sistēmu un Banku vienotās ziņošanas vārdnīcu, ECB turpināja īstenot banku datu sniegšanas sloga samazināšanas stratēģiju.

7.1. Eurozonas statistikas pilnveide mainīgo politikas vajadzību apmierināšanai

Euro naudas tirgus statistikas pārskatu sniedzēju paplašinātais loks

Naudas tirgus statistikas pārskatu (MMSR) sniedzēju skaita pieaugums veicina euro naudas tirgu statistikas datu kvalitātes palielināšanos. 2024. gada 1. jūlijā MMSR pārskatu sniedzēju loks tika paplašināts, esošajām 45 pārskatu sniedzējām bankām pievienojot 24 jaunas bankas. Tādējādi vairāku eurozonas valstu izlase tika palielināta, un pirmo reizi tika paplašināts tvērums, iekļaujot tajā Luksemburgu un Portugāli.

Līdzko tiks konstatēts, ka datu kvalitāte ir pietiekami augsta, jauno datu sniedzēju sniegtie dati tiks iekļauti euro īstermiņa procentu likmes (€STR) aprēķināšanā. Pārskatu sniedzēju loka paplašināšana veicina euro naudas tirgu statistikas pārstāvību, stabilitāti un uzticamību.

Jaunas finanšu kontu statistikas publicēšana

ECB 2024. gada aprīlī sāka publicēt datus par mājsaimniecību ieguldījumu fondu akciju/daļu turējumiem pamatā esošo aktīvu un darījuma partneru nozaru dalījumā. Šie dati padziļina izpratni par mājsaimniecību netiešiem riska darījumiem ar ieguldījumu fondu starpniecību, ļaujot precīzāk analizēt to finanšu bilanci un pakļautību riskam saistībā ar dažādām aktīvu grupām un darījuma partneriem.

Pēc grozījuma Pamatnostādnē par ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā^[77] ECB 2024. gada oktobrī sāka publicēt papildu datus par citu finanšu iestāžu (CFI) finanšu kontiem apakšsektoru dalījumā. CFI, kas veido otro lielāko eurozonas finanšu sektoru pēc monetārajām finanšu iestādēm (MFI), galvenokārt nodrošina finansējumu nefinanšu sabiedrībām (NFS) un (mazāk) mājsaimniecībām un citām nozarēm. Tām ir arī nozīme līdzekļu plūsmās uz pārējām pasaules valstīm un no tām.

Visbeidzot, publiskotie dati par NFS parāda vērtspapīru emisiju, izmantojot finansējuma struktūras, sniedz papildu informāciju par eurozonas un eurozonas valstu NFS uz tirgus instrumentiem balstītu finansējumu.

Jauni dati par īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām ārējā statistikā

ECB 2024. gada aprīlī sāka publicēt jaunu informāciju par īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (ĪNDS) ārējo statistiku, kā norādīts grozītajā Pamatnostādnē par ECB prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā^[78]. Jaunā informācija par ĪNDS ceturkšņa pārrobežu darījumiem un pozīcijām eurozonā un eurozonas valstīs, sākot ar 2020. gada 1. ceturkšņa datiem, paredzēta, lai uzlabotu izpratni par ĪNDS lomu dažādās ārējās statistikas sastāvdaļās.^[79]

7.2. Ar klimata pārmaiņām saistīto statistisko rādītāju turpmāka attīstība ECB klimata un dabas plāna ietvaros

ECB publicē trīs plašus ar klimata pārmaiņām saistīto statistisko rādītāju kopumus.

• Ilgtspējīgie finanšu rādītāji sniedz pārskatu par parāda vērtspapīriem ar ilgtspējas pazīmēm, kurus emitē eurozonas rezidenti un kuri atrodas to turējumā. Šie rādītāji sniedz informāciju par ieņēmumiem, kas gūti ilgtspējīgu projektu finansēšanai, un par pāreju uz neto nulles saimniecisko darbību.
• Finanšu iestāžu analītiskie oglekļa emisiju rādītāji sniedz informāciju par finanšu iestāžu vērtspapīru un aizdevumu portfeļu oglekļa emisiju intensitāti, tādējādi palīdzot novērtēt nozares lomu pārejas uz neto nulles saimniecisko darbību finansēšanā un ar to saistītajiem riskiem.
• Ar portfeļu fizisko risku analītiskajiem rādītājiem novērtē riskus, kas izriet no klimata pārmaiņu izraisītu dabas stihiju, piemēram, plūdu un savvaļas ugunsgrēku, ietekmes uz aizdevumu, obligāciju un kapitāla vērtspapīru sniegumu.

Šie rādītāji apkopoti ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) valstu centrālajām bankām, un tie ir daļa no ECB plašāka klimata un dabas plāna. Tos apkopo, izmantojot vairākus ECB/ECBS un ārējos datu apkopojumus, piemēram, AnaCredit, Vērtspapīru turējumu statistiku, Iestāžu un filiāļu datu reģistru (RIAD) un datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī datus par fiziskiem apdraudējumiem no Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centra (DRMKC) Riska datu centrāles (RDH), Copernicus, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un citiem datiem.

Rādītāji tika atjaunināti 2024. gada aprīlī. Ilgtspējīga finansējuma rādītāji tika papildināti ar jaunu informāciju par ilgtspējīgu parāda vērtspapīru nodrošinājuma līmeni. Oglekļa dioksīda emisiju un fiziskā riska rādītāju aktualizēšana ietvēra būtiskus konceptuālus, tvēruma, konsekvences un detalizētības uzlabojumus.^[80] Ilgtspējīgu finanšu rādītāju papildu dalījums tika publiskots 2024. gada septembrī, un datu kopas statuss tika paaugstināts no eksperimentāliem datiem par oficiālu ECBS statistiku.

Turpinās darbs pie visām trim datu kopām, lai vēl vairāk uzlabotu pieejamo datu un dalījumu kvalitāti. G20 valstu datu nepietiekamības novēršanas iniciatīvas ietvaros tiek aplūkotas arī citas pētniecības jomas, t. i., pielāgošanas izdevumu mērīšana, aspekti, kas saistīti ar apdrošināšanas tvērumu un ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI), kā arī konceptuālais ietvars uz nākotni vērstu fizisko un pārejas risku rādītāju izstrādei. Vienlaikus ar starptautisko statistikas standartu, piemēram, Nacionālo kontu sistēmas un Maksājumu bilances rokasgrāmatas, uzlabojumiem, kas ļaus veikt turpmākus ar klimata pārmaiņām saistītus dalījumus plašā tautsaimniecības datu kopā, paredzams, ka turpmākajos gados datu pieejamība par šiem jautājumiem palielināsies.

7.3. Banku datu sniegšanas efektivitātes uzlabošana

ECB stratēģija banku datu sniegšanas sloga samazināšanai balstās uz trim pīlāriem: 1) sadarbību ar citām Eiropas un valstu iestādēm, lai integrētu statistikas, prudenciālo un noregulējuma datu sniegšanu; 2) statistikas datu sniegšanas iekļaušanu Vienotās ziņošanas sistēmā (IReF), kas būtu pirmais solis ceļā uz plašāku integrāciju; 3) sadarbību ar banku nozari, lai, izmantojot Banku vienotās ziņošanas vārdnīcu (BIRD), bankas spētu ievērot iestāžu noteiktās prasības attiecībā uz datu sniegšanu, valodu un definīcijām.

Sadarbība ar citām iestādēm 2024. gadā pastiprinājās, izveidojot Banku pārskatu apvienoto komiteju (JBRC), kurā piedalās ECB, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Komisija, Vienotā noregulējuma valde un attiecīgās valstu iestādes. JBRC 2024. gadā izveidoja apakšstruktūru – Pārskatu sniegšanas kontaktgrupu (RCG), kas apvieno banku nozares regulatīvo pārskatu sniegšanas ekspertus. RCG ir pastāvīgs kanāls, kas nodrošina sadarbību un viedokļu apmaiņu ar iestādēm. JBRC pirmā prioritāte ir kopīgu jēdzienu un definīciju izstrāde, kas jāizmanto jaunajā un esošajā pārskatu sniegšanā.

IReF mērķis ir nodrošināt eurozonas banku statistikas pārskatu sniegšanas saskaņotību. ECB 2024. gadā paziņoja, ka pārskatu sniegšanu IReF ietvaros plānots sākt 2029. gada beigās. Jaunais termiņš atspoguļo no banku nozares saņemtās atsauksmes par nepieciešamību nodrošināt raitu IReF ieviešanu.

2024. gadā BIRD sadarbības ietvaros starp iestādēm un banku nozari tika veikta pirmo uzraudzības un statistikas regulējumu integrācija. Integrētais datu modelis, kas nosaka, kā datus var iegūt no banku iekšējām sistēmām, un noteikumi par to, kā šos datus pārvērst iestāžu pieprasītajos pārskatos, tika publicēti BIRD tīmekļvietnē.

5. ielikums
Makroekonomikas statistikas pilnveidošana eurozonas pārrobežu finanšu saikņu labākai izpratnei

ECB publiskojusi vairākus jaunus eurozonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances (b.o.p./i.i.p.) statistikas dalījumus, kā arī nozaru ceturkšņa kontus (QSA). Jaunie dati risina ar globalizāciju saistītās mērīšanas problēmas, kā uzsvērts ECB 2021. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā, kas īpaši saistītas ar starptautisko uzņēmumu klātbūtni un starptautisko finanšu starpniecības ķēžu paplašināšanos.

Detalizētāka nozaru, ģeogrāfiskā un finanšu instrumentu informācija, kā arī atsevišķi SPE dati tagad pieejami b.o.p./i.i.p. datu kopā, un tie ir īpaši noderīgi portfeļieguldījumu un ĀTI norišu analīzē. Galvenokārt šīs abas b.o.p./i.i.p. kategorijas pēdējos gados noteikušas eurozonas starptautisko finanšu plūsmu svārstības.^[81] Finansējuma plūsmu analīzi pilnveido arī jauni dati par CFI apakšsektoriem (kas tagad pieejami QSA) un par NFS parāda vērtspapīru emisiju, izmantojot finansējuma struktūras. Visbeidzot, jauna QSA informācija par mājsaimniecību turējumiem, izmantojot ieguldījumu fondus, kas iedalīta pēc pamatieguldījuma veida un darījuma partneru nozarēm, veicina mājsaimniecību pakļautības dažādām aktīvu grupām analīzi.

