Kas ir novērtējuma diskonti?

Aktualizēts 30.06.2023.

Finanšu tirgos par novērtējuma diskontu dēvē aktīva vērtības samazinājumu. To izsaka procentos. Minēsim piemēru. Ja aktīva – piemēram, kādas noteiktas valdības obligācijas – vērtība ir 1 milj. euro, bet šim aktīvam piemērots 20 % diskonts, tā vērtība pielīdzināta 0.8 milj. euro.

Kad izmanto diskontus?

Kā novērtējuma diskontu izmantošanas piemēru var minēt centrālo banku aizdevumus komercbankām. Apmaiņā pret aizdevumu centrālā banka drošībai prasa nodrošinājumu (uzziniet vairāk par nodrošinājumu). Taču tā piemēro šā nodrošinājuma vērtībai novērtējuma diskontu, tas ir, samazinājumu. Izmantojot iepriekš minēto piemēru, komercbanka saņemtu 0.8 milj. euro aizdevumu, jo tāda ir aktīva vērtība pēc 20 % diskonta piemērošanas.

Kāpēc izmanto diskontus?

Centrālajām bankām jābūt drošām, ka aizdevums tiks atmaksāts. Protams, pirmais aizsardzības līdzeklis ir vienošanās ar aizņēmēju par atmaksu. Taču, ja aizņēmējs neatmaksā aizņēmumu, centrālā banka pārdod nodrošinājumu. Tāpēc centrālajai bankai jābūt drošai, ka tā spēs pārdot nodrošinājumu par cenu, kas sedz aizņēmuma summu. Aktīvu vērtība var mainīties, un centrālajām bankām var būt nepieciešams laiks, lai pārdotu atsevišķus aktīvus. Tāpēc novērtējuma diskonts sniedz drošību pret iespējamo vērtības samazināšanos laikā, kas nepieciešams nodrošinājuma pārdošanai.

Lai to ilustrētu, iedomāsimies obligāciju, kuras vērtība ir 1 milj. euro. Šobrīd tās cena var būt šāda, taču nav garantijas, ka brīdī, kad to vajadzēs pārdot, tās vērtība joprojām būs 1 milj. euro. Finanšu tirgi var būt svārstīgi, un aktīvu vērtību var ietekmēt dažādi faktori, t. sk. šīs obligācijas emitenta finansiālā situācija. Tāpēc ar aktīviem, kuru pašreizējā tirgus vērtība ir 1 milj. euro, nepietiek, lai saņemtu aizdevumu par tādu pašu summu.

Kas nosaka diskonta apmēru?

Aizdevējam (šai gadījumā – centrālajai bankai) jāizvērtē, cik liels diskonts nepieciešams, lai segtu risku, ka aktīvu nebūs iespējams pārdot par tā pašreizējo cenu. Tas atkarīgs no iepriekš minētajiem faktoriem, t. sk. no šā aktīvu veida riska pakāpes, no tā, cik svārstīga ir tā cena, un no tā, cik tas ir likvīds (proti, cik viegli to iespējams ātri pārdot, nezaudējot vērtību). Citiem vārdiem runājot, diskonta apjomu ietekmē gan paša nodrošinājuma, gan tā emitenta iezīmes. Piemēram, centrālās valdības obligācijas parasti ir relatīvi droši un likvīdi ieguldījumi, tāpēc tiem tiek piemērots mazāks diskonts nekā banku aizdevumiem.

Kādus novērtējuma diskontus piemēro Eurosistēma?

Eurosistēma, ko veido ECB un euro zonas valstu nacionālās centrālās bankas, rūpīgi apsver, kādus diskontus piemērot nodrošinājumam, ko tā pieņem. Tiek gādāts, lai diskonts vienmēr būtu pietiekams un samērīgs, tādējādi līdz minimumam samazinot zaudējumu risku.

Pieņemot nodrošinājumu, Eurosistēma nedod priekšroku kādam atsevišķam aktīvu veidam, ja vien tas atbilst prasībām. Piemēram, kā nodrošinājumu 1 milj. euro aizdevumam aizņēmējs var sniegt bankas kredītu 1.7 miljonu euro apmērā ar 40 % diskontu vai valdības obligācijas 1.06 miljonu euro apmērā ar 5 % diskontu, jo abos gadījumos nodrošinājuma vērtība nedaudz pārsniedz 1 milj. euro. Ir būtiski, lai nodrošinājuma kopējā vērtība pēc diskonta piemērošanas būtu vienāda ar kopējo aizdevuma summu (vai lielāka par to). Tas nozīmē, ka aizņēmējam jānodrošina lielāks tādu aktīvu apjoms, kam tiek piemērots lielāks diskonts, vai mazāks tādu aktīvu apjoms, kam tiek piemērots mazāks diskonts.

Eurosistēmā ieviests stingrs risku pārvaldības process, un novērtējuma diskontu izmantošana it tikai viens no vairākiem risku kontroles pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai tā netiktu pakļauta pārmērīgam riskam. Risku kontroles regulējums tiek regulāri pārskatīts, un ECB publicē nodrošinājumam piemēroto diskontu kategoriju sarakstu.

Sīkāka informācija par novērtējuma diskontiem sniegta pētījumā The valuation haircuts applied to eligible marketable assets for ECB credit operations ("ECB kredītoperācijās piemērotie atbilstīgo tirgojamo aktīvu novērtējuma diskonti").