Pieci fakti, kas jāzina par Māstrihtas līgumu
Šis līgums lika pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai.
Māstrihtas līgums, kura oficiālais nosaukums ir Līgums par Eiropas Savienību, lika pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai.
Diskusijas par šā līguma sastādīšanu ilga vairākus gadus un tas tika parakstīts Nīderlandes pilsētā Māstrihtā, kas atrodas tuvu Beļģijas un Vācijas robežai. Piedāvājam piecus faktus, kas jāzina par Māstrihtas līgumu.
1.
Ar šo Līgumu tika nodibināta Eiropas Savienība
Ciešāka sadarbība
Māstrihtas Līgums būtiski palielināja Eiropas valstu sadarbību vairākās jaunās jomās:
2.
To parakstīja 12 valstis
3.
Tas veidoja pamatu euro ieviešanai
Vienota valūta eiropiešiem
Māstrihtas līgums pavēra ceļu vienotas Eiropas valūtas – euro – radīšanai. Uz Līguma pamata tika izveidota arī Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Centrālo banku sistēma un noteikti to mērķi. ECB galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti, nodrošinot stabilu euro vērtību.
Līgums bija kulminācija vairāku gadu desmitu ilgušām apspriedēm par ciešāku ekonomisko sadarbību Eiropā. Eiropas līderi atsāka diskusiju par vienotu valūtu 1986. gadā un 1989. gadā apņēmās īstenot trīs posmu pārejas procesu.
Māstrihtas līgumā šie posmi tika oficiāli noteikti:
4.
Tas ieviesa kritērijus, kas valstīm jāizpilda, lai pievienotos euro
Līgumā arī tika izstrādāti noteikumi par to, kā euro darbosies praksē. Tie ietvēra nosacījumus, kas valstij jāizpilda, lai pievienotos eurozonai.
Šo konkrēto noteikumu (kurus dažkārt dēvē arī par Māstrihtas kritērijiem vai konverģences kritērijiem) mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti arī tad, kad valūta tiek ieviesta jaunās valstīs.
Noteikumi paredz nodrošināt, lai valstīs, kuras pievienojas, tiktu panākta stabilitāte šādās jomās:
5.
Tas bija liels solis pretim Eiropas integrācijai
Notika ciešāka Eiropas tuvināšanās.
Kopš Māstrihtas līguma parakstīšanas Eiropas valstis ir satuvinājušās, savukārt dažas politikas jomas, piemēram, ekonomiskā un fiskālā politika, palikušas valstu līmenī. Eiropas līderi ir vienojušies par papildu pasākumiem, lai veicinātu tālāku Eiropas valstu integrāciju, piemēram:
Šobrīd aptuveni 450 miljoni iedzīvotāju no 27 dalībvalstīm bauda priekšrocības, kuras sniedz Eiropas līmeņa sadarbība.
Laika posmā pēc tam, kad tika panākta vienošanās par euro ieviešanas plānu, euro kļuvis par otro visvairāk tirgoto valūtu pasaulē, kā arī par ikdienas daļu aptuveni 350 miljoniem iedzīvotāju eurozonas valstīs.