Uzlabotais b.o.p./i.i.p. statistikas nozaru dalījums un jaunie QSA dati par mājsaimniecību netiešajiem riska darījumiem liecina par ieguldījumu fondu sektora kā ārpus eurozonas esošo valstu rezidentu emitēto portfeļieguldījumu vērtspapīru turētāja pārsvaru.^[82] Detalizētāks darījuma partneru valstu dalījums ļauj labāk atspoguļot eurozonas pārrobežu finanšu plūsmu ģeogrāfisko virzību gan attiecībā pret attīstītajām valstīm, gan jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīm.^[83]

Publiskotie dati par ĪNDS un CFS akcentē to nozīmi eurozonas finanšu attiecībās. ĪNDS, kam ir būtiska nozīme konkrētā valstu grupā, lai gan tām ir ļoti ierobežota ietekme uz reālo ekonomisko aktivitāti valstī, kurā tās atrodas, ir nozīmīgas finanšu plūsmas, un šīs ĪNDS veido aptuveni 30 % no eurozonas pārrobežu ĀTI saiknēm (A att.).^[84] CFS izsnieguši 23 % no eurozonas NFS izsniegtajiem aizdevumiem un 8 % no eurozonas mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem. Aptuveni 15 % no kopējā NFS parāda vērtspapīru finansējuma tika iegūti, izmantojot citu eurozonas valstu finansēšanas struktūras.

A attēls

Eurozonas ĀTI analītiska pozīciju dekompozīcija pa sektoriem

(trilj. euro; perioda beigu krājumi)

8. ECB pētniecības darbība

Šajā iedaļā sniegts pārskats par ECB pētījumiem, kuri saistīti ar politiku, un kopsavilkums par 2024. gadā veikto darbu. Sākumā sniegts pārskats par ECB pētījumu kvalitāti, pēc tam aprakstītas piecas galvenās pētījumu un politikas konsultāciju jomas un gada laikā panāktais progress, t. sk. saistībā ar mākslīgā intelekta ietekmes pētījumiem. 6. ielikumā uzsvērts darbs, ko veic Makroekonomikas un finanšu neviendabīguma pētniecības darba grupa.

ECB speciālisti 2024. gadā veica plašus ekonomiskos, monetāros un finanšu pētījumus, kas sniedza svarīgu informāciju politikas veidošanai, t. sk. saistībā ar notiekošo monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu. Piemēram, pētījumi, kuru pamatā ir Apsekojums par patērētāju gaidām un Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, turpināja sniegt ļoti nozīmīgu ieguldījumu monetārajā politikā.

ECB cenšas veikt vadošos pētījumus centrālo banku darbam svarīgās jomās. Kopš 2024. gada decembra RePEc – centrālais tautsaimniecības pētījumu indekss – ECB ierindojis pirmajā vietā starp iestādēm monetārās ekonomikas jomā. Otro vietu ieņem Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), savukārt trešo vietu – Federālo rezervju sistēmas Valde. Plašākā makroekonomikas jomā ECB salīdzinājumā ar 2023. gadu pakāpusies par vienu vietu un tagad ierindojas otrajā vietā aiz Hārvarda Universitātes Ekonomikas departamenta, kā arī apsteidz SVF. Banku darbības jomā ECB tagad ieņem pirmo vietu (pakāpjoties par vienu vietu salīdzinājumā ar 2023. gadu), apsteidzot Čikāgas Universitātes Būta Biznesa skolu un Starptautisko norēķinu banku (SNB). Starp centrālajām bankām un līdzīgām iestādēm visā pasaulē ECB ierindojas otrajā vietā aiz SVF un apsteidz Federālo rezervju sistēmas Valdi, Federālo rezervju Ņujorkas banku un SNB. Eiropā ECB ieņem trešo vietu visās jomās un starp visām iestādēm, t. sk. augstskolām (piekāpjoties Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolai un Parīzes Ekonomikas skolai).

2024. gadā uzsāktos pētniecības projektus var iedalīt piecās plašās tematiskajās jomās, un visas šīs jomas guva labumu no nacionālo centrālo banku ieguldījuma un sadarbības Eiropas Centrālo banku sistēmas pētniecības klasteros. Pirmkārt, monetārās politikas izstrādes un īstenošanas jomā tika veikti pētījumi par monetārās politikas optimālo modeli un jauno darbības sistēmu, kā arī par citiem svarīgiem tematiem, piemēram, tirgus darbību, nodrošinājumu un monetārās politikas ietekmi uz inflācijas dinamiku. Būtiski pētījumi tika veltīti tam, lai padziļinātu izpratni par monetārās politikas transmisijas mehānismu attīstību ar pētniecības tīkla "Monetārās politikas transmisijas problēmas mainīgā pasaulē" (ChaMP) palīdzību. Otrkārt, eurozonas tautsaimniecības attīstības jomā pētījumu projekti ietvēra uzņēmumu, darba ražīguma un ieguldījumu, mājsaimniecību patēriņa un darba tirgu, cenu un ekonomiskās aktivitātes analīzi. Vienlaikus tika izstrādātas arī jaunas prognozēšanas uzlabošanas metodes un paņēmieni. Treškārt, pasaules tautsaimniecības analīzes jomā projektos tika aplūkota starptautiskā monetārā sistēma, pasaules finanšu tirgi un tirdzniecība, globālā ietekme, starptautiskie inflācijas noteicējfaktori un globālās izaugsmes perspektīvas. Ceturtkārt, runājot par Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) integrāciju un pārvaldību, liela daļa pētījumu bija veltīti fiskālās politikas ietekmei uz makroekonomiku, t. sk. "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas pieņemšanai, ES fiskālās sistēmas reformai un fiskālās politikas un inflācijas savstarpējām saiknēm, kā arī monetārajai un fiskālajai mijiedarbībai. Piektkārt, finanšu stabilitātes, prudenciālās (makrouzraudzības) politikas un banku uzraudzības jomā pētniecība aptvēra banku un nebanku noturību, monetārās politikas ietekmi uz finanšu tirgiem un finanšu stabilitāti, kā arī prudenciālās politikas izstrādi un novērtēšanu. Banku uzraudzības jomā veiktie pētījumi īpaši pievērsās uzraudzības efektivitātei un klimata regulējuma ietekmei uz banku rīcību. 2024. gadā turpinājās centrālo banku digitālo valūtu izpēte, galveno uzmanību pievēršot dažādu dizaina iezīmju (piemēram, atlīdzības, turējumu apjoma un privātuma) ietekmei.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība sekmēja būtiskus ECB pētījumus ar mērķi uzlabot izpratni par MI ietekmi uz tautsaimniecību un politikas veidošanu. Joma, kurai 2024. gadā tika pievērsta īpaša uzmanība, bija MI metožu izmantošana ekonomiskajai analīzei, piemēram, ekonomikas prognozēšanai un centrālās bankas komunikācijas analīzei. Ekonomikas prognozēšanas jomā tika pētīta mašīnmācīšanās metožu izmantošana inflācijas prognozēšanā. Šādas metodes var ņemt vērā konkrētu ekonomisko dinamiku un tādējādi uzlabot prognozes nemierīgos laikos. Citos pētījumos izmantoti noskaņojuma rādītāji, kas iegūti no lielo valodu modeļu (LLM) sagatavoto ziņu teksta analīzes ekonomiskās aktivitātes īstermiņa prognozēšanai.^[85] LLM sagatavotā teksta analīze par centrālo banku komunikāciju tika izmantota, lai pētītu, kā ECB paziņojumi ietekmē finanšu tirgus, īpaši ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Šāda veida pētījumi sniedz ieskatu par to, kā noskaņojums, kurš noteikts atbilstoši centrālo banku komunikācijai, var veicināt labāku izpratni par tirgus gaidām attiecībā uz inflāciju un procentu likmēm.^[86]

ECB pētījumu skaits 2024. gadā joprojām bija liels. Kopumā ECB speciālisti publicēja 124 pētījumus ECB Pētījumu sērijā un 12 rakstus "Pētījumu Biļetenā". Daudzi pētījumi tika publicēti arī akadēmiskajos žurnālos.

9. Juridiskās darbības un pienākumi

Šajā iedaļā aplūkota Eiropas Savienības Tiesas (EST) jurisdikcija attiecībā uz ECB un sniegta informācija par ECB atzinumiem un gadījumiem, kad netika izpildīta prasība konsultēties ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektiem. Tajā arī sniegta informācija par ECB īstenoto monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitoringu.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

Vispārējā tiesa 2024. gada jūnijā noraidīja Banca Carige akcionāru prasību par zaudējumu atlīdzināšanu (T-134/21, Malacalza Investimenti un Malacalza/ECB). Malacalza Investimenti un Malacalza pieprasīja atlīdzināt iespējamo kaitējumu, kas, viņuprāt, ir nodarīts tādu darbību rezultātā, kuras ECB veikusi saistībā ar uzraudzības funkciju īstenošanu attiecībā uz banku laikposmā no 2014. gada līdz 2019. gadam. Šajā spriedumā Vispārējā tiesa īpaši konstatēja, ka ECB uzraudzības pilnvaru īstenošana ir sabiedrības interesēs attiecībā uz pareizu tirgu darbību un to stabilitāti. Tādējādi ECB ārpuslīgumiskā atbildība par darbību un bezdarbību, kas saistīta ar uzraudzības pilnvaru īstenošanu, ir ierobežota, jo tā prasītu tādas tiesību normas pārkāpumu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Vienlaikus Vispārējā tiesa saskaņā ar pastāvošo judikatūru atzina, ka vispārējo tiesību principu – piemēram, labas pārvaldības principa, – pārkāpums var potenciāli izraisīt ārpuslīgumisko atbildību. Tomēr šajā lietā Vispārējā tiesa konstatēja, ka pārkāpums nav noticis. Šī lieta bija EST pirmā iespēja novērtēt prasības būtību par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar ECB uzraudzības darbību. Pašlaik tiek izskatīta apelācijas sūdzība (C-557/24 P, Malacalza Investimenti un Malacalza/ECB).

Vispārējā tiesa 2024. gada jūnijā noraidīja septiņas uzraudzīto banku prasības^[87] par tādas atskaitīšanas prasības un saistītās ziņošanas prasības atcelšanu, kas noteiktas attiecībā uz neatsaucamām maksājumu saistībām, kuras piemērotas valstu noguldījumu garantiju sistēmām un vienotajam noregulējuma fondam kā daļa no to ex ante iemaksām. ECB bija noteikusi šos pasākumus 2. pīlāra regulējuma ietvaros, lai segtu risku, ka bankas kapitāla pozīcijas novērtēs pārāk augstu. Pārāk augsto novērtējumu izraisīja tas, ka netika ņemti vērā ekonomiskie zaudējumi, kas radās, pārvedot neatsaucamo maksājumu saistību nodrošinājumu, kuru vairs nevarēja izmantot, lai pastāvīgi segtu zaudējumus. ECB noteica šos pasākumus saskaņā ar jaunu metodoloģiju, kuras mērķis ir ņemt vērā Vispārējās tiesas 2020. gada spriedumus, ar kuriem tika atcelti lēmumi, ar ko tika noteikti vieni un tie paši pasākumi, jo nebija individuāla novērtējuma par to, kā identificētais risks tika pārvaldīts un segts ar banku īstenotajiem pasākumiem un to turēto kapitālu un likviditāti. Tāpēc šie jaunie ECB lēmumi tika pieņemti ar uzlabotu motivāciju labāk atspoguļot veikto individuālo novērtējumu. Vispārējā tiesa šos lēmumus apstiprināja ar iepriekš minētajiem septiņiem spriedumiem, kuri apliecināja, ka ECB, novērtējot, vai bankas bija pakļautas nepietiekami segtam riskam, un nosakot pasākumu tā segšanai, pareizi piemēroja VUM regulas^[88] 16. pantu. Četras no septiņām bankām ir pārsūdzējušas savus individuālos spriedumus, un apelācijas sūdzības pašlaik izskata EST.

