Jautājiet mums!

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eurozonas centrālā banka. Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt stabilas cenas, un mēs to pildām, galvenokārt nosakot atbilstošas procentu likmes.

Mēs esam atbildīgi arī par banku uzraudzību Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Savā darbībā mēs vadāmies pēc pārredzamības, neatkarības un atbildības principiem.

Pašlaik ir 24 oficiālās ES valodas, un jūs varat ar mums sazināties jebkurā no tām. Valoda, kuru izmantojam saziņā, atkarīga no mērķauditorijas un konkrētajiem apstākļiem. ECB publicē tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās, un tās darba valoda ir angļu valoda.

ECB pieder visu ES valstu nacionālajām centrālajām bankām kopā. Katras valsts procentuālā daļa ECB kapitālā atbilst tās iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP), kam ir vienāds svērums. Turklāt valstis, kuras ieviesušas euro, iemaksā vairāk kapitāla nekā ārpus eurozonas esošās ES valstis. Šie faktori kopā veido tā dēvēto kapitāla atslēgu, kura nosaka katras nacionālās centrālās bankas maksāto summu.

Tāpat kā jebkura cita iestāde, ECB gūst peļņu un cieš zaudējumus. ECB tīro peļņu un zaudējumus sadala starp eurozonas nacionālajām centrālajām bankām. Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB Statūtos noteikts, ka summu, kas nepārsniedz 20 % no gūtās peļņas, var paturēt kā rezerves, bet pārējā peļņa jāsadala eurozonas nacionālajām centrālajām bankām proporcionāli to apmaksātajām daļām. Zaudējumus var kompensēt no ECB vispārējām rezervēm, gada ienākumiem vai nacionālajām centrālajām bankām sadalītajām summām.

ECB monetārā politika aptver visus pasākumus, kurus īstenojam, lai ietekmētu aizņemšanās izmaksas un tādējādi sasniegtu cenu stabilitātes mērķi. Mūsu svarīgākais monetārās politikas instruments ir galveno ECB procentu likmju kopums. Jebkuras šo procentu likmju pārmaiņas ietekmē citas procentu likmes visā eurozonas tautsaimniecībā, t. sk. procentu likmes, par kādām komercbankas aizdod naudu privātpersonām un uzņēmumiem. Šīs likmju pārmaiņas ietekmē preču un pakalpojumu pieprasījumu, ar laika nobīdi ietekmējot inflāciju. Nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī citus instrumentus, kas palīdz mums sasniegt galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Cenu stabilitāte ir ECB galvenais mērķis, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. pantā. ECB uzskata, ka cenu stabilitāti vislabāk var saglabāt, nosakot mērķi vidējā termiņā nodrošināt 2 % inflāciju, ko mēra pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI).

Stabilas cenas veicina uzņēmumu ieguldījumus un ļauj cilvēkiem vieglāk plānot savus tēriņus. Tās palīdz arī saglabāt uzticēšanos euro, nodrošinot, ka preču un pakalpojumu apjoms, ko iespējams nopirkt par noteiktu summu euro valūtā, nemainās.

Lai efektīvi saglabātu cenu stabilitāti, vajadzīgs ticams inflācijas rādītājs. Lai to panāktu, mēs pētām, cik maksā simtiem dažādu lietu, par kurām cilvēki mēdz tērēt naudu, t. sk. tādas preces kā, piemēram, pārtika, apģērbs un enerģija, un tādi pakalpojumi kā, piemēram, mobilo tālruņu pieslēgumi, vilciena biļetes un mājokļa īre. Kopā šīs izmaksas rada mums priekšstatu par to, cik lielā mērā cenas mainās visā tautsaimniecībā.

Šādu plašāku ainu sniedz saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI), kas, mūsuprāt, ir vispiemērotākais rādītājs, lai novērtētu patēriņa cenu inflāciju, t. i., eurozonas mājsaimniecību iegādāto patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas.

To sauc par "saskaņoto" indeksu, jo visas ES valstis izmanto vienu un to pašu metodoloģiju. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienas valsts datus var salīdzināt ar citas valsts datiem. 

SPCI sagatavo Eurostat un nacionālās statistikas iestādes, izmantojot saskaņotas statistikas metodes.

