Kāpēc stabilas cenas ir būtiskas?
08.05.2017. (aktualizēts 25.08.2021.)
Cenu stabilitātes nodrošināšana ir labākais ieguldījums, ko centrālās bankas var dot, lai uzlabotu iedzīvotāju individuālo labklājību
ECB pamatuzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti. Tas ir labākais ieguldījums, ko centrālās bankas var dot, lai uzlabotu iedzīvotāju individuālo labklājību.
Stabilas cenas nozīmē, ka tās nedrīkst ievērojami pieaugt (inflācija) un nav pieļaujama arī ilgstoša to lejupslīde (deflācija). Ilgstošs inflācijas vai deflācijas periods negatīvi ietekmē tautsaimniecību. Stabilas cenas palīdz nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, tāpēc nav apdraudēta nodarbinātība un cilvēki var būt pārliecināti, ka nauda makā rītdien būs aptuveni tikpat vērta, cik šodien.
Kāpēc augsta inflācija ir nevēlama?
Augsta inflācija var radīt cenu pieauguma spirāli. Tādējādi tiek ierobežota jūsu pirktspēja, proti, par savu naudu varat iegādāties mazāk preču un pakalpojumu.
Ja daudzu preču cenas palielinās, jūsu pirktspēja sarūk. Citiem vārdiem runājot, par savu naudu – ienākumiem un uzkrājumiem – jūs nevarat iegādāties tikpat daudz preču kā iepriekš. Tā var veidoties cenu pieauguma spirāle.
Tas notiek tāpēc, ka, visam kļūstot dārgākam, jūs, iespējams, lūgsiet darba devējam algas paaugstinājumu. Darba devējs var reaģēt uz to, paaugstinot uzņēmuma produkcijas cenas, lai finansētu darbinieku pieprasīto algas pieaugumu. Ja tas notiks daudzos uzņēmumos, daudzu preču cenas turpinās kāpt un spirāle turpināsies.
Tādējādi jums un uzņēmumiem būs grūtāk plānot uzkrājumus un ieguldījumus. Cilvēki var zaudēt uzticību valūtai, jo tās vērtība strauji samazinās. Tie ir tikai daži augstas inflācijas blakusefektu negatīvie piemēri.
Kāpēc ilgstoša deflācija ir nevēlama?
Ilgstoša deflācija var izraisīt cenu samazināšanās spirāli. Tā var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, privātpersonas un valdības izdevumus.
Cenu samazināšanās jums kā klientam var šķist pozitīva, tomēr ilgstoša un plaša cenu samazināšanās visā tautsaimniecībā, ja tās iemesls nav ražošanas procesa uzlabojumi, vērtējama negatīvi, jo var izraisīt cenu samazināšanās spirāli.
Piemēram, jūs vēlaties iegādāties jaunu dīvānu, taču, zinot, ka pēc neilga laika cena būs mazāka, iespējams, nogaidāt. Ja tā rīkosies visi, uzņēmumiem nāksies ciest, jo tie nevarēs pārdot preces. Sarūkot pieprasījumam, tiem var nākties samazināt vai iesaldēt algas vai pat atlaist darbiniekus – tādējādi palielināsies bezdarbs.
Deflācijas negatīvās sekas izjūt ikviens
Patērētājiem un uzņēmumiem samazinot izdevumus un ieguldījumus, tautsaimniecības izaugsmes temps kļūs lēnāks. Ja jums ir kāds parāds, piemēram, hipotekārais kredīts, jums var kļūt grūtāk to atmaksāt, jo tas nesamazināsies, pat ja saruks jūsu ienākumi.
Tas pats attiecas uz valsts finansēm. Samazinoties ienākumiem un izdevumiem, pazeminās nodokļu ieņēmumi, bet joprojām jāatmaksā valdības parāds. Tā rezultātā var sarukt valdības izdevumi, piemēram, infrastruktūrai un veselības aprūpei. Deflācijas negatīvās sekas tādējādi izjūt ikviens.
Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību cenu stabilitātes nodrošināšana ir mūsu uzdevums, un ECB izstrādājusi cenu stabilitātes kvantitatīvu definīciju. Mūsu mērķis ir vidējā termiņā noturēt inflāciju 2% līmenī. To nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI). Mūsu apņemšanās sasniegt šo inflācijas mērķi ir simetriska. Tas nozīmē, ka mūsu skatījumā negatīva ir gan pārāk zema, gan pārāk augsta inflācija. Abi šie scenāriji ir vienlīdz nevēlami.
Šis mērķis ir skaidrs un paredzams. Tas palīdz labāk plānot nākotni, zinot, kādas cenu pārmaiņas laika gaitā vidēji gaidāmas euro zonā. Un tas palīdz mums nodrošināt cenu stabilitāti.
ECB mērķis nodrošināt cenu stabilitāti attiecas uz euro zonu kopumā. Tiek ņemta vērā vidējā termiņa perspektīva, vērtējot inflāciju ilgākā laika periodā, nevis pievēršot uzmanību īstermiņa kāpumiem un kritumiem, jo laika gaitā tie izlīdzinās.
Aplūkosim sīkāk šos aspektus.
Skaidrs mērķis
Mūsu 2% inflācijas mērķis ir skaidrs un viegli saprotams skaitlis. Tas ir arī caurredzams un palīdz cilvēkiem paredzēt cenu pārmaiņas laika gaitā.
Pieņemot lēmumus par tēriņiem, aizņēmumiem un ieguldījumiem, cilvēki vadās pēc savām inflācijas gaidām. Skaidrs inflācijas mērķis vidējā termiņā nozīmē, ka cilvēku gaidas var būt precīzākas, kopumā uzlabojot cenu stabilitāti.
Drošības rezerve
2% inflācija kalpo kā drošības rezerve pret iespējamiem deflācijas riskiem. Deflācijas gadījumā parasto monetārās politikas instrumentu (piemēram, galveno procentu likmju pārmaiņu) ietekme būs ierobežota. Pienāk brīdis, kad centrālajai bankai vairs nav lietderīgi turpināt samazināt procentu likmes. Turklāt pat kontrolētai inflācijai laika gaitā mēdz būt svārstības ap vidējo rādītāju. Tādējādi, iestrādājot rezervi mērķī nodrošināt inflācijas līmeni virs nulles, centrālajai bankai retāk vajadzēs izmantot citus pasākumus, piemēram, aktīvu iegādes, ko dēvē arī par kvantitatīvo stimulēšanu, vai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (ITRMO).
Atšķirības starp euro zonas valstīm
ECB nodrošina cenu stabilitāti euro zonā kopumā. Nosakot 2% inflācijas mērķi, tiek ņemtas vērā inflācijas atšķirības euro zonas valstīs, kam ideālā gadījumā laika gaitā vajadzētu izlīdzināties. Nosakot mērķi nodrošināt inflācijas līmeni virs nulles, dažām valstīm vai reģioniem nav jāpiedzīvo pārāk zema vai pat negatīva inflācija, lai līdzsvarotu situāciju citās valstīs, kur, iespējams, vērojama augstāka inflācija.
Aktualizēts 2021. gada augustā, atspoguļojot 2020.–2021. gadā īstenotā stratēģijas izvērtējuma rezultātus.
VĒLATIES ZINĀT VAIRĀK?
VAIRĀK INFORMĀCIJAS ŠEIT