Mūsu atbildes pasākumi uz koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju

ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Koronavīrusa pandēmija izraisījusi ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, kas skar ikvienu un kam nav precedentu nesenā vēsturē. Visā pasaulē pašlaik norisinās postoša cilvēces traģēdija, un mēs sakām lielu paldies pašaizliedzīgajiem veselības aprūpes darbiniekiem, kas mūsu veselības aprūpes sistēmā cīnās frontes pirmajās līnijās. Pašlaik piedzīvojam arī ārkārtīgi spēcīgu ekonomisko šoku, kas prasa vērienīgu, koordinētu un neatliekamu politikas reakciju visās jomās, lai sniegtu atbalstu apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Atšķirībā no situācijas 2008. un 2009. gadā šoks, ko piedzīvojam, ir vispārējs – tas skar visas valstis un visus sabiedrības slāņus. Ikvienam nākas ierobežot savas ikdienas darbības un attiecīgi savus tēriņus tik ilgi, kamēr vien netiks atcelti ierobežojošie pasākumi. Pēc būtības liela daļa tautsaimniecības uz laiku tiek apturēta.

Tā rezultātā ekonomiskā aktivitāte visā euro zonā būtiski saruks. To nav iespējams novērst ar valsts politikas palīdzību. Ar valsts politikas palīdzību iespējams panākt, lai šī lejupslīde nebūtu ilgāka un dziļāka, nekā nepieciešams. Pašreizējā situācija pakļauj uzņēmumu un strādājošo naudas plūsmas spēcīgai spriedzei, apdraudot uzņēmumu un darbavietu izdzīvošanu. Valsts politikai šajā situācijā jāsniedz atbalsts.

Atbildes pasākumu pašā priekšplānā un centrā jābūt veselības aprūpes un fiskālajai politikai. Monetārajai politikai kopā ar tām ir vitāli svarīga loma. Monetārajai politikai jāuztur finanšu sektora likviditāte un jānodrošina stimulējoši finansēšanas nosacījumi visiem tautsaimniecības sektoriem. Tas vienlīdz attiecas uz visiem – atsevišķiem indivīdiem, ģimenēm, uzņēmumiem, bankām un valdībām.

Laikā, kad tautsaimniecībai nepieciešams lielāks atbalsts, jebkāda veida stingrāki finansēšanas nosacījumi vairotu koronavīrusa izraisītā šoka kaitējumu. Kad privātie tēriņi ir nopietni ierobežoti, finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās publiskajā sektorā – kas euro zonā kopumā veido apmēram pusi no tautsaimniecības – var radīt draudus cenu stabilitātei.

Pagājušās nedēļas laikā bija vērojama būtiska situācijas saasināšanās euro zonā. Mūsu vērtējums par tautsaimniecības situāciju pasliktinājies. Nenoteiktība par ietekmi uz tautsaimniecību padziļinājusies, un tagad tā skaidri redzama attiecībā uz visām aktīvu grupām gan euro zonā, gan pasaulē.

Tādējādi finansēšanas nosacījumi kļuvuši stingrāki, īpaši attiecībā uz termiņu spektra ilgākajiem termiņiem. Bezriska līkne pavirzījusies augšup un valdības obligāciju peļņas likmju līknes – kuras ir svarīgākais visu aktīvu cenu noteikšanas faktors – visur pieaugušas un kļuvušas izkliedētākas. Šīs norises kavē mūsu monetārās politikas raitu transmisiju visās euro zonas jurisdikcijās, apdraudot cenu stabilitāti.

Tāpēc ECB Padome trešdien paziņoja par jaunu ārkārtas pandēmijas aktīvu iegādes programmu 750 mljrd. euro apjomā līdz šā gada beigām papildus 12. martā apstiprinātajiem 120 mljrd. euro. Kopā šis apjoms atbilst 7.3% no euro zonas IKP. Tā ir pagaidu programma, kas izstrādāta, lai risinātu šo līdz šim nepieredzēto situāciju, ar ko sastopas mūsu monetārā savienība. Tā ir pieejama visām jurisdikcijām un tiks īstenota līdz brīdim, kad saskaņā ar mūsu vērtējumu koronavīrusa kritiskais posms būs beidzies.

Jaunajam instrumentam ir trīs galvenās priekšrocības. Pirmkārt, tas atbilst tāda veida šokam, kādu pašlaik piedzīvojam – ārējam, ar tautsaimniecības pamatrādītājiem nesaistītam šokam, kas skar visas euro zonas valstis. Otrkārt, tas ļauj mums ietekmēt visu ienesīguma līkni, izvairoties no finanšu sadrumstalotības un kredītu cenu noteikšanas izkropļojumiem. Treškārt, tas veidots tā, lai pārvaldītu vīrusa pakāpenisko izplatīšanos un neskaidrību par to, kad un kur tā sekas būs vissmagākās.

Tas atspoguļojas jaunās programmas noteikumos un nosacījumos. Lai gan iegāžu sadalījumu starp jurisdikcijām joprojām noteiks nacionālo centrālo banku daļas kapitāla atslēgā, iegādes tiks veiktas elastīgi. Tādējādi būs iespējams mainīt iegāžu plūsmu sadalījumu attiecībā uz to laiku, aktīvu grupām un jurisdikcijām.

Turklāt, ja kādi iepriekš noteikti ierobežojumi kavēs pasākumus, kas ECB jāveic, lai pildītu savu uzdevumu, Padome apsvērs iespēju tos pārskatīt, ciktāl tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tās rīcība ir proporcionāla pašreizējiem riskiem.

Mēs esam pilnībā gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmu apjomu un koriģēt to sastāvu tik lielā mērā un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs apsvērsim visas iespējas un apstākļus, lai palīdzētu tautsaimniecībai šā satricinājuma laikā.

Esam pieņēmuši lēmumu iegādāties arī atbilstošas kredītkvalitātes īstermiņa obligācijas un paplašināt atbilstošā nodrošinājuma klāstu mūsu veiktajās refinansēšanas operācijās. Mūsu mērķis ir papildināt pagājušajā nedēļā apstiprinātos pasākumus, lai aizsargātu kredītu plūsmu uzņēmumiem un privātpersonām.

Mēs ar refinansēšanas operāciju starpniecību nodrošināsim likviditāti līdz 3 trlj. euro apjomā, t.sk. ar zemāko līdz šim piemēroto procentu likmi (–0.75%). Nodrošinot finansējumu ar procentu likmi, kas zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi, mēs varēsim pastiprināt negatīvas procentu likmes nodrošināto stimulu, novirzot to tieši tiem, kas no tās var gūt lielāko labumu. Turklāt arī Eiropas banku uzraudzības jomā atbrīvots banku kapitāls aptuveni 120 mljrd. euro apjomā, kas dos iespēju būtiski uzlabot euro zonas banku kreditēšanas spēju.

Tas viss skaidri parāda ECB apņemšanos dot savu ieguldījumu, lai atbalstītu ikvienu euro zonas iedzīvotāju šajā ārkārtīgi smagajā laikā. ECB nodrošinās, lai visi tautsaimniecības sektori gūtu labumu no stimulējošajiem finansēšanas nosacījumiem, kas ļaus tiem absorbēt šo šoku. Mēs savu pilnvaru ietvaros darīsim visu nepieciešamo, lai palīdzētu euro zonai pārvarēt krīzi, jo ECB kalpo Eiropas iedzīvotājiem.