Tagad, kad inflācija pietuvojusies mūsu 2 % mērķa atzīmei, esam samazinājuši mūsu procentu likmes un noturēsim tās tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas un saglabājas mērķa līmenī. Tas ir būtiski, jo augsta inflācija apgrūtina dzīvi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Mūsu kā euro centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Ja cenas aug pārāk strauji, t. i., ja inflācija ir pārāk augsta, galveno ECB procentu likmju paaugstināšana palīdz vidējā termiņā panākt inflācijas atgriešanos mūsu 2 % mērķa līmenī. Tāpēc, lai samazinātu inflāciju, 2022. gada jūlijā mēs sākām paaugstināt procentu likmes un turpinājām to darīt līdz 2023. gada septembrim. Cenu kāpums kļuvis lēnāks, tāpēc esam sākuši pakāpeniski samazināt procentu likmes, taču mūsu mērķa līmenis vēl nav sasniegts.

Eiropas banku uzraudzības mērķis ir panākt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību, vairot finanšu integrāciju un stabilitāti un nodrošināt konsekventu uzraudzību.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir banku uzraudzības sistēma Eiropā. To veido ECB uzraudzības funkcija (ECB banku uzraudzība) un VUM iesaistīto valstu uzraudzības iestādes.

Mēs mudinām ziņot par visiem iespējamiem uzraudzīto banku, valstu banku uzraudzības iestāžu vai pašas ECB veiktajiem ES tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz banku prudenciālo uzraudzību, izmantojot mūsu trauksmes cēlēju platformu. ECB nodrošina pienācīgu aizsardzību gan tiem, kas ziņo par pārkāpumiem, gan apsūdzētajām personām, kā arī gādā par visu saistīto personas datu aizsardzību.

Mēs uzskatām, ka informācijas pieejamība ir ļoti būtiska. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu darbība būtu pēc iespējas pārredzama, vienlaikus nodrošinot ar ECB uzdevumu izpildi saistīto jautājumu konfidencialitāti.

Vispirms iesakām iepazīties ar jūs ieinteresējušās bankas interneta vietni, ņemot vērā, ka bankas parasti savos gada, ceturkšņa vai citos pārskatatbildības pārskatos atklāj noteiktu informāciju.

Konfidenciālu informāciju par atsevišķām uzraudzītajām bankām konkrēti aizsargā dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas Eiropas tiesību aktos (piemēram, Kapitāla prasību direktīvā). Tomēr ECB ir apņēmusies atklāti sniegt informāciju, kad vien tas iespējams. Līdztekus paziņojumiem presei, runām, intervijām un publikācijām ECB arī nodrošina piekļuvi dokumentu publiskajam reģistram. Pieejami sīki izstrādāti noteikumi par ECB dokumentu publisku pieejamību (sk. ECB 2004. gada 4. marta Lēmumu ECB/2004/3).

ECB tieši uzraudzītās bankas dēvē par nozīmīgajām iestādēm, savukārt netieši uzraudzītās bankas – par mazāk nozīmīgajām iestādēm.

Uzraugi novērtē riskus, kas apdraud bankas, un pārbauda, vai tās veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu šos riskus. To dēvē par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) un tā mērķis ir nodrošināt iespēju konsekventi novērtēt banku riska profilu, lai pieņemtu lēmumus par nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.

Uzraugi izmanto stresa testus, lai novērtētu, cik labi bankas spēj tikt galā ar finanšu un ekonomiskajiem šokiem. Stresa testu rezultāti palīdz uzraugiem identificēt banku ievainojamības aspektus un agrīnā posmā risināt tos uzraudzības dialoga ietvaros.

Pēc incidentiem Covid-19 pandēmijas laikā un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aizsargāt kritiskos pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem un darbības pārtraukumiem kļuvis vēl svarīgāk. Lai padarītu ES finanšu nozari spēcīgāku un vairotu tās digitālo noturību, ECB pārbauda banku pakļautību IT riskiem un novērtē to risku pārvaldības spējas. Tas tiek darīts, izmantojot ECB kiberdrošības incidentu ziņošanas ietvaru un pārskatot banku atbildes uz IT riska anketu, ko tās aizpilda katru gadu. ECB 2024. gadā veica tematisku kibernoturības stresa testu, kura mērķis bija pārbaudīt, kā bankas spēj reaģēt uz sekmīgu kiberuzbrukumu un atgūties no tā.