EST (piektā palāta) 2024. gada novembrī pasludināja spriedumu prejudiciālā nolēmuma procedūrā, ko iesniedza Vācijas Federālā administratīvā tiesa (apvienotās lietas C-758/22 un C-759/22). Šajā gadījumā iesniedzējtiesa vēlējās noskaidrot, vai vairākas profesionālās savstarpējās apdrošināšanas iestādes Vācijā ir pensiju fondi Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 26. janvāra Regulas (ES) 2018/231 par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem izpratnē un tādējādi uz tām attiecas ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Prasītāji apgalvoja, ka tie ir sociālās nodrošināšanas fondi un līdz ar to ECB pārskatu sniegšanas prasības uz tiem neattiecas. Vispārējā tiesa konstatēja, ka prasītāji var tikt kvalificēti kā pensiju fondi, jo to darbība atbilst četriem kritērijiem, kas bija nepieciešami, lai tos klasificētu šajā nozarē. Kopumā 1) to funkcija bija nodrošināt pabalstus, kas segtu pensionēšanās, nāves un invaliditātes riskus; 2) tiem bija pārvaldības autonomija, un tie veica pilnīgu uzskaiti; 3) būtiskam vairākumam locekļu bija jāpievienojas savstarpējās apdrošināšanas iestādēm, kurām būtībā nebija tiesību sniegt pakalpojumus citām personām; 4) pakalpojumus negarantēja valsts, un tie bija atkarīgi no iemaksu apjoma un savstarpējās apdrošināšanas iestāžu panākumiem savu aktīvu pārvaldībā. Gadījums ir nopietns, jo tas apstiprina, ka ECB ir tiesības apkopot statistisko informāciju par prasītāju kā pensiju fondu finanšu darbību. Tā kā pensiju fondiem ir svarīga loma eurozonas tautsaimniecībā, šī informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu izpildei, īpaši saistībā ar monetāro politiku.

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti datubāzē EUR-Lex.

2024. gadā tika konstatēti deviņi skaidri un nopietni gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par tiesību aktu projektiem. Pieci gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties, bija saistīti ar ES tiesību aktiem, bet četri – ar nacionālajiem tiesību aktiem. ECB sniedza pašiniciatīvas atzinumus septiņos gadījumos. Divos gadījumos tika nosūtīta vēstule par prasību neizpildi.

Pirmais ES gadījums attiecās uz ES priekšlikumu direktīvai par alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (AIF). Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, jo tas attiecas uz ECBS piekļuvi detalizētiem datiem par AIF nozari, kā arī ECB statistikas prasībām attiecībā uz šo nozari. Otrais ES gadījums attiecās uz Regulu, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA). Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, jo tajā ietverti noteikumi par AMLA un ECB sadarbību. Trešais ES gadījums attiecās uz Ēku energosnieguma direktīvu. Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, jo ECB ir nepieciešama piekļuve energosnieguma sertifikātiem. Ceturtais ES gadījums attiecās uz Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā nozīmi banku vides, sociālā un pārvaldības (VSP) riska vadībā un nepieciešamību nodrošināt koordināciju un informācijas apmaiņu starp visām attiecīgajām iestādēm.^[89] Piektais ES gadījums attiecās uz Regulu par VSP reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nopietnu, jo tas attiecas uz Eurosistēmas nodrošinājuma prasību neatkarīgu novērtējumu.

Pirmais nacionālais prasību neizpildes gadījums attiecas uz Bulgārijas likumiem, kas skar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku). Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, jo Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidenta vai prezidenta vietnieka pagaidu iecelšana par premjerministru rada būtiskus jautājumus par Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) neatkarību. Otrais gadījums attiecas uz Grieķijas likumu, ar kuru valsts atlikušās akcijas Grieķijas bankās tiek nodotas citai publiskai iestādei. Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, jo likums ietekmē Grieķijas kredītiestādes, kuras pakļautas tiešai ECB uzraudzībai. Trešais gadījums attiecas uz Ungārijas likumu, ar kuru Magyar Nemzeti Bank iekļauj Kiberdrošības likuma tvērumā. Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā ietekmi uz Magyar Nemzeti Bank neatkarību. Ceturtais gadījums attiecas uz Maltas likumu, kas ietekmē Central Bank of Malta prezidenta un prezidenta vietnieku atalgojumu. Šis gadījums tiek uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā ietekmi uz Central Bank of Malta neatkarību.

ECB sniedza četrus atzinumus par ES tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar 1) maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumiem, 2) monetārajiem līgumiem ar trešām valstīm, kas izmanto euro, 3) pārskatu sniegšanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā un 4) regulējumu piekļuvei finanšu datiem.

ECB sniedza 38 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem. Atzinumi par nacionālajiem tiesību aktiem bieži aptver vairāk nekā vienu jomu. ECB sniedza:
- desmit atzinumu par piekļuvi skaidrajai naudai;
- sešus atzinumus par nacionālajām centrālajām bankām (NCB);
- piecus atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar Starptautisko Valūtas fondu;
- četrus atzinumus par banku īpašam nolūkam paredzētajiem nodokļiem vai finanšu darījumu nodokļiem;
- divus atzinumus par kiberdrošību;
- divus atzinumus par starptautiskajām sankcijām;
- vienu atzinumu par euro ieviešanu;
- vienu atzinumu par maksājumu sistēmas pārraudzību;
- vienu atzinumu par obligāto rezervju prasībām;
- vienu atzinumu par kriptoaktīviem;
- vienu atzinumu par palīdzību aizņēmējiem;
- vienu atzinumu par centrālo darījumu partneru noregulējumu;
- vienu atzinumu par lobēšanas reģistrācijas prasību piemērošanu NCB amatpersonām;
- vienu atzinumu par ārkārtas likviditātes palīdzību, kuru sniegusi NCB;
- vienu atzinumu par maksājumu statistikas pārskatu sniegšanu;
- vienu atzinumu par nacionālu finanšu stabilitātes padomi.

9.3. Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES iestādēm vai struktūrām, kā arī iegādāties šo iestāžu emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES iestādēm vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES NCB veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES iestādes un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumiem valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai.

ECB 2024. gadā veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

ECB turpinās monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gadā joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Valsts sektora saistību pret Starptautisko Valūtas fondu (SVF) finansēšana, ko veic NCB, netiek uzskatīta par monetāro finansēšanu, ja tās rezultātā rodas prasījumi ārvalstu valūtās, kuriem ir visas rezervju aktīviem raksturīgās īpašības. Tomēr finanšu ziedojumi, ko iepriekšējos gados Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Banque de France ar SVF starpniecību sniegušas parādu atvieglošanai nabadzīgās valstīs ar ļoti augstu parāda līmeni, neradīja prasījumus ārvalstu valūtās, tāpēc joprojām nepieciešami koriģējoši pasākumi.

Banco de España veiktā Spānijas Finanšu izlūkošanas dienesta (Servicio Ejecutivo de la Comisión de Prevención del Blanqueo de Capitales e Infracciones Monetarias – Sepblac) finansēšana nav saderīga ar 123. pantā paredzēto monetārās finansēšanas aizliegumu, jo Sepblac ir valsts sektora iestāde. Tādējādi pasākumi, kas attiecas uz Sepblac, būtu jāpārskata, lai nodrošinātu aizlieguma ievērošanu.

10. ECB ES un starptautiskā kontekstā

ECB 2024. gadā turpināja atklātu dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. Saikne starp ECB un Eiropas Parlamentu ir būtiska ECB pārskatatbildības regulējuma sastāvdaļa. ECB sadarbojās ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON) regulārās uzklausīšanās un vēstuļu apmaiņā. Turklāt ECB sadarbojās ar ECON digitālā euro izpētes procesa ietvaros. Starptautiskā līmenī ECB sadarbojās ar G20 valstīm, uzsverot nepieciešamību stiprināt gan banku sektora, gan nebanku finanšu sektora noturību un veicināt saskaņoto G20 valstu ceļvežu un Bāzeles III prasību ieviešanu. ECB arī piedalījās diskusijās par centrālo banku politikas jautājumiem Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), t. sk. attiecībā uz SVF aizdevumu politiku un iespējām jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem.

10.1. ECB pārskatatbildība

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB tiek piešķirta neatkarība. Tas nodrošina, ka ECB var bez politiskas ietekmes pieņemt lēmumus atbilstoši savam galvenajam uzdevumam saglabāt cenu stabilitāti. Līdztekus neatkarībai ECB ir pienākums sniegt pārskatus par savu darbību Eiropas Parlamentam, ko veido Eiropas Savienības iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji. Saskaņā ar LESD 284. panta 3. punktu ECB pārskatatbildības prakse ļauj ECB veidot divvirzienu dialogu ar Eiropas Parlamentu. Tas ļauj ECB izskaidrot savu politiku un lēmumus, kā arī uzklausīt iedzīvotāju ievēlētu pārstāvju bažas. Turklāt ECB pārskatatbildības regulējumu papildina tās lēmumu tiesiska izskatīšana Eiropas Savienības Tiesā.

ES iedzīvotāji 2024. gada jūnijā ievēlēja jaunu Eiropas Parlamentu, un parlamenta darba pārtraukums ilga no aprīļa beigām līdz jūlija sākumam. Tāpēc ECB prezidente apmeklēja trīs regulārās ECON komitejas sanāksmes – viena notika februārī komitejas agrākajā sastāvā, un divas notika gada otrajā pusē, tajā piedaloties jaunievēlētajiem locekļiem. Prezidente arī piedalījās plenārsesijas debatēs par ECB 2022. gada pārskatu. Šīs aktivitātes veicināja viedokļu apmaiņu par svarīgākajiem monetārās politikas lēmumiem un citiem centrālo banku jautājumiem. Aprīlī ECB viceprezidents arī iepazīstināja ECON komiteju ar ECB 2023. gada pārskatu. Turklāt aprīlī ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts tā rezolūcijā par 2022. gada pārskatu.

ECB gada laikā sniedza atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 12 rakstiskiem jautājumiem. Šie jautājumi aptvēra dažādas tēmas, t. sk. saistībā ar monetāro politiku, tautsaimniecības perspektīvu, digitālo euro un ECB institucionālajiem jautājumiem. Lai iepazīstinātu parlamenta darbiniekus ar ECB darbību un tās pārskatatbildības pienākumiem, pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas septembrī tika organizēta ievadsesija par ECB. ECON komitejas locekļu delegācija, kuras sastāvā bija vairāki jauni Eiropas Parlamenta deputāti, 2024. gada novembrī piedalījās gadskārtējā vizītē ECB Frankfurtē pie Mainas.