ECB var noteikt sankcijas, proti, uzlikt naudas sodus tās tiešā uzraudzībā esošajām bankām (nozīmīgajām bankām), kuras pārkāpj tieši piemērojamos ES tiesību aktus vai ECB lēmumus un regulas. Ja tiek pārkāpti valsts tiesību akti, ar ko īsteno ES direktīvas, pārkāpumus veic fiziskas personas vai jāpiemēro nemonetārs sods, ECB var lūgt attiecīgo valsts uzraudzības iestādi (nacionālā kompetentā iestāde jeb NKI) veikt attiecīgo procedūru. Pēc tam NKI var lemt par atbilstošu sodu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Sodi, ko ECB piemērojusi uzraudzības uzdevumu ietvaros, tiek publicēti ECB interneta vietnē.

Euro ieviešana bija iespaidīgs sasniegums, kas apvienoja Eiropas iedzīvotājus, ļaujot tiem daudz ērtāk un ar lielāku finansiālo noteiktību ceļot, studēt un strādāt ārvalstīs. Māstrihtas līgums bija viens no būtiskākajiem Eiropas integrācijas procesa pavērsiena punktiem, un tas pavēra ceļu vienotas valūtas izveidei.

ECB pēta iespēju ieviest digitālo euro. Tas būtu elektronisks Eurosistēmas emitēts naudas veids. Tā būtu centrālās bankas nauda, tāpēc tā būtu bezriska nauda. Pašlaik skaidrā nauda ir vienīgā centrālās bankas nauda, ko izmanto neliela apjoma maksājumiem. Digitālais euro būtu papildu veids, kā veikt maksājumus euro, kas nevis aizstātu skaidro naudu, bet gan papildinātu to. To varētu konvertēt (attiecībā 1:1) visos pārējos euro veidos, piemēram, banknotēs.

Digitālais euro apvienotu digitālā maksāšanas līdzekļa efektivitāti ar centrālās bankas naudas drošību. Tas palīdzētu ES saglabāt neatkarību no digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, kas emitēti ārpus eurozonas un tiek no turienes kontrolēti. Tas arī nodrošinātu finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti, kā arī palīdzētu saglabāt uzticēšanos maksājumiem digitālajā laikmetā.

Kriptoaktīvi būtiski atšķiras no centrālās bankas naudas – to cenas ir ārkārtīgi svārstīgas, tāpēc tos grūti izmantot kā maksāšanas līdzekli vai norēķinu vienību. Kriptoaktīviem nav patiesas vērtības, un tos nenodrošina neviena valsts iestāde. Līdzīgas bažas attiecas arī uz stabilajām kriptomonētām – arī to drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tos emitējusi, un to pamatā esošajiem aktīviem. Stabilās kriptomonētas atkarīgas arī no tā, vai to emitents laika gaitā saglabā monētu vērtību stabilu. Savukārt digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka to emitētu centrālā banka un tā mērķis būtu apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Digitālais euro respektētu privātumu, turklāt būtu arī bezriska nauda.

Eurosistēmas eksperti noteikuši vairākas pamatprasības, lai palīdzētu mums saprast, kā varētu izskatīties digitālais euro. Šīs pamatprasības ietver vieglu pieejamību, noturību, datu drošību, efektivitāti, privātumu un atbilstību tiesību aktiem. Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas būtu savietojams ar esošajiem maksājumu pakalpojumiem, veicinot Eiropas mēroga maksājumu veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu lietotājiem.

Eurosistēma nav ieinteresēta individuālu lietotāju maksājumu informācijas vākšanā, maksāšanas paradumu izsekošanā un šādu datu sniegšanā valdības aģentūrām un citām valsts institūcijām.

Jādomā, ka, sākot izmantot digitālā euro pakalpojumus, būtu jāveic lietotāja identifikācija, taču vienalga iespējams garantēt augsta līmeņa privātumu saistībā ar veiktajiem maksājumiem.