ECB 2024. gadā turpināja ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu digitālā euro projekta sagatavošanas posmā. Valdes loceklis Pjēro Čipolloni (Piero Cipollone) piedalījās divās ECON komitejas uzklausīšanas sanāksmēs, lai sniegtu jaunāko informāciju par digitālā euro projekta virzību^[90]. Turklāt ECON priekšsēdētāja un Komitejas locekļi tika ar paziņojumiem informēti par visām svarīgākajām norisēm saistībā ar digitālā euro projekta attīstības gaitu. ECB arī piedalījās Eiropas Parlamenta deputātu rīkotajos pasākumos, lai pārrunātu dažādus digitālā euro projekta aspektus.

Saskaņā ar 2024. gada rudenī veikto Standard Eurobarometer apsekojumu 81 % eurozonas respondentu atbalsta vienoto valūtu. Tas ir jauns vēsturiski augstākais līmenis. Turklāt 51 % eurozonas respondentu pauda uzticēšanos ECB. Tas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada rudens un par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Tāpēc ECB joprojām ir apņēmības pilna veidot konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu un eurozonas iedzīvotājiem. ECB mērķis ir stiprināt uzticēšanos un nodrošināt pārskatatbildības pienākumu efektīvu izpildi, skaidrojot savus lēmumus, uzklausot sabiedrības bažas un uzturot atklātu dialogu.

10.2. Starptautiskās attiecības

G20

Lai gan inflācijas spiediens mazinājās un pasaules ekonomiskā izaugsme bija noturīga, pasaules tautsaimniecība Brazīlijas G20 prezidentūras laikā 2024. gadā joprojām saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu un konfliktu saasināšanos Tuvajos Austrumos. Neraugoties uz šo ģeopolitisko spriedzi, Brazīlijas prezidentūras laikā tika sekmīgi veicināta daudzpusēja sadarbība, G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku prezidentu jūlija un oktobra sanāksmēs panākot vienošanos par paziņojumu sniegšanu un novembrī – par G20 valstu vadītāju Riodežaneiro pieņemto deklarāciju. Prioritārās tēmas bija nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, daudzpusējo attīstības banku lomas nostiprināšana, finanšu stabilitāte un starptautiskā sadarbība nodokļu jomā. Tika pieņemts G20 valstu ceļvedis virzībā uz labākām, lielākām un efektīvākām daudzpusējām attīstības bankām. ECB atzinīgi novērtēja Brazīlijas prezidentūras laikā sniegto atzinumu par Finanšu stabilitātes padomes (FSP) lomu banku sektora un nebanku finanšu sektora regulējuma izstrādē, uzsverot nepieciešamību pieņemt 1) G20 valstu ceļvedi un FSP ieteikumus par darbībām ar kriptoaktīviem; 2) G20 valstu ceļvedi pārrobežu maksājumu veikšanai; 3) Bāzele III; un 4) FSP ieteikumus par nebanku finanšu starpniekiem. ECB arī uzsvēra inovatīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un tokenizācijas, regulēšanas nozīmi, lai nodrošinātu, ka to priekšrocības noteiktas stabilā tiesiskā regulējumā.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

ECB turpināja aktīvi piedalīties SVF^[91] un citos forumos notikušajās diskusijās par starptautisko monetāro un finanšu sistēmu. SVF 2024. gadā īstenoja būtiskus pasākumus, lai turpinātu sniegt atbalstu jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem.

Oktobrī SVF sveica jauno 25. SVF Valdes priekšsēdētāju. Jaunais priekšsēdētājs kopā ar diviem citiem priekšsēdētājiem pārstāv Subsahāras Āfriku un stiprina reģiona viedokli un pārstāvību. SVF arī pārskatīja maksu un piemaksu politiku, lai būtiski samazinātu aizņemšanās izmaksas tām dalībvalstīm, kurām tas ir nepieciešams, vienlaikus nodrošinot savu finansiālo spēju saglabāšanu. Valstīm ar zemiem ienākumiem SVF noteica virzību uz to, lai nodrošinātu Nabadzības samazināšanas un izaugsmes trastam (PRGT) stabilu pamatu, daļēji vienojoties par daudzgadu politikas reformu paketi un resursu nodrošināšanas plānu, kas turpmāk ļautu izsniegt SVF aizdevumus ar izdevīgām procentu likmēm. Turklāt tas veica pirmo Noturības un ilgtspējības trasta (RST) starpposma pārskatu. Šī uzticēšanās palīdz valstīm ar zemiem ienākumiem un mazāk aizsargātām valstīm ar vidējiem ienākumiem stiprināt makroekonomisko noturību pret klimata pārmaiņām un turpmākām pandēmijām, tādējādi veicinot maksājumu bilances turpmāko stabilitāti. ES dalībvalstis un to centrālās bankas sniedz nozīmīgu ieguldījumu PRGT un RST darbā. ES centrālo banku iemaksas ir būtiskas; tās var izmantot tikai tad, ja izrietošajai prasībai pret trastu ir rezerves aktīva statuss, kas nepieļauj subsīdiju iemaksu veikšanu dotāciju un ziedojumu veidā. ECB arī turpināja atbalstīt starptautiskās iniciatīvas, lai palīdzētu mazāk aizsargātajām valstīm novērst parāda līmeņa izraisīto ievainojamību, īpaši uzlabojot vienoto parādu atmaksas kārtību G20 valstīs, un SVF un Pasaules Bankas iniciatīvu, lai atbalstītu valstis, kuras saskaras ar likviditātes problēmām, bet kuru parāds ir ilgtspējīgs.

Trīs gadus pēc SVF pēdējā vispārējā Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) piešķīruma 2021. gadā ECB un Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas pārskatīja savas SDR brīvprātīgās tirdzniecības vienošanās (BTV) ar SVF.^[92] Novembrī ECB Padome secināja, ka Eurosistēmas pašreizējās BTV, t. sk. to tirdzniecības diapazoni, joprojām ir atbilstoši.

11. Labas pārvaldības, sociālās un vides ilgtspējības veicināšana

ECB veic būtiskas darbības, lai risinātu vides, sociālos un pārvaldības (ESG) jautājumus. ECB kā publiskai institūcijai ir pārskatatbildība pret Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un viņu ievēlētajām amatpersonām. Šī atbildība ietver efektīvu komunikāciju un sadarbību ar dažādām auditorijām, augstākā līmeņa ētikas standartu un caurredzamības principu ievērošanu, darbinieku motivēšanu un viņu labbūtības veicināšanu, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes uz vidi un klimata un vides risku novērtēšanu. 2024. gadā tika izpildīti vairāki ECB klimata un dabas aizsardzības plānā noteiktie galvenie uzdevumi.

11.1. Aktualizēta informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem

Pārskatu par galvenajām norisēm ESG jomā 2024. gadā papildina citas šā gada pārskata iedaļas un papildu informācija, kas pieejama ECB tīmekļvietnē (11.1. tabula).

11.2. un 11.3. iedaļā izklāstītas galvenās iniciatīvas, ko ECB kā Eiropas institūcija 2024. gadā īstenojusi, lai pastāvīgi stiprinātu savas pārvaldības sistēmas, vienlaikus veicinot caurredzamību un saikni ar iedzīvotājiem. 11.2. iedaļā uzsvērts, kā ECB cieši sadarbojas ar citām iestādēm Eiropas un starptautiskajā līmenī, lai veicinātu ētikas, integritātes un godprātīgas rīcības principu ievērošanu, tādējādi reaģējot arī uz sabiedrības intereses palielināšanos par šiem jautājumiem. 11.3. iedaļā aplūkotas ECB īstenotās iniciatīvas, kas vērstas uz tās informatīvās darbības izvēršanu un tās darbības caurredzamības uzlabošanu, kā arī uz to, lai tā kļūtu sabiedrībai pieejamāka. 11.4. iedaļā sniegts pārskats par darbinieku politiku un informācija par to, kā ECB veicina atvērtu darba kultūru un karjeras izaugsmi, kā arī sniegta jaunākā informācija par daudzveidības un iekļautības centieniem, kas iezīmē galvenās norises 2024. gadā. Visbeidzot, 11.5. iedaļā aplūkots ECB darbs klimata pārmaiņu un vides jomā un sniegta sīkāka informācija par specializētākām publikācijām šajā jomā.

ESG riski tiek vērtēti ECB risku pārvaldības regulējumā attiecībā uz finanšu un nefinanšu riskiem. Tas aprakstīts ECB 2024. gada finanšu pārskatu iedaļā par risku pārvaldību. Viens no šā regulējuma komponentiem ir Eurosistēmas bilances klimata pārmaiņu stresa tests^[93], kurā ECB novērtē Eurosistēmas finanšu risku profila jutīgumu pret klimata pārmaiņām. Pirmais klimata pārmaiņu stresa tests tika veikts 2022. gadā, un kopš tā laika tā veikšana ir kļuvusi par ierastu praksi – 2024. gadā tika veikts jauns tests.

11.2. Ētikas un integritātes standartu stiprināšana

ECB Atbilstības un pārvaldības biroja (CGO) pienākums ir veikt ētikas un pārvaldības noteikumu izstrādi saskaņā ar augstākajiem ētikas standartiem un to ievērošanas monitoringu.

Lai sniegtu atbalstu nacionālajām centrālajām bankām un nacionālajām kompetentajām iestādēm ētikas pamatnostādņu ieviešanā, Ētikas un atbilstības komiteja 2024. gadā sniedza norādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku privāto finanšu darījumu ierobežojumiem un interešu konfliktiem saistībā ar ārējām darbībām un bezalgas atvaļinājumu. Turklāt, lai pēc iespējas labāk izmantotu viedokļu dažādību un gūtu no tās atziņas, Komiteja organizēja tematiskas tikšanās ar ārējiem lektoriem. Tajās piedalījās aptuveni 50 dažādu valsts iestāžu un organizāciju dalībnieki. Lai atzīmētu Pasaules ētikas dienu, Komiteja ievietoja baneri ar tekstu "Ētika: mūsu kopējais kompass" visās oficiālajās ES valodās, uzsverot kopīgo apņemšanos.

Eiropas līmenī ECB kopā ar citām Eiropas iestādēm strādāja pie iestāžu nolīguma, ar ko izveido ES Ētikas struktūru izveidi, noslēgšanas. Nolīguma parakstīšana ir nozīmīgs sasniegums un būtisks solis vienotas godprātīgas rīcības kultūras izkopšanā Eiropas iestādēs. Starptautiskā līmenī ECB bija aktīvi iesaistīta zināšanu un labākās prakses piemēru apmaiņā globālajā Daudzpusēju organizāciju ētikas tīklā (DOĒT), gan uzņemoties tīkla priekšsēdētāja vietnieka lomu, gan piedaloties sanāksmēs, darba grupās un Pasaules Veselības organizācijas rīkotajā gadskārtējā konferencē, tādējādi stiprinot globālo sadarbību.

2024. gadā viena no galvenajām prioritātēm joprojām bija informētība ētikas un integritātes jomā. CGO uzsvēra, ka papildus programmām jaunajiem darbiniekiem tika organizēti specializēti mācību kursi, kas izstrādāti, lai apmierinātu konkrētu darbības funkciju vajadzības, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas kursi par privāto finanšu darījumu nosacījumiem. Lai atzīmētu Vispasaules ētikas dienu, tika organizēti arī vairāki informatīvie projekti, t. sk. izvietoti ekspozīcijas stendi un rīkota viktorīna visiem ECB darbiniekiem. CGO turpināja digitalizācijas centienus, lai nodrošinātu darbiniekiem iespēju ērti saņemt konsultācijas par ētikas jautājumiem, piemēram, izmantojot ECB mobilās ierīces. Turklāt tika digitalizēts augstākā līmeņa ECB amatpersonu interešu deklarāciju iesniegšanas process, nodrošinot ātrāku un raitāku to iesniegšanu.

Iniciatīvas palielināt informētību un pastāvīgi centieni izstrādāt intuitīvus digitālos rīkus noteica būtisku konsultāciju par ētikas jautājumiem pieprasījumu skaita pieaugumu – no 2767 pieprasījumiem 2023. gadā līdz 3070 pieprasījumiem 2024. gadā (11.1. att.). CGO rīkotās gadskārtējās atbilstības pārbaudes 2024. gadā vēlreiz apstiprināja ECB darbinieku un augstākā līmeņa amatpersonu vispārējo atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem.

11.1. attēls

Pārskats par 2024. gadā saņemto ECB darbinieku konsultāciju pieprasījumiem

Neatkarīga ECB Ētikas komiteja kopā ar ECB Audita komiteju papildina ECB pārvaldības struktūru. Tā sniedz konsultācijas ECB augstākā līmeņa amatpersonām par ētikas jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar privātām darbībām un ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām ECB, un novērtē viņu iesniegtās interešu deklarācijas. Turklāt komiteja monitorē Eiropas un starptautiskās norises ētikas un godprātīgas rīcības jomā. 2024. gadā tā pārskatīja augstākā līmeņa ECB amatpersonu atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem, novērtējot viņu iesniegtās interešu deklarācijas, un sniedza 34 atzinumus par dažādām tēmām, piemēram, 10 atzinumus par ierobežojumiem pēc amata pilnvaru termiņa beigām (vairākos gadījumos tie ietvēra ieteikumus par nogaidīšanas perioda ievērošanu). Ētikas komitejas atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļvietnē sešus mēnešus pēc to pieņemšanas dienas.

11.3. Komunikācija par ECB politiku un tās caurredzamība

Inflācijai 2024. gadā turpinot sarukt un 2025. gadā tuvojoties 2 % mērķrādītājam, ECB politikas īstenošanu veicināja inflācijas gaidu stabilitāte. Pētījumi arvien vairāk liecina, ka patērētāju un uzņēmumu gaidas monetārās politikas transmisijā ir svarīgas vismaz tikpat lielā mērā kā finanšu tirgu gaidas. Lai veiksmīgi vadītu gaidas, ECB komunikācijai jābūt skaidrai, konsekventai un saprotamai.

2024. gads iezīmēja monetārās politikas procentu likmju cikla pavērsienu. Pirmo 2024. gada jūnijā veikto procentu likmju samazināšanu papildināja koordinēti komunikācijas pasākumi, lai izskaidrotu lēmumu un tautsaimniecības perspektīvu. Tie ietvēra prezidentes viedokļrakstus, kas tika publicēti vairākos plašsaziņas līdzekļos visā Eiropā (un tika publicēti arī kā ECB bloga ieraksts par procentu likmju samazināšanas iemesliem), kā arī Valdes locekļu TV un radio intervijas. Skaidrojošais raksts, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ko procentu likmju samazināšana nozīmē cilvēkiem viņu ikdienas dzīvē, bija pieejams visās ES valodās un tika publicēts ECB sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos.

Informatīvās darbības izvēršana

Cenu kāpums agrākā inflācijas pieauguma laikā Eiropas iedzīvotājiem bija kļuvis par ļoti aktuālu tematu, radot daudz jautājumu un bažu. ECB turpināja skaidrot savas darbības sabiedrībai. Pētījumi liecina, ka vairākums eiropiešu joprojām uzzina par ECB ar TV un radio starpniecību, un arī tiešsaistes ziņas sasniedz arvien lielāku auditoriju. Tāpēc ECB politikas veidotāji galveno uzmanību pievērsa TV, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un vispārējas nozīmes plašsaziņas līdzekļiem kā kanāliem, pa kuriem tiek skaidrota ECB politika un tas, kā tā nodrošina cenu stabilitāti visu iedzīvotāju labā.

Tika pētīti jauni formāti, piemēram, aizkulišu TV dokumentālā filma, par to, kā tiek pieņemti lēmumi un kurā tiek pausts personiskais viedoklis par ECB darbību. Lai izveidotu tiešu saikni ar eurozonas valstu iedzīvotājiem, ECB politikas veidotāji bieži oficiālās vizītes apvienoja ar iespējām komunicēt ar iedzīvotājiem tādās vietās kā vietējais lauksaimnieku tirgus vai skolās un augstskolās. Tika pieliktas īpašas pūles, lai uzrunātu cilvēkus, kuri parasti neinteresējas par centrālās bankas politiku, prezidentei Lagardai piedaloties labi zināmajā TV komēdijšovā, lai vienkāršā un saprotamā veidā izskaidrotu, ko ECB dara, lai kontrolētu cenas, kā mākslīgais intelekts ietekmē tautsaimniecību un kā pārvarēt lielāku ekonomisko nenoteiktību.

Lai nodrošinātu būtisku saikni starp monetāro politiku un reālo ekonomisko aktivitāti, ECB politikas veidotāji apmeklēja dažādu eurozonas valstu uzņēmumus, piemēram, kvantu skaitļošanas laboratoriju Pasqal Francijā, tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēju Bosch Vācijā un Roterdamas ostu Nīderlandē. Šie apmeklējumi tiek veikti ne tikai tāpēc, lai apspriestu ECB politikas ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmumiem. Tie arī palīdz politikas veidotājiem labāk izprast ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, piemēram, regulējuma un tehnoloģiju ietekmi uz produktivitāti, grūtības atrast labi apmācītus darbiniekus vai zaļās pārkārtošanās prasības.

ECB turpināja censties būt laba Frankfurtes pie Mainas institucionālā pilsone un tieši sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem. 2024. gadā ECB atkal vēra savas durvis gadskārtējā festivāla "Muzeju nakts" apmeklētājiem. Eiropas dienā (9. maijā) tā ar plaši apmeklētu ekspozīcijas stendu piedalījās arī vietējā mēroga "Europafest" svinībās un kopā ar Frankfurtes Radio simfonisko orķestri netālu no ECB telpām organizēja ļoti veiksmīgu Eiropas brīvdabas koncertu, kuru apmeklēja aptuveni 17 000 viesu.

ECB pieejamības uzlabošana

Gada laikā ECB Apmeklētāju centrs kopumā uzņēma 21 325 apmeklētājus, no kuriem 12 798 apmeklētāji piedalījās ekskursijās gida vadībā un 8527 apmeklēja lekcijas. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par ECB galvenā ēkas arhitektūru, 2024. gada jūlijā tika atsāktas arhitektūras ekskursijas gida vadībā, kurās piedalījās 1040 apmeklētāju. Šī ir tikai daļa no interesentiem, tomēr ekskursiju apmeklētāju skaits ir ierobežots jaudas ierobežojumu dēļ.

Lai atvieglotu piekļuvi, t. sk. tiešsaistes piekļuvi, informācijai par ECB un tās politiku, ECB pārveidoja savu tīmekļvietņu struktūru, izmantojot uz lietotājiem orientētu pieeju, lai tiem būtu vieglāk meklēt informāciju. Turklāt, lai sasniegtu jaunas auditorijas, tika izveidots jauns WhatsApp kanāls. Tas piedāvā ziņas, viktorīnas un citu interaktīvu saturu, un līdz 2024. gada beigām tam bija vairāk nekā 90 000 abonentu. ECB arī turpināja centienus izmantot tehnoloģiju, lai nodrošinātu, ka tās publicētā informācija ir viegli saprotama. Tāpēc tiek izstrādāts uz mākslīgo intelektu balstīts rīks, kas uzlabo rakstīšanas stilu, un ar Eiropas Komisijas mašīntulkošanas pakalpojuma eTranslation palīdzību tiek nodrošināts daudzvalodu saturs.

Īpašas dienas un gadadienas piedāvā iespējas pievērst sabiedrības uzmanību ECB un tās darbam, skaidrot, ko tā dara un kā tās darbs ietekmē cilvēkus. 2024. gadā bija Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveides desmitā gadadiena. Lai atzīmētu šo notikumu, ECB Apmeklētāju centrā tika aktualizētas un uzlabotas izstādes par banku uzraudzību. Pagājušajā gadā arī ECB raidieraksts svinēja savu piekto gadadienu. Tā tika atzīmēta ar īpašu #AskECB raidieraksta epizodi, kurā tika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Un ECB sociālā tīkla LinkedIn sekotāju skaits sasniedza 500 000.

ECB publiskās piekļuves režīmam ir būtiska nozīme tās caurredzamības politikas īstenošanā. Režīms veicina atklātību un stiprina ECB demokrātisko leģitimitāti, nodrošinot pēc iespējas plašāku piekļuvi ECB dokumentiem, vienlaikus nodrošinot ECB neatkarības un efektīvas darbības aizsardzību.

Pieprasījumu par publisku piekļuvi ECB dokumentiem skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu (73 pieprasījumi) 2024. gadā nedaudz palielinājās (74 pieprasījumi). Pieprasījumi joprojām aptvēra plašu tēmu loku saistībā ar institucionāliem un pārvaldības aspektiem, kā arī centrālās bankas un uzraudzības jautājumiem. Tāpat kā 2023. gadā vislielākais pieprasījumu skaits bija attiecībā uz dokumentiem par institucionāliem jautājumiem, piemēram, iepirkumu. Atbilstoši ECB apņēmībai nodrošināt caurredzamību dokumenti, kas publiskoti, sniedzot atbildes uz pieprasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi, parasti ir pieejami ECB dokumentu publiskajā reģistrā. Turklāt pārskats par tēmām, kas ietvertas ECB saņemtajos pieprasījumos par piekļuvi dokumentiem, tika aktualizēts 2024. gadā.

Lai palielinātu informētību par tiesisko regulējumu, kas nosaka piekļuvi dokumentiem, un veicinātu caurredzamības kultūru iestādē, ECB Starptautiskajā UNESCO izsludinātās vispārējās piekļuves informācijai dienā organizēja informatīvas aktivitātes visiem ECB darbiniekiem.

Eiropas Ombuda birojs nekonstatēja administratīvas kļūmes, kuras ECB būtu pieļāvusi, apstrādājot pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi.