Euro banknotes ir taustāms un uzskatāms Eiropas vienotības simbols. Regulārā banknošu izstrādes procesa ietvaros un 20 gadus pēc sākotnējās euro ieviešanas pienācis laiks pārskatīt euro banknošu dizainu.

ECB 2021. gada decembrī sāka izskatīt idejas jaunai banknotes tēmai, tā sperot pirmo soli jauna euro banknošu dizaina izstrādē, lai padarītu tās saistošākas Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot, ka banknotēs un to pretviltošanas elementos izmantota labākā pieejamā tehnoloģija.

Jaunā dizaina izstrādes procesā ietverti divi secīgi posmi – jaunas tēmas izvēle un jauna dizaina izstrāde. Procesa gaitā tiek iesaistīta sabiedrība, un aptaujas veic gan ECB, gan atsevišķs izpētes uzņēmums.

Pašlaik tiek prognozēts, ka ECB Padome par jauno euro banknošu dizainu lems 2026. gadā.

500 euro banknotes vairs netiek izlaistas. Taču tās joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tādējādi tās varat turpināt izmantot kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekli. Tāpat kā visu nominālvērtību euro banknotes 500 euro banknotes vienmēr saglabās vērtību, un tās bez laika ierobežojuma varēs apmainīt jebkurā nacionālajā centrālajā bankā eurozonā.

Euro banknošu attēlus drīkst izmantot neprofesionālos nolūkos bez iepriekšējas mūsu atļaujas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi spēkā esošie noteikumi (sk. Lēmuma ECB/2013/10 2. pantu), lai nodrošinātu, ka atveidojumus nevar noturēt par īstām banknotēm, jo tas grautu uzticēšanos euro.

Ja vēlaties profesionālos nolūkos izmantot augstas izšķirtspējas euro banknošu attēlus, jums jāsazinās ar mums, rakstot uz adresi euro-banknotes-images@ecb.europa.eu, lai varam izvērtēt jūsu pieprasījumu. Ja jūsu pieprasījums tiks apstiprināts, jums tiks nosūtīti attiecīgie elektroniskie attēli.

Eiropas Vienotās automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET) pakalpojumi ir vairāki Eurosistēmas izstrādāti un sniegti pakalpojumi, kas nodrošina brīvu naudas, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu visā Eiropā.

Šie finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi ietver T2 sistēmu (centrālo banku un komercbanku liela apjoma maksājumu norēķiniem), TARGET2 vērtspapīriem platformu (T2V; vērtspapīru norēķiniem), TARGET ātro maksājumu norēķinu sistēmu (TIPS; neliela apjoma maksājumiem) un Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS; nodrošinājuma pārvaldībai). Visos šajos pakalpojumos norēķini tiek veikti, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

Lūdzam ņemt vērā, ka ECB un nacionālās centrālās bankas nevar sniegt informāciju par atsevišķu eurozonas iekšējo vai starptautisko bankas pārskaitījumu statusu.

TARGET ātro maksājumu norēķini (TIPS) ir Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET) pakalpojums, ko 2018. gadā ieviesa ECB un nacionālās centrālās bankas. Tas ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem visu diennakti piedāvāt reālā laika naudas pārvedumus. TIPS tagad ļauj veikt ātros maksājumus ātri un droši.

Kas ir mūsu skaidrās naudas stratēģija? Kāpēc skaidrā nauda ir būtiska? Kā vēlas maksāt eurozonas iedzīvotāji?

Kāpēc maksājumu sistēmas ir tik svarīgas?

Mēs esam ļoti ieinteresēti novērst klimata riskus jomās, kas ietilpst mūsu pilnvarās. Klimata pārmaiņas mums ir svarīgas, jo tās negatīvi ietekmē tautsaimniecību, kas savukārt ietekmē mūsu mērķi nodrošināt cenu stabilitāti. Tās ietekmē arī to, kā mēs uzraugām bankas un kā mēs pārvaldām savus klimata pārmaiņu riskus.

Informāciju par to, kā ECB risina klimata pārmaiņu jautājumu, mēs regulāri publicējam savās interneta vietnēs.