11.4. Mūsu darbinieku izaugsmes veicināšana darbam Eiropas iedzīvotāju interesēs

2024. gadā ECB turpināja kā prioritāti izvirzīt centienus stiprināt atvērtu darba kultūru un veidot dinamisku, iekļaujošu un atbalstošu darbavietu, kurā katrs darbinieks jūtas spējīgs veikt savu darbu. Tā nāca klajā ar vairākām iniciatīvām, lai veicinātu labbūtību, karjeras izaugsmi, daudzveidību un iekļautību. ECB arī sāka pāreju uz dinamiskām darba telpām – jaunu biroja telpu dizainu, kas atspoguļo attālinātā darba un biroja darba pilnveidoto hibrīdmodeli. Jauna politika, piemēram, pilnībā apmaksāts īpašs bērna kopšanas atvaļinājums un ilgāks atvaļinājums aprūpētājiem, apliecina ECB apņemšanos veicināt līdzvērtīgas vides veidošanu. Lai veicinātu darbinieku profesionālo izaugsmi, izveidots karjeras portāls, kurā tiek piedāvātas mobilitātes iespējas (darbinieki var mainīt darbavietas organizācijas iekšienē) un mentorēšana. Par koncentrēšanos uz daudzveidību un iekļautību liecina vērienīgie dzimumu daudzveidības mērķi un uz dažādiem daudzveidības un iekļautības aspektiem vērstas iniciatīvas. Turpinot šos centienus, ECB mērķis ir izveidot darbavietu, kurā visi darbinieki jūtas novērtēti un spēj dot vislabāko ieguldījumu Eiropas nākotnē.

Darba kultūra un apstākļi

ECB pārveido savas darba telpas, lai pielāgotos attālinātā darba un biroja darba hibrīdmodelim. 2024. gadā tā veica pirmos dinamisku darba telpu ieviešanas pasākumus, t. sk. dokumentu koplietošanu, lai veicinātu elastību, iekļautību un sadarbību un vienlaikus optimizētu biroja telpu izmantošanu. Darbinieku iesaistīšana ir būtiska, lai radītu darba vidi, kura veicina personu un strādāšanas veidu daudzveidību. Dažas komandas jau ir izveidojušas savas jaunās telpas un ievāksies tajās 2025. gadā.

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ECB ieviesa īpašu atvaļinājuma politiku attiecībā uz to bērnu vecākiem, kuri dzimuši vai adoptēti šajā datumā vai pēc tā. Pirmajos trijos gados pēc bērna dzimšanas vai adopcijas viņi varēs saņemt 40 papildu apmaksāta atvaļinājuma dienas. Pārejas pasākuma ietvaros tiek piešķirtas 20 dienas par bērniem, kuri dzimuši vai adoptēti 2022. gada augustā vai pēc tam. Aprūpētājiem piešķirtais īpašais atvaļinājums ir pagarināts līdz 10 dienām gadā. Šie esošo pabalstu klāsta papildinājumi apliecina ECB apņemšanos nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzimumu līdztiesību, kā arī veicināt iekļaujošu darbavietu.

ECB turpināja kā prioritāti izvirzīt darbinieku uzklausīšanu, lai labāk izprastu viņu vajadzības. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem ECB uzsāka iniciatīvas, lai uzlabotu labbūtību un stiprinātu kultūru, kas veicina viedokļa paušanu par dažādiem jautājumiem. Piemēram, fokusa grupas palīdzēja izprast pamatcēloņus un meklēt labbūtības problēmu risinājumus, komunikācijas kampaņas veicināja informētību par elastīga darba iespējām, savukārt darbiniekiem un vadītājiem organizētie darbsemināri ļāva apgūt prasmes necienīgas rīcības novēršanai.

Turklāt, lai procedūras padarītu skaidrākas un efektīvākas un nodrošinātu labāku aizsardzību un atbalstu, no starpjomu skatpunkta tika pārskatīta darbavietā pieļauto pārkāpumu novēršanas sistēma.

Vispārējās algu korekcijas (VAK) metodoloģijas pārskatīšana tika pabeigta 2024. gadā. Šī metodoloģija nosaka, kā ECB algas koriģē katru gadu. Jaunās pieejas pamatā ir Eurostat publicētie dati, kas garantē pārredzamību un objektivitāti.

Talantu un karjeras attīstība

Karjeras attīstība ir ECB prioritāte, un 2024. gadā tika uzsākta svarīga iniciatīva – jaunā karjeras portāla izveide. Tas darbojas kā centrālais punkts, kurā darbinieki var izpētīt, piemēram, mobilitātes un mentorēšanas iespējas. Karjeras portāls piedāvā arī jaunu iespēju, kas ļauj darbiniekiem organizācijas ietvaros meklēt cilvēkus, ar kuriem apmainīties darbavietām un veikt horizontālo rotāciju, attīstīt savas prasmes un izvērst profesionālos tīklus. 2025. gadā karjeras portālā tiks iekļauti jauni elementi, piemēram, iespēja iepazīt kolēģa ikdienas darbu, ēnojot viņu. Pirmajās sešās nedēļās pēc karjeras portāla darbības uzsākšanas to izmantoja 1207 darbinieki.

2024. gadā uzsāktās Šūmana programmas sestā projektu pieteikumu konkursa ietvaros darbiniekiem tika piedāvātas stažēšanās iespējas 39 projektos, dodot viņiem iespēju tikt norīkotiem uz ECB, valstu kompetentajām iestādēm (VKI) un nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Īpašas Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) apmaiņas programmas ietvaros ECB turpināja arī darbinieku apmaiņu ar vairākām VKI un Eiropas institūcijām. Līdz 2024. gada beigām bija notikuši septiņi darbinieku apmaiņas braucieni uz četrām VKI (Banca d'Italia, De Nederlandsche Bank, Banco de España un ACPR) un trijām aģentūrām (Vienotā noregulējuma valdi, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Mūsu darba vide mainās un arvien straujākā tempā rada mums jaunus uzdevumus. Jaunu prasmju attīstīšana un apguve ir personiskās izaugsmes un organizācijas panākumu stūrakmens. 2024. gada mācību programmā galvenā uzmanība tika pievērsta mākslīgajam intelektam (MI), klimata pārmaiņu riskiem un līderībai. MI jomā galvenā uzmanība tika pievērsta izpratnes un intereses veicināšanai: darbinieki tika mudināti pētīt MI izmantošanas iespējas un sākt eksperimentēt ar tehnoloģijām un rīkiem. Klimata pārmaiņu risku mācību programma ļāva Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un VUM darbiniekiem izprast klimata pārmaiņu risku ietekmi uz finanšu sistēmu. Līderības izaugsmes iniciatīvas ietvēra 360 grādu aptaujas sniegto atgriezenisko saiti visos vadības līmeņos un pirmo reizi – īpašu profesionālās izaugsmes programmu komandu vadītājiem.

Daudzveidība un iekļautība

Dažādības, iekļautības un piederības kultūras veicināšanai ECB nepieciešami kopīgi centieni. Mūsu augstākā līmeņa vadītāji, kuri iestājas par daudzveidību un iekļautību, sniedz līderības atbalstu un aktualizē šo tematu, savukārt daudzveidības un iekļautības vēstnieki veicina daudzveidību un iekļautību dažādās struktūrvienībās, sadarbojoties ar sešiem daudzveidības un iekļautības tīkliem, kuri ļauj nepietiekami pārstāvēto grupu balsīm tikt sadzirdētām. Aplūkojot politikas izstrādi caur daudzveidības un iekļautības prizmu un veicinot atklātu dialogu bankā, daudzveidības un iekļautības konsultants un cilvēkresursu komanda apvieno šos centienus. Lai izmantotu mūsu kolektīvo pieredzi un zināšanas daudzveidības un iekļautības jomā, ECBS un VUM Daudzveidības un iekļautības tīkls regulāri tiekas. Tas ļauj mūsu iestādēm arvien labāk strādāt iedzīvotāju labā, kuru vajadzībām ECB ir izveidota.

Dzimumu līdztiesības jomā ECB ir noteikusi vērienīgus dzimumu daudzveidības mērķus un pasākumus to īstenošanai. 2024. gadā sieviešu īpatsvars vadības līmenī bija 33.3 % (I–L algas kategorijās) un 37.3 % – augstākā līmeņa vadības līmenī (K–L algas kategorijās), kas ir par 0.7 procentpunktiem mazāk nekā vadības un augstākās vadības mērķrādītāji. Aplūkojot vadības struktūras attīstības dinamiku, pēdējos 10 gados ir panākts būtisks progress. Tomēr atšķirību novēršana ekspertu līmenī (F/G–G algas kategorijas) un komandu vadītāju līmenī (H algas kategorija) joprojām ir problēma (11.1. shēma), kas liecina, ka dzimumu līdzsvara jautājumam joprojām jābūt stratēģiskās dienas kārtības augšgalā.

2024. gadā tika īstenoti pasākumi, kas ietvēra ne tikai atbalsta sniegšanu sievietēm, bet arī vīriešu iesaistīšanu, rīkojot īpašu sarunu ciklu par dzimumu līdztiesības normām, vīrišķību un paternitātes atvaļinājumu. Lai iedibinātu un uzturētu vidi, kurā individuālā pieredze un spējas tiktu novērtētas, tika rīkoti vairāki darbsemināri, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta iekļaujošai rīcībai un līderībai, LGBT+ kopienas iekļaušanai, rasei, etniskajai piederībai un sabiedrotībai.

ECB 2024. gada ES daudzveidības mēnesi veltīja rasei un etniskajai piederībai, sadarbojoties ar ārējiem ekspertiem, īstenojot mentorēšanas izmēģinājuma programmu un izveidojot mazākumtautību darbinieku mērķgrupas. Iegūtās atziņas par stiprajām pusēm un jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, veidoja pamatu rasu iekļautības izmēģinājuma darbsemināram, ko organizēja vadītājiem.

11.1. shēma

Īsumā par mūsu cilvēkiem

11.5. Vides un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana

Jaunākie sasniegumi klimata ekonomikā un modelēšanā liecina, ka nerimstošo klimata pārmaiņu radītās izmaksas ir ievērojami augstākas, nekā tika pieņemts. Daļēji tas ir saistīts ar nepietiekamu progresu klimata pārmaiņu mazināšanā. Savlaicīga pāreja uz zaļāku ekonomiku būtu ievērojami lētāka.^[94] Gada oglekļa dioksīda emisijas pašlaik ir sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, un zinātnieki paredz, ka globālā sasilšana sasniegs 2.6–2.8 °C virs līmeņa, kāds bija pirms industriālā laikmeta, pat ja tiks izpildītas pašreizējās politikas saistības. Tas ir daudz vairāk nekā Parīzes nolīgumā noteiktā 1.5 °C robeža.^[95] Tāpēc pieaug riski, ka planēta sakarsīs arvien vairāk un pārkārtošanās būs novēlota. Turklāt dabas degradācija ietekmē tautsaimniecību un izraisa finanšu riskus. Klimats un daba ir savstarpēji saistīti, un ECB jāsaprot to kopējā ietekme uz tautsaimniecību un finanšu sektoru, lai efektīvi īstenotu savas pilnvaras.

2024. gadā ECB turpināja izstrādāt savu klimata un dabas aizsardzības plānu 2024.–2025. gadam. Šo darbu koordinē ECB klimata pārmaiņu centrs sadarbībā ar iekšējām iesaistītajām pusēm un attiecīgajām Eurosistēmas komitejām un klimata forumiem. Plāns balstās uz iepriekšējiem sasniegumiem un ietver ECB redzējumu par to, kā savu pilnvaru ietvaros novērst klimata pārmaiņu un dabas degradācijas ietekmi. Papildus turpmākai iepriekš saskaņoto pasākumu īstenošanai^[96] tajā noteiktas trīs galvenās darbības jomas: 1) pārejas uz zaļo ekonomiku veicināšana; 2) izpratnes par klimata pārmaiņu augošo fizisko ietekmi vairošana, un 3) darba ar dabas riskiem turpināšana. Klimata pārmaiņu centrs arī izstrādājis spēju veidošanas iniciatīvas un uzlabojis sinerģiju Eurosistēmā, īstenojot vienotas mācību programmas, kopīgus seminārus un projektus. ECB darbinieki piedalījušies arī mācību kursos un darbsemināros ar centrālo banku kolēģiem un citām iesaistītajām pusēm ārpus Eurosistēmas. ECB ir piedalījusies klimata programmas īstenošanā starptautiskos forumos, t. sk. centrālo banku un uzraugu Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā (NGFS), Finanšu stabilitātes padomē, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, Eiropas Uzraudzības iestādēs un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijā, Starptautisko norēķinu bankā (SNB), SNB Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejā, G7, G20, Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā.

Monetārās politikas īstenošanas jomā 2024. gada jūnijā publicētā ar klimata pārmaiņām saistītā finanšu informācija par Eurosistēmas monetārās politikas turējumiem un ECB ārējām rezervēm paplašināja uzņēmumu aktīvu pārskata tvērumu, iekļaujot tajā citas aktīvu kategorijas. Tagad pārskats aptver 99.7 % no kopējiem monetārās politikas mērķiem turētajiem aktīviem. Ar uzņēmumu aktīviem saistītās oglekļa dioksīda emisijas, attiecībā uz kurām Eurosistēma plāno panākt dekarbonizāciju atbilstoši Parīzes nolīguma un ES klimatneitralitātes mērķiem, turpināja samazināties. Tā kā ar 2024. gada 31. decembri tika pārtraukti atkārtoti ieguldījumi uzņēmumu obligācijās, šo samazinājumu noteiks šo aktīvu termiņstruktūra un pašu uzņēmumu veiktās darbības. Padome 2024. gada maijā vienojās, ka šajā posmā uzņēmumu aktīvu turējumiem tiks noteikti emisiju samazināšanas pagaidu mērķi, lai iekšēji monitorētu uzņēmumu portfeļu emisiju samazināšanas trajektoriju. Ja tiks konstatētas novirzes no vēlamās trajektorijas, Padome savu pilnvaru ietvaros katrā atsevišķā gadījumā izvērtēs korektīvo pasākumu veikšanas nepieciešamību. Turklāt Eurosistēma turpināja iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus tās monetārās politikas regulējumā un uzlabot riska novērtējumu un pārvaldību. Piemēram, Eurosistēmas NCB tagad piemēro vienotus minimālos standartus savām iekšējām kredītnovērtējuma sistēmām (ICAS) saskaņā ar 2022. gada jūlijā pausto apņemšanos.^[97]

Attiecībā uz finanšu stabilitātes un scenāriju analīzi ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas un Eiropas uzraudzības iestāžu veiktās vienreizējās klimata scenārija "Gatavi mērķrādītājam 55 %" analīzes rezultāti liecina, ka pārkārtošanās riska zaudējumi vien, visticamāk, neapdraudēs vispārējo ES finanšu stabilitāti. Tomēr, ja šie riski tiek apvienoti ar makroekonomiskajiem šokiem, tie var palielināt finanšu institūciju zaudējumus. Tāpēc ir nepieciešama koordinēta politikas pieeja. ECB vadītās NGFS darba grupas izstrādātie jaunie ilgtermiņa klimata scenāriji ietver aktualizētu kaitējuma funkciju, tādējādi nodrošinot nelabvēlīgāku fizisko risku novērtējumu un izceļot to, kā nepietiekami vērienīga klimata politika apgrūtina pārkārtošanos.

ECB banku uzraudzība turpināja izvērtēt banku atbilstību ECB uzraudzības gaidām attiecībā uz klimata pārmaiņu un vides riskiem. Tagad lielākajā daļā banku pamatā ir ieviests klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldības regulējums. Tomēr neliels skaits banku vēl nav ieviesušas pienācīgas klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku pārvaldības pamatelementus. Ja bankas neizpilda prasības noteiktajos termiņos, tām var piemērot periodiskus soda maksājumus.

Attiecībā uz devumu ar klimata pārmaiņām saistītajos datos, 2024. gadā tika aktualizēti un uzlaboti visi trīs ECB ar klimata pārmaiņām saistīto statistikas rādītāju kopumi (t. i., attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma, fizisko risku un oglekļa dioksīda emisiju statistikas rādītājiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām (sk. 7.2. iedaļu)).

Ikgadējā ar klimata pārmaiņām saistītā finanšu informācija par ECB ar monetāro politiku nesaistīto aktīvu portfeļiem un tās vides deklarācija sniedz pārskatu par ECB finansēto oglekļa dioksīda emisiju līmeni un ar to saistītājiem emisiju samazināšanas mērķrādītājiem, kā arī par pašas ECB darbības ietekmi uz vidi un mērķiem. Dati par ECB sniegumu vides aizsardzības jomā 2024. gadā tiks publicēti 2025. gadā kopā ar jaunu Vides pārvaldības programmu 2025.–2027. gadam.

2024. gadā turpinājās darbs pie euro banknošu vidiskās pēdas nospieduma samazināšanas. Tas ietvēra pasākumus, kas vērsti uz to, lai līdz 2027. gadam notiktu pāreja uz 100 % organiskas kokvilnas šķiedras izmantošanu banknošu papīra ražošanā, kā arī pētījumus par apgrozībā esošo banknošu derīguma termiņa pagarināšanu un par alternatīvām ilgtspējīgām atkritumu apglabāšanas metodēm, piemēram, atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Visbeidzot, nākotnes euro banknotes tiek izstrādātas atbilstoši ekodizaina principiem. Tas nozīmē, ka vides aspekti tiek ņemti vērā visos banknošu izstrādes procesa posmos (sk. 6.3. iedaļu). Attiecībā uz elektroniskajiem neliela apjoma maksājumiem un ECB kā katalizatora lomu ECB kopā ar ECBS pētīja veidus, kā veicināt maksājumu procesa vidiskās pēdas nospieduma samazināšanu. Eurosistēma izstrādājusi sākotnējo vides labāko praksi elektronisko neliela apjoma maksājumu jomā, koncentrējoties tikai uz digitālajiem maksājumiem. Tāda pati pieeja tiek piemērota arī digitālā euro projektam, kura uzmanības centrā ir vidiskās pēdas nospieduma samazināšana visā vērtību ķēdē. Tas ietver esošo standartu izmantošanu un procesu optimizāciju, protokolu piemērošanu, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un labākās prakses ievērošanu attiecībā uz sniegumu vides jomā un datu caurredzamību.

Papildus iepriekš saskaņoto pasākumu īstenošanai ECB palielināja darba apjomu trijās jomās (11.2. shēma).

11.2. shēma

ECB darba klimata pārmaiņu jomā prioritārās jomas 2024. un 2025. gadā

ECB ir uzlabojusi izpratni par pārkārtošanos uz zaļāku ekonomiku un ar to saistītu jautājumu risināšanu. ECB 2024. gada jūlija banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultāti liecināja, ka ar klimata pārmaiņām saistītie riski arvien vairāk tiek ņemti vērā kreditēšanas nosacījumos un aizdevumu pieprasījumā, īpaši attiecībā uz ieguldījumu finansēšanu zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Analīze parādīja, ka, neraugoties uz sasniegto progresu, Eiropā joprojām ir nepieciešami būtiski zaļie ieguldījumi. ECBS ziņojumā tika analizētas pārkārtošanās strukturālās sekas attiecībā uz darba ražīgumu, savukārt analītiskais ieguldījums, piemēram, "Tautsaimniecības Biļetena" ielikums par klimata pārmaiņu pārkārtošanās politikas makroekonomisko ietekmi, uzlaboja ECB makromodelēšanas sistēmu. ECB bloga ieraksts parādīja, ka energoietilpīgos uzņēmumus ietekmē zemas peļņas maržas, un tajā tika apspriesta to ietekme uz zaļo pārkārtošanos. Runājot par monetārās politikas īstenošanu, Padome 2024. gada martā apstiprināja, ka, ciktāl dažādās darbības principu konfigurācijas vienlīdz veicina monetārās politikas nostājas efektīvu īstenošanu, Eurosistēmas nākotnes darbības principu noteikšanai būtu jāveicina ECB sekundārā mērķa – īpaši pārejas uz zaļo ekonomiku – sasniegšana, neierobežojot tās galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Attiecībā uz klimata pārmaiņu augošo fizisko ietekmi ECB veica izpēti par to, kā integrēt šo ietekmi klimata scenārijos un makroekonomisko prognožu veidošanā. Pētījumos tika aplūkota temperatūras šoku ietekme uz inflāciju eurozonas valstīs un fiziskā riska, ko izraisa saistība ar piegādes ķēdēm, palielināšanās. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ECB un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes publicētajā dokumentā par klimata apdrošināšanas aizsardzības nepietiekamības mazināšanas politiku tika sīkāk aplūkoti šīs nepietiekamības piedāvājuma un pieprasījuma puses cēloņi Eiropā un izklāstīti iespējamie pasākumi Eiropas dabas katastrofu apdrošināšanas aizsardzības sistēmas izveidei.

Turpinot darbu pie riskiem, kas saistīti ar dabu, ECB "Tautsaimniecības Biļetenā" publicēja ielikumu par "ekosistēmu pakalpojumiem" un rakstu par dabas degradācijas un bioloģiskās daudzveidības zuduma ietekmi, kurā secināts, ka dabas degradācija var radīt būtiskas problēmas ECBS Līgumā noteiktā mērķa – saglabāt cenu stabilitāti – sasniegšanā un ECB uzdevuma – veicināt finanšu stabilitāti – izpildē. Turklāt, lai gūtu precīzāku priekšstatu par finanšu un ekonomiskās stabilitātes riskiem, ECB kopā ar Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūtu, NatureFinance un Minesotas Universitāti veica pētījumu, kurā uzsvērta dabas un klimata scenāriju integrēšanas nozīme. Kā izklāstīts Franka Eldersona (Frank Elderson) runā par dabas degradācijas radītajiem riskiem, ECB arī veica pētījumu, kurā aplūkotas ar dabu saistīto risku juridiskās sekas attiecībā uz centrālajām bankām un uzraugiem.

12. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

Daudzi no 2024. gada sasniegumiem bija iespējami, pateicoties ECB un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) kolēģu savstarpējai sadarbībai. Konkrētāk, vairākas ekspertu komitejas atbalstīja Padomi un Ģenerālpadomi lēmumu pieņemšanas procesos. Šīs komitejas, kurās ietilpst ECB un ECBS eksperti, sniedz konsultācijas atbilstoši savai kompetencei. Šajā nodaļā daži mūsu kolēģi skaidro savu komiteju nozīmi. Viņi arī sniedz ieskatu savā personiskajā pieredzē saistībā ar darbu komitejā un ECB kopumā.

Oskars Arse (Oscar Arce)

Man ir tas gods vadīt Monetārās politikas komiteju – svarīgu forumu, kurā eksperti no visas Eurosistēmas un ECBS satiekas, lai sniegtu atbalstu Padomei un Ģenerālpadomei. Mūsu darbs ir vērsts uz tautsaimniecības norišu analīzi un tādu politikas diskusiju sagatavošanu, kas palīdz pieņemt lēmumus par procentu likmēm un citiem monetārās politikas pasākumiem. Vienkārši runājot, mēs palīdzam nodrošināt, lai mūsu politika saglabātu stabilu inflāciju un atbalstītu eurozonas tautsaimniecību.

Pirms pievienošanās ECB es biju ekonomikas, statistikas un pētniecības ģenerāldirektors Banco de España, kur strādāju ekonomiskās analīzes un prognozēšanas jomā. Es darbojos arī Spānijas Vērtspapīru tirgus komisijā un Spānijas premjerministra ekonomikas birojā. Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolā esmu ieguvis doktora grādu ekonomikā. Mana pētnieciskā darbība bija vērsta uz monetāro politiku, finanšu stabilitāti un makroekonomikas politiku.

ECB Ekonomikas ģenerāldirektorāta vadīšana ir gan gods, gan lieliska profesionālās izaugsmes iespēja. ECB bijusi Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības stabilitātes un labklājības pīlārs kopš tās pirmsākumiem. Mūsu loma ciešā sadarbībā ar pārējo Eurosistēmu turpmākajos gados joprojām būs ļoti svarīga. Visvairāk man darbā patīk pastāvīgā ideju apmaiņa ar talantīgiem kolēģiem visā Eiropā.

Ārpus darba man patīk pavadīt laiku ar ģimeni Madridē un doties izbraucienos ar motociklu.

Kornēlija Holthauzena (Cornelia Holthausen)

Es vadu Finanšu stabilitātes komiteju – forumu, kurā pārrunājam jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitātes risku identificēšanu un novērtēšanu, kā arī atbilstošo makrouzraudzības politikas nostāju.

Pēc doktora grāda iegūšanas biju ļoti motivēta strādāt Eiropas labā un 1999. gadā pievienojos ECB kā ekonomiste Pētniecības ģenerāldirektorātā, galveno uzmanību veltot naudas tirgiem un maksājumu sistēmām. Drīz mani ieinteresēja praktisks politikas izstrādes darbs, un dažus gadus vēlāk es ar prieku pievienojos Tirgus operāciju ģenerāldirektorātam kā likviditātes pārvaldītāja. Tas bija aizraujošs amats finanšu krīzes laikā. Analīze un ātra lēmumu pieņemšana notika roku rokā, un man šķita, ka visu komandas dalībnieku darbam patiešām bija liela ietekme.

Vēlāk es uzņēmos vadības lomu finanšu pētījumu, tirgus operāciju, ekonomikas un, visbeidzot, finanšu stabilitātes jomā. Dažādu amatu ieņemšana ECB un darbs ar tik daudziem dažādiem tematiem un dažādām komandām gadu gaitā bija lieliska pieredze. Iestādē valda ļoti stingra apņemšanās nodrošināt augstas kvalitātes rezultātus.

Makrouzraudzības politikas un finanšu stabilitātes ģenerāldirektorātā mēs galveno uzmanību veltām visaptverošas analīzes un politikas konsultāciju sniegšanai saistībā ar makrouzraudzības politiku, finanšu stabilitāti un finanšu regulējumu. Mūsu komandas uzdevums ir identificēt un monitorēt finanšu nozares sistēmiskos riskus visā eurozonā. Tādējādi mēs cieši sadarbojamies ar nacionālajām centrālajām bankām, Vienoto uzraudzības mehānismu, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un citu ECB darbības jomu pārstāvjiem. Mūsu darbs ir sarežģīts, taču visu sadarbība kopīga mērķa sasniegšanai sagādā arī lielu gandarījumu.

Es priecājos un lepojos, ka esmu spējusi tik ilgi strādāt iestādē, kas ir neatņemama Eiropas daļa un ir bijusi spēcīga pat grūtos periodos. Un zinu, ka Eiropa arī nākamajās desmitgadēs būs cieši vienota.

Vitaliāna Rondonoti (Vitaliana Rondonotti)

Kopš 2017. gada esmu Statistikas komitejas referente. Es koordinēju pārnozaru ECBS statistikas jautājumus, monitorēju ECBS un Vienotā uzraudzības mehānisma statistikas darba programmas īstenošanu un sniedzu atbalstu priekšsēdētājam komitejas stratēģiskajā vadībā. Kā referente esmu piedzīvojusi sarežģītus, bet izaugsmi veicinošus laikus. Statistikas ģenerāldirektorātā esmu strādājusi četru ģenerāldirektoru tiešā vadībā un pieredzējusi būtiskas statistikas funkcijas pārmaiņas sakarā ar arvien lielākām datu vajadzībām, jaunām metodoloģijām, tehnoloģiju straujo attīstību un nepieciešamību efektīvi sadarboties ar arvien lielāku skaitu ieinteresēto personu klātienē un elektroniski.

Esmu dzīvojusi un studējusi dažādās valstīs, tāpēc uzaugu, augstu vērtējot daudznacionālu un daudzkultūru vidi un spēcīgi atbalstot starptautisko sadarbību. Kad uzzināju par vienotas Eiropas valūtas projektu, biju sajūsmā par iespēju pievienoties tādai starptautiskai institūcijai kā ECB un strādāt Eiropas labā.

Pēc metodoloģiskās statistikas studijām es 2000. gadā pievienojos ECB Statistikas ģenerāldirektorātam kā datu sezonālās izlīdzināšanas eksperte. Vispirms darbojos monetāro rādītāju statistikas sagatavošanā, taču drīz vien sāku ļoti interesēties par dalību jaunās statistikas iniciatīvās, piemēram, centrālo kredītu reģistru un citu jaunu datu avotu izmantošanas izpētē statistikas vajadzībām un vērtspapīru turējumu statistikas datubāzes izveidē – vienā no pirmajiem ECBS projektiem detalizētas statistiskās informācijas jomā.

Es lepojos ar darbu Statistikas komitejā, devumu ECB politikas veidošanā kritiski svarīgu augstas kvalitātes Eiropas statistisko datu sagatavošanā un savu ieguldījumu labākā un spēcīgākā Eiropā.

Silvija Hildebrante (Sylvia Hildebrandt)

Esmu Banknošu direktorāta vecākā biroja koordinatore. Kopš pievienošanās ECB 2017. gadā esmu atbildīga par Banknošu komitejas administratīvo un loģistisko pasākumu pārvaldību. Šīs komitejas uzdevums ir nodrošināt, lai euro skaidrā nauda arī turpmāk būtu plaši pieejama un tiktu pieņemta kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis, kā arī lai tā joprojām būtu inovatīva, droša un videi nekaitīga.

Mans uzdevums ietver netraucētas informācijas apmaiņas veicināšanu starp priekšsēdētāju, sekretāru un komitejas locekļiem, un es patiesi augstu vērtēju sadarbības gaisotni un komandas garu, kas sniedzas pāri valstu robežām.

Pirms darba ECB strādāju privātajā sektorā talantu pārvaldības jomā un pēc tam kā komandas palīgs. Man vienmēr ir paticis darbs ar cilvēkiem un pasākumu organizēšana, un biju priecīga ECB amatā izmantot savas zināšanas un prasmes. Jūtos lieliski ECB daudzveidīgajā un starptautiskajā vidē. Tā kā esmu studējusi anglistiku, priecājos katru dienu pielietot savas valodas prasmes. Esmu cieši apņēmusies atbalstīt spēcīgu Eiropu un lepojos, ka ar darbu Banknošu komitejā varu sniegt ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

Ārpus darba man patīk pavadīt laiku brīvā dabā vai nu kopā ar manu suni, vai dodoties izbraucienos ar kalnu velosipēdu. Mums ar partneri patīk velobraucienos aplūkot gleznainās ainavas mūsu mājās Odenvaldē.

Es priecājos par iespēju turpmāk sniegt ieguldījumu ECB misijā, un ar nepacietību gaidu nākotnes iespējas.

Kristiāns Barontini (Christian Barontini)

Esmu sekretārs grupā, kura apvieno visu ECBS komiteju sekretārus. Tas ietver tehniskā, loģistikas un stratēģiskā atbalsta sniegšanu. Mēs sniedzam konsultācijas par noteikumiem, kuri reglamentē komiteju darbību, nodrošinām kopīgo nodevumu satura un termiņu saskaņošanu un monitorējam, kā komitejas atbild uz lēmējinstitūciju pieprasījumiem.

Pirmo pieredzi darbā ar komitejām ieguvu savas centrālo banku karjeras sākumā, kad 1999. gadā tika ieviests euro. Kā Banque de France pārstāvis biju Monetārās politikas komitejas darba grupas dalībnieks. Tas palīdzēja padziļināt manu izpratni par Eiropas projektu pamatā esošajiem mehānismiem un to, cik svarīgi ir saprast nacionālās perspektīvas, lai rastu kopīgu valodu.

Pievienojos ECB 2007. gadā kā ekonomists Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātā, kurā es atbalstīju ECB politikas nostāju sagatavošanu ES iestāžu sanāksmēm un forumiem Briselē. Vēlāk es ieguvu savu pašreizējo amatu Sekretariāta ģenerāldirektorātā, kurā es koordinēju ECB lēmējinstitūciju sanāksmes. Šajā laikposmā esmu bijis arī aktīvs Komunikācijas komitejas loceklis. Komunikācijas komiteja konsultē lēmējinstitūcijas par visiem iekšējās un ārējās komunikācijas jautājumiem, piemēram, par to, kā pielāgoties mainīgajai digitālo rīku izmantošanai, vai tādiem nozīmīgu projektu komunikācijas aspektiem kā 2021. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējums.

Euro ir unikāla valūta, kas tika izveidota, lai veicinātu izaugsmi, stabilitāti un ekonomisko integrāciju Eiropā. Ļoti lepojos, ka varu sniegt kaut pieticīgu ieguldījumu šādā svarīgā misijā.

Gada finanšu pārskati

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2024. gada 31. decembrī